Iesaki rakstu: 
Tā diez vai ir Ventspils mēra Aivara Lemberga vēlme rūpēties par valsts interesēm, šorīt intervijā LNT izsaucot tēzi, ka pienācis laiks Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) iedalīt nozīmīgos ekonomikas un satiksmes ministru portfeļus.
Runājot šiem portfeļiem, Lembergs visdrīzāk rūpējas par savām interesēm palielināt varas ietekmi un kontrolēt smagākos ministra portfeļus, kuri saistīti gan ar ievērojamu valsts naudas pārvaldi, gan ievērojamu ietekmi uz valstij piederošiem uzņēmumiem, kuri ir abu ministriju pārraudzība.
Tik „vērtīgi” valdības portfeļi par Lemberga kabatas partiju dēvētajai ZZS pēdējo gados nav bijuši. Iespējams, tas ir ZZS vēlēšanās iegūtais balsu skaits, kas audzē Lemberga nekaunību un ļauj justies kā galvenajam spēlētājam jaunās valdības veidošanas izrādē.
Lemberga kāri pēc ekonomikas ministra portfeļa var skaidrot gan ar šīs ministrijas pārraudzībā esošajiem simtos miljonu mērāmajiem ES fondu līdzekļiem, gan ar Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošo Privatizācijas aģentūru, kura ir valstij piederošās bankas Citadele un vecās Parex akciju turētāja. Tāpat PA ir arī īpašniece Lattelecom 51% kapitāla daļām, un ar tās starpniecību visdrīzāk tiks organizēta arī to valstij piederošo uzņēmuma akciju privatizācija, par kuru pārdošanu ar laiku nāksies izšķirties jaunajai valdībai. Ekonomikas ministrijas pārraudzībā ir arī gigants Latvenergo.
Skandalozākais laiks, kad ar Lemberga ietekmi saistītas personas stūrēja Ekonomikas ministriju, bija periods, kad ekonomikas ministrs bija ZZS pārstāvis Laimonis Strujēvičs (gribēja panākt lēmumu, kas ļautu valstij par Ventspils naftas privatizāciju nesamaksāt vismaz 8 miljonus latu) un bijušās Jaunās partijas līdere, caurkritusī politiķe Ingrīda Ūdre, kas par Ventspils brīvostas naudu brauca komandējumā. Abas šīs personas, visticamāk, ir atrodamas arī tā sauktajos Lemberga stipendiātu sarakstos.
Lemberga tieksme pēc tā, lai ZZS kontrolētu arī satiksmes ministra krēslu, skaidrojama ar šīs ministrijas pārraudzībā esošo tranzīta gigantu - valsts a/s Latvijas dzelzceļš, kas ir uzņēmums, kurš Lembergam ir vitāli svarīgs tranzīta pārvadājumos, lai dzelzceļa tarifus „sakārtotu” atbilstoši vajadzībām. Turklāt bez ietekmes LDz satiksmes ministra krēsls nodrošina arī pārraudzību par tādām ievērojamām jomām kā gaisa satiksme, autopārvadājumi un autoceļu apsaimniekošana.
Apvienībai Vienotība piekāpjoties Lemberga tīkojumiem pēc abām minētājam ministrijām, rastos milzīgs risks, ka ar ZZS ministru rokām šīs abas ietekmīgās ministrijas pūstu pēc Lemberga stabules. Savukārt pats Lembergs iegūtu ievērojamas varas sviras un varas resursu, kas vēl vairāk stiprinātu viņa kā oligarha pozīcijas.
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.