Atkritumu dedzināšanas rūpnīcas projekts tiek virzīts negodprātīgi, tiks izmantotas lētas un kaitīgas tehnoloģijas: Dreiliņu iedzīvotāju atklātā vēstule valsts augstākajām amatpersonām
Dreiliņu iedzīvotāji30.01.2024.
Komentāri (0)
Mēs, Dreiliņu iedzīvotāji, ar šo vēstījumu, lūdzam Jūs savu pilnvaru un kompetences ietvaros iestāties pret plānoto "Koģenerācijas iekārtas būvniecības Ropažu novadā atkritumu reģenerācijai enerģijas ieguvei un cietā kurināmā sadedzināšanai" (atkritumu dedzināšanas rūpnīcas) ieceres virzību pie Rīgas pilsētas robežas, Dreiliņos, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā.
Informācija par plānoto projektu: SIA “Vides resursu centrs” (kuram pieder nekustamie īpašumi "Dārzi Mežrozīte” un “Mežinieki”) Ropažu novada teritorijā, Dreiliņos, kas atrodas novada rietumu daļā netālu no Rīgas pilsētas teritorijas robežas, plāno būvēt koģenerācijas iekārtu Ropažu novadā atkritumu reģenerācijai enerģijas ieguvei un cietā kurināmā sadedzināšanai.
• teritorija - 6,8 ha
• būves augstums - 60m (divu 9-stāvu māju augstums)
• skursteņa augstums - 80m
• tuvākās apdzīvotās vietas - Dreiliņi (t.sk. ciemats “Saulīši"), Pļavnieki, Ulbroka, Acone, Ķengarags, Mežciems
• tuvākās dzīvojamās mājas - 550m
• kurināmais - no atkritumiem iegūts kurināmais,
• papildu kurināmais - dīzeļdegviela
• sadedzināmo atkritumu apjoms - 143 000 tonnas gadā
• sadedzināšanas rezultātā iegūtie produkti:
- ārdu tipa sadedzināšanas iekārtas darbības rezultātā radīsies aptuveni 13 249 t/gadā mitru izdedžu (vidējais ūdens saturs 17%);
- verdošā slāņa tehnoloģijas izmantošanas gadījumā aptuveni 4 344 t/gadā izdedžu.
• Emisijas daudzums tiek aprēķināts, balstoties uz prognozēto kurināmā patēriņu -143 000 t/gadā.
• objektā paredzēts uzglabāt līdz 50 tonnām dīzeļdegvielas, līdz 49 tonnām amonjaka ūdens šķīduma.
Vēlamies uzsvērt, ka Dreiliņu ciema (t.sk. ciemats "Saulīši) tuvumā atrodas Ulbroka, Acone, Pļavnieki, Ķengarags, Mežciems, kur pēc statistikas datiem 2023.gadā (data.stat.gov.lv) kopā dzīvo vairāk nekā 110 tūkstoši iedzīvotāju, kuri tiks pakļauti šādiem potenciāliem riskiem - sprādzienbīstamības, ugunsgrēka, veselības un dzīvības, ķīmisko vielu ietekmes, gaisa un vides piesārņojuma.
Jautājums par projekta ieceri tika aktualizēts 2023.gada pavasarī, kad sabiedrība aktīvi iesaistījās un tika panākts:
• No sabiedrības plašu atbalstu guva ierosinātā iniciatīva platformā ManaBalss.lv “Par Pierīgu bez atkritumu dedzināšanas!”, kurā tika savāktas 11 336 balsis;
• Ropažu novada pašvaldībā tika iesniegti 1133 iesniegumi ar lūgumu atcelt pilnībā Ropažu novada pašvaldības domes 01.12.2021 pieņemto Lēmumu un apturēt lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu;
• Iedzīvotāju spiediena ietekmē, Ropažu novada domes deputāti ar savu balsojumu apturēja, bet neaizliedza atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvniecības ieceres realizāciju, kā rezultātā ieceres realizācija turpinās.
• Papildus tam ir notikušas vairākas tikšanās ar Ropažu novada domes pārstāvjiem, kā arī ar SIA “Vides resursu centrs” pārstāvjiem, iedzīvotāji ir uzdevuši daudz jautājumu (t.sk. tehnisku), uz kuriem nav saņemtas atbildes.
Ropažu novada dome ir norādījusi, ka būs pret šīs ieceres īstenošanu Dreiliņos, kamēr iedzīvotāji nelūgs atkritumu dedzinātavas būvniecības ieceres realizāciju. Šādi solījumi ir netieši, kas negarantē solījumu izpildi, kā rezultātā iedzīvotājiem ticība ir zudusi.
