Atvadu fotogrāfijas rāda vēl citus prominentus Grūtupa talantu cienītājus
PIETIEK22.06.2014.
Komentāri (71)
Iesaki rakstu: 
Vēl daži kādreizējie "kampēju grupējuma" pārstāvji, "tiesāšanās ķēķa" figuranti, kuri tā arī nenosēdās uz apsūdzēto sola, un pat Nacionālās apvienības vadītāji, - iespaidīgais fotogrāfiju klāsts no Andra Grūtupa atvadu pasākuma parāda vēl virkni pašnāvību izdarījušā un sestdien zemes klēpī guldītā advokāta talantu cienītāju. Viņu vidū gan vairāk bija laikabiedru, bet mazāk - pašlaik būtiskos valsts posteņos esošu personu (ja neskaita valsts prezidentu un Augstākās tiesas priekšsēdētāju).
Turoties Andra Šķēles ēnā, uz atvadām bija ieradies arī kādreizējais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, mītisko "melno mapīšu" vācējs Andris Staris. Tāpat uz atvadām bija ieradies vēl viens izbijis valsts sekretārs - pašreizējais "Repšes partijas" pārstāvis, kādreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kurš bija spiests atstāt amatu pēc skandāla ar sievas fonda finansējumu.
No kādreizējiem "Valmieras grupējuma" pārstāvjiem atvadu apmeklētāju vidū bija arī bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis un kādreizējais Rīgas domes Finanšu departamenta vadītājs Raimonds Krūmiņš.
Nedaudz neiederīgi atvadu apmeklētāju vidū izskatījās kādreizējā Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes pavadonis - kādreizējais premjera Aigara Kalvīša padomnieks, pašreizējais noklausīšanās skandālā iesaistītais lidostas Rīga galvenais (atstādinātais) drošībnieks Raimonds Lazdiņš.
Atvadās bija redzama vēl virkne "bijušo" - sociāldemokrāts, Dienvidu tilta finansējuma "arhitekts" Jānis Dinevičs, kādreizējais Augstākās Padomes deputāts Aivars Berķis, bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais notārs Ringolds Balodis un kādreizējais oficiālais laikraksta Diena īpašnieks Viesturs Koziols.
Īpašu vietu atvadu apmeklētāju vidū ieņēma viens no galvenajiem "tiesāšanās ķēķa" skandālā iesaistītajiem - bijušais Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un bijušais Augstākās tiesas priekšsēža vietnieks Pāvels Gruziņš, kurš gan nevis nosēdās uz apsūdzēto sola, bet mierīgi pensionējās.
Savukārt no ļaudīm, kas vēl joprojām ir sabiedrības acu priekšā, papildus Pietiek iepriekšējā publikācijā minētajiem bija ieradušies Nacionālās apvienības vadītāji Raivis Dzintars un Aigars Lūsis, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis un Siguldas operas svētku organizētājs Dainis Kalns.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
