Augstam Satiksmes ministrijas ierēdnim dienesta auto un šoferis – kā personiskie
Lato Lapsa07.06.2018.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
„Attiecību trijstūra” ietvaros greizsirdības mākta cilvēka noalgotu privātdetektīvu atskaites, kas nonākušas Pietiek rīcībā, ir devušas negaidītu efektu – tās demonstrē, kā augsta Satiksmes ministrijas amatpersona savām personiskajām vajadzībām izmanto ne tikai dienesta auto, bet arī nodokļu maksātāju tāpat apmaksātus autovadītāja pakalpojumus, savukārt ministrijas komunikācijas daļa tiek izmantota, lai ierēdni „piesegtu”.
Objekts šķērsoja krustojumu pie sarkanās gaismas un pazuda
Kā var noprast no privātdetektīvu atskaitēm, kurās pievienoti apjomīgi videoieraksti un fotoattēlu kolekcijas, šī trijstūra ietvaros nokļuvis Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, kurš vienlaikus pērn spējis nopelnīt arī 45 tūkstošus eiro valsts akciju sabiedrības Latvijas Jūras administrācija un Latvijas autoceļu uzturētājs. Tieši viņa gaitas divas detektīvu ekipāžas novērojušas šā gada aprīlī.
U. Reimaņa amatpersonas deklarācija rāda, ka viņš pēc laulību beigām 2010. gadā vairs oficiāli nav precējies, taču no publiski pieejamām ziņām detektīvi secinājuši, ka viņš savrupmājā Baltezerā, Senču prospektā dzīvo kopā ar 1973. gadā dzimušo Ditu D. un viņas nepilngadīgo meitu.
Atskaitē par 20. aprīli detektīvi aprakstījuši Satiksmes ministrijas valsts sekretāra došanos uz Rīgas centru ministrijas automašīnā Škoda Octavia ar valsts numuru KO-4310, ko vadījis ministrijas autovadītājs. Interesi izraisa ne tikai spilgti aprakstītā braukšanas maniere, bet arī laiks, cikos augstais ierēdnis dodas uz darbu un cik ilgi viņu gaida ministrijas autovadītājs:
„Plkst. 7:30 pie adreses piebrauca automašīna Škoda. Autovadītājs no automašīnas neizkāpa. Plkst. 9:30 objekts iznāca no mājas, nosvilpās ar sporta svilpi un iesēdās automašīnā.
Automašīna virzās pa maršrutu: Senču prospekts, Tallinas šoseja, viadukts – virziens uz Rīgu. Automašīna kustību sāka strauji. Maršrutā līdz pat Juglai, kad sākās sastrēgums, vadītājs brauca agresīvi, pārkāpa pieļauto braukšanas ātrumu, ap 90 –
Tālākais maršruts: Senču, Zirņu, Skanstes, Hanzas, Eksporta ielas. Vairākkārtīgi autovadītājs brauca agresīvi. Eksporta un Citadeles ielu krustojumu veica pie sarkanās gaismas, kā sakarā objekts ap plkst. 10:25 tika pazaudēts. Iespējams, ka savu kustību tas turpināja uz Vanšu tiltu. Pie adreses Gogoļa ielā 3 objekts pēc pazaudēšanas un līdz plkst. 12:00 netika konstatēts.”
Gandrīz izraisa avāriju – un atkal pazūd
Savukārt valstiskos pienākumus U. Reimanis beidzis pildīt jau pirms četriem pēcpusdienā, kad kopš izbraukšanas no mājām pagājušas nepilnas sešarpus stundas. Turklāt, dodoties uz mājām ar dienesta auto, ierēdnis līdzi paķēris arī bērnu – pēc visa spriežot, savas neformālās dzīvesbiedres meitu:
„Plkst. 15:55 sāka kustību pa maršrutu Turgeņeva, Krasta, 11. novembra krastmala, Elizabetes, Brīvības iela, virzienā uz Juglu. Brauc vienmērīgi, “neraustās”, satiksmes noteikumus ievēro. Netālu no mājām veic viennozīmīgu pārbaudīšanās manevru, apbraucot apkārt kvartālam. Ap plkst. 16:25 iebrauc mājās. Abi ar meiteni ieiet mājās.”
Taču interesantākie notikumi ar šo dienesta auto, kas bijis novietots U. Reimaņa Baltezera mājās, sākušies tās pašas dienas vakarā: „Plkst. 19:30 iesēžas automašīnā Škoda. “Apmet līkumus” pa rajonu: izskatās, ka pārbaudās. Lielā ātrumā izbrauc uz šosejas, pārdroši apdzen citas mašīnas.
Rāda pagriezienu un pārkārtojās, lai brauktu Rīgas virzienā, tad, pārkāpjot noteikumus, veic negaidītu apdzīšanas manevru, gandrīz saskrienoties ar pretī braukošo smago a/m, un aizbrauc Salaspils virzienā. Līdz ar to objekts tika pazaudēts ap plkst. 20:00. Līdz 22:30 objekts mājās neatgriezās. Novērošana tika pārtraukta.”
Dienesta auto ar dienesta šoferi ved „kungu bērnu” uz skolu
Nākamajā dienā U. Reimanis uz darbu vispār nav devies, savukārt tā pati dienesta automašīna izmantota, lai viņa dzīvesbiedres meitu nogādātu skolā: „Plkst. 13:05 tika fiksēts, ka no mājas sāk kustību automašīna Škoda v/n KO-4310, kuras novērošana tika arī uzsākta.