Neskatoties uz to, ka iedzīvotāji ir pauduši kategorisku „nē”, atkritumu dedzināšanas iekārtas būvniecības jautājums joprojām ir aktuāls, SIA “Vides resursu centrs” turpina virzīt koģenerācijas iekārtas būvniecības ieceres īstenošanu jebkādiem līdzekļiem, organizējot sadarbības tematiskās tikšanās, mēģinot pārliecināt sabiedrību par plānotās atkritumu koģenerācijas (dedzināšanas) iekārtas "nekaitīgumu", uzspiežot vienpusēji subjektīvu redzējumu un viedokli.
Turklāt SIA “Vides resursu centrs” vairāk nekā 1,5 gadu garumā nav uzskatījis par nepieciešamu izpētīt/izvērtēt citas alternatīvas vietas, kur šī koģenerācijas iekārtas būvniecība neapdraudētu iedzīvotāju veselību un to dzīvības. Plānotai projekta "Koģenerācijas iekārtas būvniecība Ropažu novadā atkritumu reģenerācijai enerģijas ieguvei un cietā kurināmā sadedzināšanai" realizācijai līdzekļu taupības nolūkos SIA "Vides resursu centrs" ir apzināti izvēlējusies zemesgabalu Dreiliņos, kur ir pieejama esošā infrastruktūra (siltumtīkli, dzelzceļa līnija, apakšstacija).
Dreiliņu iedzīvotāji joprojām kategoriski iebilst PRET projekta "Koģenerācijas iekārtas būvniecība Ropažu novadā atkritumu reģenerācijai enerģijas ieguvei un cietā kurināmā sadedzināšanai" norādot uz šādiem argumentiem un faktiem:
1. Iedzīvotāju maldināšana
Mūs uztrauc fakts, ka SIA "Vides resursu centrs" atkritumu dedzināšanas rūpnīcas izbūves projekta ieceri virza negodprātīgi, maldinot iedzīvotājus ar pretrunīgu informāciju, slēpjot informāciju par izmantojamā kurināmā kvalitātes rādītājiem, manipulē ar iedzīvotāju apziņu, organizē reklāmas kampaņas, prezentē plānotās atkritumu dedzināšanas rūpnīcas maketu, u.c. līdzvērtīgas maldinošas aktivitātes.
Piemēram, nepārtraukti tiek norādīts maldinošs projekta nosaukums:
• Jaunas klimata neitrālas koģenerācijas stacijas būvniecība (sākotnējais nosaukums);
• Atkritumu reģenerācijas ar enerģijas atguvi iekārtas (būves) izbūve (no Ropažu novada domes publiski pieejamiem dokumentiem - protokoliem);
• Koģenerācijas iekārtas būvniecība Ropažu novadā atkritumu reģenerācijai enerģijas ieguvei un cietā kurināmā sadedzināšanai (IVN nosaukums);
• Reģenerācijas stacija Ropažu novadā (SIA “Vides resursu centrs" reklāmas video), u.c.
Ņemot vērā visas SIA “Vides resursu centra” augstākminētās aktivitātes un SIA “Vides resursu centra” sabiedriskajā apspriešanā pausto, ir secināms, ka atkritumu dedzināšanas rūpnīcā, kuru tik uzstājīgi plāno, norādām, ka Dreiliņos netiks pielietotas tās modernākās tehnoloģijas kādas ir pieejamas citviet Eiropā (Kopenhāgenā, Skandināvijā, Itālijā, Šveicē, utt.) atkritumu dedzināšanas rūpnīcās, pamatojot ar to, ka tas ir pārāk dārgi un nav pietiekamu finanšu resursu, lai nodrošinātu atkritumu dedzināšanas rūpnīcas stabilu, rentablu un ilgtspējīgu ekspluatāciju un darbību.
2. Vides stāvoklis un tā potenciālais piesārņojums
Šī brīža Ropažu novada galvenais piesārņojuma avots ir autotransports. Stopiņu pagastā šobrīd jau atrodas 71-74% izmešu avotu.
Gadījumā, ja tiks pieļauta SIA "Vides resursu centrs" atkritumu dedzināšanas rūpnīcas izbūves projekta ieceres īstenošana, vides piesārņojums būtiski pasliktināsies.
Būtiski pieaugs kravas autotransporta kustība. Atsaucoties uz SIA “Vides resursu centra” sniegtajiem datiem, plānotā kravas autotransporta kustība ir 1 kravas autotransports stundā, kas piegādās atkritumus. Tajā pat laikā netiek norādīts, cik bieži ar kravas automašīnām tiks izvesti un kādā veidā tiks utilizēti atkritumu sadedzināšanas rezultātā iegūtie tvaika katla pelni, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 302 klasificējami kā bīstami atkritumi ar atkritumu klasi 190111 - bīstamas vielas saturošas smagās pelnu frakcijas un izdedži, kurus slēgtās tilpnēs paredzēts uzglabāt līdz 300 tonnām. Pelnu, izdedžu izkraušanas un pārvadāšanas laikā veidosies kaitīgi un bīstami putekļi, kas izplatīsies tuvākajā apkārtnē.
