Augstākā tiesa joprojām stīvējas ap tās arhīvā esošajiem krimināllietu materiāliem, kuros, iespējams, parādās arī kolaboranta Vonsoviča vārds
PIETIEK08.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvijas Nacionālais arhīvs jau sen padarījis pētniekiem pieejamus padomjlaiku tiesu spriedumus un saglabātos krimināllietu materiālus, Ivara Bičkoviča vadītā LR Augstākā tiesa jau vairākus mēnešus stīvējas, dažādos veidos mēģinot paturēt "ierobežotas pieejamības informācijas" statusā Nacionālajam arhīvam nezināmu iemeslu dēļ nenodotus krimināllietu materiālus, kuros, iespējams, parādās arī jaunās grāmatas „Kolaborants” galvenā „varoņa” – bijušā Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesneša Romualda Vonsoviča vārds. Pietiek šodien publicē pēdējo no vairākām vēstulēm un informācijas pieprasījumiem, kas nosūtīti Augstākajai tiesai, - šī ir atbilde uz šīs iestādes prasību pamatot, kāpēc gan tai vajadzēt kādu iepazīstināt ar šo krimināllietu materiāliem:
„LR Augstākajai tiesai
Atbildot uz Jūsu iestādes darbinieka P. Dzalbes 31.10.2019 vēstulē Nr. 10-1/11-1330nos? (rokraksts nav salasāms) izteikto lūgumu, nosūtu manas Latvijas Žurnālistu savienības biedra kartes kopiju. Vienlaikus norādu uz Jūsu iestādes atbildību šajā kopijā atrodamo personas datu glabāšanā un izmantošanā.
Atbildot uz minētajā vēstulē izteikto lūgumu pamatot manu 15.10.2019 izteikto vēlmi iepazīties ar krimināllietu materiāliem, norādu Jums uz advokāta Laura Liepas publikāciju žurnālā Jurista vārds, par ko Jūsu iestādē, iespējams, ir kāda informācija.
Šajā publikācijā minēts: „VDK dokumentu publicēšana ir neliela daļa no lustrācijas procesa, kas Latvijai kā pēctotalitārai zemei bija jāpaveic.
PSRS bija represīva valsts iekārta ar būtiskiem indivīda tiesību ierobežojumiem, kas tika piemēroti plašā spektrā – no īpašuma tiesību atņemšanas, pārvietošanās brīvību ierobežojumiem līdz vārda brīvības un biedrošanās tiesību liegumam.
PSRS pastāvēšanas pēdējā desmitgadē vairs nenotika masu represijas, tomēr tā joprojām bija ideoloģiski totalitāra iekārta, un tajā dzīvojošo tiesības bija būtiski ierobežotas.
Represīvas iekārtas nekad nav anonīmas, tām ir konkrēti upuri un tikpat konkrēti lēmumu pieņēmēji, to īstenotāji un izpildītāji. Represīvas iekārtas nevar pastāvēt bez atbalstītājiem, jo pilsoņu nepakļaušanās un pretdarbība novestu pie iekārtas sabrukuma vai paralīzes, kā to pierādīja Solidaritātes kustība Polijā.
Tāpēc lustrācijas procesa nozīmīga sastāvdaļa ir apzināt gan iestādes un personas, kas bija iesaistītas totalitārās un represīvās sistēmas uzturēšanā, gan tās atbalstītājus.”
Mans pieprasījums un vēlme iepazīties ar konkrēto krimināllietu materiāliem ir pamatoti ar nepieciešamību iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar konkrētu represīvās padomju okupācijas varas atbalstītāju aktivitātēm tiesu sistēmas ietvaros. Atļaušos piebilst, ka ir dīvaini, ka Jūsu iestādes darbiniekam P. Dzalbem šādas lietas nav pašsaprotamas.
Vienlaikus norādu, ka Jūsu iestādes vadītāja Ivara Bičkoviča vārds ir atrodams VDK aģentūras kartotēkā, turklāt padomju okupācijas laikā minētais I. Bičkovičs ir aktīvi sadarbojies ar okupācijas varu kā padomju tautas tiesnesis.
Šādā situācijā izsaku nopietnas šaubas, vai kolaboracionista I. Bičkoviča pakļautībā esoši darbinieki var pieņemt patstāvīgu, objektīvu lēmumu par iespēju žurnālistam iepazīties ar padomju okupācijas laika un tam sekojošu gadu krimināllietu materiāliem.
Lato Lapsa
Rīgā 2019. gada 30. novembrī.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
