Atklāta vēstule tieslietu ministram Jānim Bordānam
Andris Bērziņš, biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs27.12.2012.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Biedrības Latvijas ceļu būvētājs vārdā vēlos pievērst Jūsu uzmanību, mūsuprāt, bīstamam precedentam, kas radies no civiltiesiska strīda starp mūsu biedru SIA Ceļu, tiltu būvnieks un Saldus novada pašvaldību.
Strīda pamatā ir uzņēmuma vienpusēja atteikšanās no līguma saistību pildīšanas par Robežu ielas rekonstrukciju sakarā ar pašvaldības vairākkārt grozīto darba uzdevumu un pušu nespēju vienoties par papildus veicamo darbu izmaksām un laika grafiku.
Tā rezultātā Saldus novada pašvaldība iesniedza tiesā pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu un prasības nodrošināšanu. Savukārt Kurzemes apgabaltiesa, izskatot šo prasības pieteikumu, lēma par SIA Ceļu, tiltu būvnieks kontu apķīlāšanu 862 tūkstošu latu apmērā.
Lai gan kompānijas pamatlīdzekļu kopējā vērtība pārsniedz 3 miljonus latu bez kredītiem, apķīlājumiem vai cita veida apgrūtinājumiem un 2011.gadu uzņēmums beidza ar vairāk nekā 1 miljonu latu lielu peļņu, bet kopējā aktīvu vērtība sastāda gandrīz 8 miljonus latu, tiesa prasības nodrošinājumam izvēlējās tieši kontu arestu.
Mūsuprāt, tiesas lēmums ir nepietiekami izvērtēts, jo ir balstīts tikai uz prasības pamatojumā nepatiesi sniegtu informāciju par kompānijas it kā slikto finansiālo stāvokli.
Diemžēl tiesas attieksme nemainījās arī pēc tam, kad pārsūdzībā SIA Ceļu, tiltu būvnieks iesniedza tiesai visus pierādījumus, kas apliecina uzņēmuma stabilitāti –– 13.decembrī Kurzemes apgabaltiesa noraidīja SIA Ceļu, tiltu būvnieks pieteikumu un atstāja spēkā iepriekšējo spriedumu par kontu arestu.
Biedrība Latvijas ceļu būvētājs neiebilst pret civiltiesisku strīdu risināšanu tiesās un abu pušu argumentācijas un apsvērumu uzklausīšanu, taču izvēlētā metode – kontu apķīlāšana un līdz ar to uzņēmuma saimnieciskās darbības paralizēšana, situācijā, kad ir iespējami arī citi prasības nodrošināšanas veidi, mūsuprāt, ir neadekvāta, un drīzāk rada pārliecību par kāda vēlmi apzināti izrēķināties ar Latvijas nacionālā kapitāla uzņēmumu.
Ikviens loģiski un racionāli domājošs cilvēks sapratīs, ka kompānijas saimnieciskās darbības apturēšana ļoti ātri var novest uzņēmumu līdz maksātnespējai. Tāpēc pamatoti rodas jautājums – kāpēc izvēlēta tieši šāda stratēģija, ja uzņēmuma pamatkapitālā ir ievērojami resursi, tostarp rūpnīcas, nekustamie īpašumi un ceļu būves tehnika?
Godātais ministra kungs! Vēl nesen plašu rezonansi izraisīja SIA Palink maksātnespējas process, mobilizējot augstākās valsts amatpersonas, tostarp Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un tā brīža tieslietu ministru Gaidi Bērziņu, aizstāvēt ārvalstu investoru tiesības. Tieslietu ministrijai tika uzdots izvērtēt likumdošanas nepilnības, lai līdzīgi precedenti neatkārtotos turpmāk.
Vai arī šajā gadījumā valdības locekļiem nevajadzētu tikpat aktīvi reaģēt, aizstāvot pašmāju uzņēmuma – kompānijas ar 14 gadu stāžu dzīvotspēju, kura nodrošina vairāk nekā 200 darbavietas un pēc VID klasifikācijas ir lielais nodokļu maksātājs valsts budžetā.
Lūdzu Jūs izvērtēt esošo situāciju un rast pieņemamu, uzņēmējdarbību neparalizējošu risinājumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