Visā pasaulē visu veidu sadedzināšanas iekārtas izdala piesārņojumu atmosfērā:
• Gaisa piesārņotāji, piemēram, cietās daļiņas, kas izraisa plaušu un sirds slimības;
• Smagie metāli, piemēram, svins, kadmijs un dzīvsudrabs, kas izraisa neiroloģiskas slimības;
• Toksiskas ķīmiskas vielas, piemēram, dioksīni, polihlorbifenili, polihlorēti naftalīni, hlorēti benzoli, poliaromātiskie ogļūdeņraži, kas izraisa vēzi un citas veselības problēmas.
Ir zināms, ka daudzas no šīm ķīmiskajām vielām ir noturīgas (ļoti izturīgas pret noārdīšanos vidē), bioakumulatīvas (uzkrājas dzīvojot organismu audos) un ir toksiskas. Dioksīnu savienojumi ir visbīstamākie cilvēka veselībai. Pasaulē nav nevienas sadedzināšanas iekārtas, kas spētu samazināt šo toksisko vielu līmeni emisijās līdz nullei. Dioksīnu pārbaudēs ir pierādīts, ka tie saglabājas cilvēku organismos visā pasaulē, un tie ir identificēti kā daudzu vēža izraisītāju cēlonis, atzīst ASV Vides aizsardzības aģentūra.
(The Guardian: Incinerator cancer threat revealed: https://amp.theguardian.com/environment/2000/may/18/pollution.uknews.)
Pasaules Veselības organizācija vairākus dioksīnus ierindojusi kancerogēnu 1. grupā, tas nozīmē, ka to kancerogēnās īpašības ir pierādītas.
Piesārņojuma rādiuss līdz 24 km
Saskaņā ar pētījumu par vēža mirstību pilsētās netālu no atkritumu sadedzināšanas iekārtām, nāves risks no vēža ir īpaši augsts 5 km attālumā no atkritumu sadedzināšanas iekārtas. Šajā zonā ietilpst Pļavnieki, Dreiliņi, Ulbroka, Acone daļēji Ķengarags, Purvciems un Mežciems.
(Cancer mortality in towns in the vicinity of incinerators and installations for the recovery or disposal of hazardous waste: https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0160412012002279.)
Šobrīd Dreiliņu ciematā nav izbūvētas pašvaldības centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, kā rezultātā iedzīvotāji izmanto vietējās ūdensapgādes sistēmas (iegūstot ūdeni no spicēm vai dziļurbumiem). Attiecībā uz potenciālo piesārņojumu gruntsūdeņos projekta potenciālās realizācijas gadījumā tiks apzināti radīts būtisks piesārņojums, kā rezultātā tiks veicināta kaitīgo vielu nokļūšana gruntsūdeņos, kas ietekmēs iegūstamo ūdeni no spicēm un dziļurbumiem, kuru saimniecībā izmanto Dreiliņu iedzīvotāji
3. Bīstamība potenciālo avāriju gadījumā
Vēlamies vērst Jūsu uzmanību, ka, veicot neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, ķīmisko reakciju, kā arī cilvēcisko kļūdu rezultātā ir iespējami ugunsgrēki, sprādzieni, ķīmisko vielu noplūdes, kā arī citi līdzvērtīgi būtiski apdraudējumi sabiedrībai. Spilgti piemēri no pēdējā gada notikumiem attiecībā uz atkritumu pārstrādes rūpnīcām:
• 2023.gada 12.apiīlī Ričmondas pilsētā (Indiānas štats), kur atkritumu pārstrādes uzņēmumā notikušā ugunsgrēka rezultātā atmosfērā nokļuva toksiski dūmi, kuru dēļ tika evakuēti tuvāko rajonu iedzīvotāji un ugunsgrēka dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas;
• 2023.gada 23.maijā Tallinas apkaimē izcēlās ugunsgrēks atkritumu pārstrādes (šķirošanas) rūpnīcā, kā rezultātā izplatījās indīgi dūmi, no apkārtnes tika evakuēti cilvēki, iedzīvotāji tika aicināti turēt logus un durvis aizvērtus;
• 2024.gada 22.janvāiī notika spēcīgs sprādziens Raibano (Itālija) atkritumu dedzināšanas rūpnīcā, tika ievainoti 3 strādnieki, no kuriem viens nogādāts slimnīcā smagā stāvoklī.
