Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Iesaki rakstu:

Lietas būtība. Ķekavas pašvaldība, ar saistošiem noteikumiem apstiprinot detālplānu, ir izdevusi ārējo normatīvo aktu par ciema koplietošanas ielas izveidi. Šo lēmumu sešu mēnešu laikā varēja pārsūdzēt Satversmes tiesā. Šobrīd tas ir izlemts, neapstrīdams lēmums teritorijas plānošanas jomā, kur tiesiskā stabilitāte un paļāvība ir būtiska. Elementāri un saprotami. Neskatoties uz to, Ķekavas pašvaldības patvaļa ir tik liela, ka tā apstrīd neapstrīdamo un nolemj nepildīt pašas izdotu ārējo normatīvo aktu, pretlikumīgi pieļauj un atbalsta publiskas ciema ielas slēgšanu, prasot visiem tās izmantotājiem dibināt lauku ceļa servitūtu Civillikuma kārtībā.

To neparedz neviena tiesību norma, jo koplietošanas iela un lauku ceļa servitūts ir nesavienojami jēdzieni. Neviens Civillikuma punkts nereglamentē publisku ciema ielu izveidi un izmantošanu. Tā ir tīša un apzināta, prettiesiska pašvaldības darbība nevis sabiedrības labā, bet kādās privātās interesēs – korupcija. Iedzīvotājiem gadiem ir liegtas Satversmē un normatīvajos aktos garantētās cilvēktiesības brīvi pārvietoties pa publisku ielu, nav nodrošināta vienīgā likumīgā piekļuve dzīvesvietām un īpašumiem, tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu, saņemt būvatļauju, jo pašvaldība savas funkcijas izlieto varas izrādīšanai un iedzīvotāju terorizēšanai.

Uz iesniegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) par pašvaldības bezdarbību, pieļaujot publiskas ielas slēgšanu saņēmu korupciju pašvaldībā piesedzošu atbildi ar tādu pat prasību dibināt lauku ceļa servitūtu uz publiskas ielas. Situācijā, kad pašvaldībā pazūd iela, kad pašvaldība apstrīd un nepilda pašas izdotu normatīvo aktu, VARAM nevis norobežojas no likumpārkāpējiem, atjauno tiesiskumu, bet tos atbalsta, tātad pati ir korumpēta. Lai tiktu izpildīts bezstrīdus kārtā pildāms normatīvais akts, tiesiskā valstī nav jāgriežas tiesā, bet jāsaņem tiesiskā aizsardzība valsts pārvaldē. Tā kā to nesaņēmu, biju spiesta griezties tiesā lietā, par kuru nav jātiesājas, bet bezstrīdus kārtā jāpilda nevienā tiesā nepārsūdzams lēmums.

Tiesa pārkāpa materiālo un procesuālo tiesību normas, rupji un nepamatoti ignorēja un sagrozīja izskatīšanai pieņemto prasību par pašvaldības bezdarbību, pieļaujot publiskas ciema ielas slēgšanu, bet prettiesiski, pārkāpjot savas kompetences robežas, neievērojot Satversmes tiesas likumā stingri noteikto aizliegumu, revidēja, interpretēja, apstrīdēja un noliedza spēkā esošu bezstrīdus kārtā pildāmu lēmumu, kas ir līdzvērtīgi Satversmes un citu tiesību normu apstrīdēšanai. Lēmumā norādītie motīvi: publiskas lietošanas statuss ielai nav noteikts ne šobrīd, ne pārskatāmā nākotnē (tas apgalvots par pašvaldības izdotu ārējo normatīvo aktu par publiskas koplietošanas ielas izveidi, turklāt tiesa deklarē sev piemītošas gaišredzības spējas paredzēt, kādus lēmumus pašvaldība pieņems nākotnē, bet neredz tos, kas jau pieņemti), pašvaldība nav plānojusi ielu izveidot kā publiskas lietošanas ceļu ( gan plānojusi, gan izveidojusi ar teritorijas plānojumu un detālplānu), nonāk pretrunā pati ar sevi un deklarē, ka šāds normatīvais akts ir pieņemts, bet tam nav nozīmes.

Tas ir bezprecedenta gadījums Eiropas tiesu praksē – pārkāpjot kompetences robežas, apstrīdēt bezstrīdus kārtā pildāma Teritorijas plānojuma un detālplāna esamību, nozīmi un tiesiskumu, kad fakti, dokumenti, pierādījumi un tiesību normas rāda pretējo. Pēc šādiem meliem taisnīga, objektīva un neatkarīga tiesa vairs nav iespējama. Fundamentāls defekts tiesas procesā padara tiesvedību bez tiesiska pamata un juridiskā spēka. Šis neleģitīmais lēmums kopš spēkā stāšanās brīža ir atkritis pats par sevi kā nespējīgs atcelt iepriekš pieņemtu nepārsūdzamu lēmumu, Ķekavas pagasta Teritorijas plānojumu, ar saistošiem noteikumiem apstiprināto detālplānu, valstī pastāvošos likumus, Satversmi. Lēmums nevar nevienam uzlikt nekādus pienākumus, ne piešķirt kādas tiesības – tam nav saistoša spēka nevienā vietā un nekad.

Ja piecās tiesas sēdēs vienpadsmit tiesneši, senatori un profesori, kā J. Briede, kas māca jaunos juristus, raksta grāmatas par administratīvajām tiesībām, kur viņa zina un saprot ar saistošiem noteikumiem pieņemtu normatīvo aktu nozīmi, kā J. Neimanis, kurš saņem paaugstinājumu strādāt Satversmes tiesā, visi kā viens pēkšņi aizmirst un nezina likumus, ignorē Satversmes tiesas likumu un tās judikatūru, ignorē stingri noteikto aizliegumu pārkāpt savas kompetences robežas, apstrīd bezstrīdus kārtā pildāma ārējā normatīvā akta nozīmi, pārkāpj tiesiskās paļāvības un citus administratīvā procesa principus, tad tā ir tiesas korupcija – prettiesiska, noziedzīga darbošanās, vainu pastiprinošos apstākļos, kādās privātās interesēs. Tiesa atstājusi neizskatītu manu prasību, kura ir vienīgi administratīvās tiesas kompetence, funkcija un pienākums un kuru likums nepieļauj izbeigt. Man ir neapstrīdamas tiesības uz pirmo pieprasījumu bez laika noilguma prasīt tiesai sniegt atbildi, ka lēmums ir prettiesisks un spēkā neesošs, kopš pieņemšanas brīža.

Ar tādiem pat panākumiem griezos pie Tiesībsarga, KNAB un Ģenerālprokuratūrā. Tiesiskā valstī tiesībsargājošās institūcijas norobežotos no nelikumību piesegšanas un sauktu korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības, kā minimums – atstādinātu no amata, jo tiesiskai valstij ir svarīga tās reputācija. Ja tā nenotiek un korumpēti tiesneši turpina spriest tiesu, tad valsts to pieļauj. Valsts vadība par to ir atbildīga, un tai jāgrib to izbeigt. Ceru, ka jums nav vienaldzīga Latvijas valsts, jūs jūtat atbildību valsts iedzīvotāju priekšā un tāpat kā viņi esat ieinteresēti dzīvot tiesiskā valstī. Lūdzu jūsu nekavējošu rīcību tiesiskuma atjaunošanā.

Seko mums