Attieksme pret praidu - tautas garīgās veselības indikators
Anita Zvirbule31.05.2012.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Jebkura cilvēka būtība sastāv no vīrišķā un sievišķā. Divi vienā, kā tagad pieņemts teikt. Vīrišķā daļa ir formas radīšanai, sievišķā - formas piepildīšanai ar saturu. Tas, ka piedzimstam kā viendzimuma būtnes un savas būtības otru daļu atstājam uz „rezervistu soliņa”, liecina vien par to, ka viens no mūsu dzīves svarīgākajiem un galvenajiem uzdevumiem ir meklēt šajā pasaulē sev atbilstošu, garīgā ziņā tieši tikpat attīstītu savas būtības otru pusi, kam jebkurā gadījumā ir jābūt pretējā dzimuma pārstāvim.
Ja meklējumi vainagojas ar panākumiem, tad rodas savienība, kas ir šīs pasaules pastāvēšanas pamats, - varam to saukt par ģimeni, sabiedrības pamatšūniņu vai vēl kā savādāk, bet pamatu pamats tas ir jebkurā gadījumā, proti, abu enerģiju apvienojums, lai turpinātu RADĪT. Jo katrā cilvēkā ir ielikta arī šī radīšanas funkcija, kas izpaužas gan kā jaunas paaudzes radīšana, gan kā garīgo un materiālo vērtību radīšana dzīves laikā.
Cilvēki, kuri piekopj viendzimuma attiecības, no šādām pozīcijām raugoties, ir Garā neveseli, pazaudējuši jēgu un orientāciju. Viendzimuma pāri sabiedrībā ir kā slimas šūnas organismā, bet slimas šūnas, kā zināms, ir jāārstē, jāoperē vai kā citādi jālokalizē. Ja to nedara, tad iznākums varbūt letāls, šinī gadijumā - sabiedrībai. Kā pret garīgi neveseliem un ārstējamiem arī pārējai sabiedrībai vajadzētu izturēties pret viņiem, nevis perversas psihes novirzes mēģināt celt cilvēktiesību augstumos.
Neesmu pārliecināta, vai mūsdienu sabiedrībai pietiktu spēka un resursu šiem cilvēkiem reāli palīdzēt, bet neļaut tālāk izplatīties „infekcijai” un vēl publiski manifestēties, - to nu gan ir mūsu spēkos novērst, nepieļaujot praida gājienus Latvijā.
Attieksme pret praidu ir tautas garīgās veselības indikators.
Un nepavisam runa te nav par to, kā nu tur katrs nodarbojas ar seksu, - runa ir tieši par garīgās veselības saglabāšanu.
Tāpēc gribu pavaicāt Rīgas Domes atbildīgajām amatpersonām - vai jūs pašus nebaida tas, ka pēc gadiem arī kāds no jūsu ģimenes locekļiem – bērniem vai mazbērniem - varētu klīst pa Rīgas ielām šādā kompānijā? Tad kāpēc pakļaujat ne tikai savus pēcnācējus, bet arī pārējo sabiedrību šādiem riskiem? Atrunāšanās ar likuma ievērošanu te šoreiz nebūs vietā, jo... likumus raksta cilvēki. Ja mūsu valsts likumi ko tādu pieļauj, tātad likumi ir nepilnīgi, un tie ir jāmaina.
No cilvēktiesību viedokļa neviens jau neliedz pastāvēt viendzimuma pāriem, ja tāda ir viņu izvēle. Problēma rodas tad, kad šādas idejas tiek propagandētas sabiedrībā un ar tām duļķota nenobriedušu jauniešu domāšana. Lai nu kā arī tur nebūtu, bet viendzimuma attiecības ir ļoti greizs sabiedrības pamatvienības modelis, un kā tādu to atklāti demonstrēt, propagandēt un lepoties ar piederību kādai no šīm organizācijām ir vienlaicīgi gan muļķīgi, gan noziedzīgi pret jaunatni. Šajā fāzē arī ir nepieciešama varas rīcība, lai pasargātu jauniešus no iespējamiem riskiem, kas varētu izkropļot un sagraut viņu dzīves turpmāk, bet varas rīcība... neseko. Nu ko, tad atliek vien cerēt uz tautas rīcību ,lai pasargātu paši sevi no iznīcības.
Saprotams, ka katra šo viendzimuma attiecību aizstāvja personīgās problēmas nespēsim atrisināt kolektīvi, - lai paši vien griežas pie ārstiem, psihoterapeitiem, ezotēriķiem, dziedniekiem un paši vien arī ārstē savu slimo būtību. Lai meklē, kādā savas dzīves pagriezienā ir pazaudējuši paši savas būtības pilnvērtīgai eksistencei nepieciešamās sastāvdaļas, bet par latviešu tautas kopējo garīgo veselību esam atbildīgi mēs visi, kuri šobrīd esam šeit.
Raksts ir tapis gan kā problēmas ezotērisks skaidrojums, gan kā aicinājums tautai 2.jūnija praida gājienu Rīgā nepieļaut.
Mēs visi kopā esam atbildīgi par savu bērnu nākotni un par sabiedrību, kādā viņiem būs jādzīvo.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