4. Ietekmē uz atkritumu šķirošanu un ES ilgtspējīgu saimniecisko darbību Latvijā šobrīd liels uzsvars tiek likts uz atkritumu šķirošanu, savukārt atkritumu dedzināšanas rūpnīcas izbūves projekta ieceres īstenošanas rezultātā iedzīvotājiem krasi samazināsies motivācija šķirot atkritumus, kā rezultātā tiks nodarīts kaitējums Latvijas valsts tēlam saistībā ar ES "zaļā kursa" politikas izvirzīto mērķi "radīt ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku".
Lai nodrošinātu atkritumu dedzināšanas rūpnīcas darbību, būs nepieciešams panākt, lai ilgtermiņā atkritumu daudzums nemazinātos, kā rezultātā netiks ievēroti ES "zaļā kursa" politikas izvirzītie mērķi.
Atkritumu dedzināšana kopš 2020. gada ES ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijā tiek definēta kā vidi piesārņojoša aktivitāte, kas darbojas pretēji aprites ekonomikas ieviešanas mērķiem. Eiropas Savienība aizvien paaugstina klimata mērķus (https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_23_2061), kurus Latvijai jau tā būs liels izaicinājums sasniegt, tādējādi nav pieļaujams, ka publiskās un privātās investīcijas, kuras tiek ieguldītas sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtām, rezultātā tiks nelietderīgi izlietotas neilgtspējīgās tehnoloģijās, no kurām Eiropas valstis atsakās. Tādēļ uzskatām, ka Latvijā atkritumu apsaimniekošanā ir būtiski pievērst lielāku uzmanību un ieviest modernākas tehnoloģijas otrreizēju izejvielu pārstrādi, kurā atkritumus izmanto, lai ražotu jaunus produktus, iegūtu enerģiju, samazinātu piesārņojumu. Jo atkritumu dedzināšana ir nākamais sliktākais scenārijs pēc atkritumu apglabāšanas.
5. Ietekme uz Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķu izpildi
Projekta "Koģenerācijas iekārtas būvniecība Ropažu novadā atkritumu reģenerācijai enerģijas ieguvei un cietā kurināmā sadedzināšanai" realizācija Dreiliņos nepārprotami samazinās Latvijas reitinga perspektīvu, būtiski pasliktinās valsts tēlu, kā arī zaudēs visus ieguldītos finanšu resursus ekoloģiskās vērtības uzlabošanā. Turklāt Latvija būs spiesta maksāt lielu soda naudu Eiropas Savienībai par pārāk augstu CO2 piesārņojuma līmeni, dedzinot atkritumus, kas rodas ne tikai Latvijā, bet, iespējams tiks ievesti no citām valstīm kā kurināmais.
Jau šobrīd Latvijā tiek importēts otrās kategorijas (augstas kaloritātes) kurināmais no ārvalstīm. Ievērojot to, ka Dreiliņos ir plānots dedzināt trešās un ceturtās kategorijas kurināmo (zemas kaloritātes, kas satur palielinātu mitrumu un hlora savienojumus), kuru citās valstīs neizmanto kā kurināmo, pastāv augsts risks, ka trešās un ceturtās kategorijas kurināmais (sadzīves atkritumi) tiks importēts Latvijā no ārvalstīm.
Vēršam Jūsu uzmanību, ka Latvijā intensīvi tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi - hidroenerģija, bioenerģija, saules un vēja enerģija un šie energoresursi tiek uzskatīti par klimata neitrāliem resursiem, un kas nenodara kaitējumu apkārtējai videi un nerada būtisku kaitējuma cilvēka veselībai un dzīvībai.
Nobeigumā vēlamies lūgt Jūsu iesaisti, rodot iedzīvotājiem labvēlīgu risinājumu, jo mēs, iedzīvotāji, no visas sirds ticam, ka valsts amatpersonas ir patiesi valsts patrioti, kuri nenovērsīsies no izvēlētā ES "zaļā kursa" un aizliegs negodprātīgiem uzņēmējiem apiet ES "zaļā kursa" politikas izvirzīto mērķi "radīt ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku" un realizēt SIA „Vides resursa centrs” ierosināto projekta "Koģenerācijas iekārtas būvniecība Ropažu novadā atkritumu reģenerācijai enerģijas ieguvei un cietā kurināmā sadedzināšanai" realizāciju Dreiliņos, Mēs, Dreiliņu iedzīvotāji, esam pārliecināti, ka atkritumu dedzinātavas rūpnīcas darbība apzināti nodarīs būtisku kaitējumu apkārtējai videi, Latvijas ekonomikai, radot piesārņojumu gaisā un apkārtējā vidē (gruntī), kā arī nodarīs būtisku kaitējumu cilvēcei ilgtermiņā vairāku paaudžu garumā.
Lūdzam Jūs atbildi sniegt, publicējot to administrētajās tīmekļa vietnēs.
Vai tu zini, kas ir Latvija? Tā ir zeme, mana dzimtene. /Jānis Peters/