Atsākas darbi uz “Urbanoviča gatves”; deputāts nav deklarējis viņam it kā piederošo “īpašumu Rēzeknes pilsētā”
Imants Liepiņš23.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz ar pavasara iestāšanos atsākušies remontdarbi uz Rēzeknes ielām Ziemeļu rajonā, kas pēc izbūvēšanas veidos jaunu taisnāko ceļu uz Saeimas “Saskaņas” frakcijas līdera Jāņa Urbanoviča izmantoto ekskluzīvo ārpilsētas īpašumu.
Pietiek jau pagājušajā gadā vēstīja, ka par Eiropas naudu tiek rekonstruētas Noliktavu un Maskavas ielas, kā arī Meļņovas ceļš, kuru malās neatrodas uzņēmumi, bet mājas ir uz pirkstiem saskaitāmas — toties, kad rekonstrukcija tiks pabeigta, tad izveidosies jauns īsākais ceļš uz “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča ekskluzīvo ārpilsētas īpašumu, kas atrodas Gajovas ciema Medņos (Vērēmu pagastā uz Taudejāņu pusi, netālu no Rēzeknes pilsētas robežas).
Patlaban izbūvējamie ceļi, ko tauta jau sarkastiski iedēvējusi par “Urbanoviča gatvi”, veidos jaunu taisnāko līniju no J. Urbanoviča privātās ārpilsētas rezidences uz Rēzeknes centru — piemēram, ja mērām attālumu starp J. Urbanoviča ekskluzīvo lauku īpašumu un Latgales Māras pieminekli, tad ceļš gar Jupatovku un Vipingu veidos
Savukārt pēc visu patlaban uzsākto asfaltēšanas darbu pabeigšanas izveidosies pilnīgi jauns, izcili izbūvēts maršruts, kas J. Urbanovičam prasīs nobraukt tikai 5 vai 6 kilometrus. Eiropas naudas piesaisti un iepirkuma, būvdarbu administrēšanu veic Rēzeknes pilsētas dome, ko vada J. Urbanoviča partijas biedrs Aleksandrs Bartašēvičs.
Pagājušogad būvdarbi gan izpaudās tā: pirms Jāņiem ieradās remontnieki, izrakņāja un izpostīja Maskavas un Varoņu ielas, lai pēc tam pamestu pusmetru dziļas bedres un gar malām izbraukātas dangas. Tikai pēc Pietiek publikācijām remontdarbi atsākās, taču tos līdz ziemai vairs nevarēja paspēt pabeigt.
Tagad tie atkal atsākušies: Maskavas ielā ar vismaz vienu asfalta kārtu pārklāts iepriekš sapostītais gabals no Atbrīvošanas alejas līdz jau salabotajam Noliktavu ielas posmam. Līdz ar to, kad tie tiks pabeigti, atliks noasfaltēt vien pašu īsāko posmu no Meļņovas ceļa, un “Urbanoviča gatve” būs pabeigta.
Īsi pirms vēlēšanām “Saskaņas” frakcija reaģēja uz šo Rēzeknes iedzīvotāju sniegto informāciju, rakstiski apgalvojot: “Nevar pamatoti secināt, ka minētais ceļš ir tieši domāts J. Urbanoviča privātām interesēm. Visam aprakstītam nav nekāda sakara ar J.Urbanoviča īpašuma patieso atrašanās vietu. Viņa īpašums atrodas pavisam citā pilsētas malā.”
Kad frakcijai tika nosūtīti precizējoši jautājumi, preses sekretāre nāca klajā ar pavisam savdabīgu apgalvojumu — jā, J. Urbanovičs tomēr dzīvojot Gajovā, taču Rēzeknes pilsētā (kurā viņam esot minētais vēl viens īpašums) viņš... nemaz nebraucot iekšā!
“Runājot par adresēm, no Urbanoviča skaidrojuma: Urbanoviča kunga adrese ir "Medņi", ciems "Gajova", Vērēmu pag. [Rēzeknes novadā]. Savukārt [...] Urbanoviča kungam nav nekādas nepieciešamības braukt uz rūpniecisko teritoriju un to [jaunbūvējamo] ceļu lietot, viņš izbrauc no mājām un pa šoseju brauc uz Rīgu,” apgalvoja frakcijas pārstāve.
Taču tagad izrādījies, ka šīs frakcijas sniegtās “ziņas” par vēl vienu īpašumu, kurš “atrodas pavisam citā pilsētas malā,”, ir bijušas pilnīgas muļķības — tikko iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2018. gadu J. Urbanovičs ir deklarējis divus kopīpašumus Rīgā, kā arī 45 tūkstošus eiro lielu gada algu Saeimā, bet nav uzrādījis nevienu nekustamo īpašumu Rēzeknē un arī ne ienākumus no tāda pārdošanas.
Tātad atliek divas iespējas — vai nu dzīvoklis Rēzeknē reģistrēts uz svešas personas vārda (kas pats par sevi nav aizliegts ar likumu), vai arī patiesībā tāds nekad nav eksistējis.
Iepriekšējā publikācija:
https://www.pietiek.com/raksti/pec_pietiek_publikacijam_steigsus_atsakas_rezeknes_ielu_asfaltesana
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