Automašīna virzījās pa maršrutu Tallinas šoseja, Viadukts, virziens uz Rīgu, Siguldas šoseja, Brīvības gatve, Cēsu iela, Mēness iela. Braukšanas stils atšķīrās no iepriekšējā dienā konstatētā, lai gan satiksmes intensitāte bija tāda pati. Pie Rīgas Franču liceja, adresē Mēness iela 18, plkst. 13:15 automašīna apstājās, un no tās izkāpa bērns (meitene, kura fiksēta 20. aprīlī kopā ar objektu), kas devās mācību iestādes virzienā.”
Dienesta automašīna un autovadītājs personiskām vajadzībām izmantoti arī 27. aprīlī – tad U. Reimanis līdz Satiksmes ministrijas ēkai Rīgas centrā atbraucis ar pats savu automašīnu, taču pēc tam meiteni uzticējis nodokļu maksātāju apmaksātajam autovadītājam:
„Plkst. 8:40 ierodas darbā Gogoļa iela 3. Meita gaida mašīnā. Tā kā uz piebraukšanas laiku visas vietas aizņemtas, objekts savu automašīnu pameta uz brauktuves, iepretī darba vietai. Izskatījās, ka kavē ierašanos darbā. Ap plkst. 8:45. iznāca autovadītājs “Sirmais”. Noparkoja objekta automašīnu. Meita pārsēdās automašīnā Škoda, valsts Nr. KO-4310, automašīna aizbrauca.”
Ministrija mēģina izlocīties
Nezinot, ka dienesta automašīnas pārvietošanās ir detalizēti fiksēta, Satiksmes ministrijas amatpersonas ilgāku laiku centās no precīzu atbilžu sniegšanas izvairīties, savukārt pats U. Reimanis sākotnēji mēģināja izlikties, ka viņam ar šīs automašīnas izmantošanu vispār nav nekāda sakara.
„Komunikācijas departaments ir pareizais adresāts šim jautājumam un noteikti centīsies operatīvi sniegt atbildi,” pavēstīja ierēdnis. Taču patiesībā komunikācijas daļa darīja visu iespējamo, lai prasīto informāciju slēptu un U. Reimani „piesegtu”.
Vispirms ministrija apgalvoja, ka „20.aprīlī amata pienākumu izpildei izmantoja ministrijas vadība (valsts sekretāra vietnieks) Rīgā un Rīgas rajonā”, bet „21.aprīlī amata pienākumu izpildei izmantoja vairāku ministrijas struktūrvienību nodarbinātie Rīgā un Rīgas rajonā”.
Taču, saņemot jautājumus par braucienu detaļām, ministrijas pārstāvji sāka putroties. Uz jautājumu, kur tieši un kādus tieši amata pienākumus pildīja U. Reimanis, 20. aprīlī pēc pulksten 19.30 ar dienesta auto izbraucot no savas dzīvesvietas, ministrija vispirms paskaidroja, ka „pēc minētās automašīnas 20. aprīlī ieradās Satiksmes ministrijas (SM) autovadītājs un pēc plkst 19:00 ar to aizbrauca uz SM autostāvvietu”.
Taču ministrija tā arī nespēja sniegt skaidru atbildi, kādā veidā Satiksmes ministrijas autovadītājs ieradās pēc ministrijas auto Baltezerā. „Autovadītājs pēc auto neieradās ar sabiedrisko transportu, bet automašīnu. Tā nebija Satiksmes ministrijas automašīna, ar ko atbrauca autovadītājs,” apgalvoja ministrija, taču tā arī nespēja paskaidrot, kur palikusi šī cita automašīna, ja reiz autovadītājs devies prom ar U. Reimaņa dienesta auto.
Ministrija un ierēdnis nolemj klusēt
U. Reimanim joprojām klusējot, vēl pamatīgāk ministrija putrojās skaidrojumos saistībā ar detektīvu fiksēto dienesta auto izmantošanu bērna pārvadāšanai, līdz beidzot nolēma, ka prātīgāk būs pat nemēģināt atbildēt.
Vispirms ministrija apgalvoja, ka „jūsu norādītajā laikā automašīna Škoda (ar valsts reģistrācijas numuru KO-4310) atradās Satiksmes ministrijas iekšpagalma stāvvietā, Gogoļa ielā 3, Rīgā”, taču pēc tam atklāja, ka autovadītājs divas stundas „izvadāja Satiksmes ministrijas korespondenci (MK, Ārlietu ministrija, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs)”.
Pēc jauniem uzvedinošiem jautājumiem izrādījās, ka, lai gan „saskaņā ar automašīnas vadītāja sniegto informāciju, 21.04.2018. viņš nav vedis SM korespondenci uz Franču liceju”, viņš tomēr „pieļauj, ka todien braucis pa Mēness ielu (gar Franču liceju) Rīgā”.
Savukārt uz jautājumiem, kas bija persona, kas no auto izkāpa pie Franču liceja, un kas bija persona, kas autovadītājam bija devusi rīkojumu šo personu uzņemt automašīnā un turp nogādāt, vairs nevēlējās atbildēt ne U. Reimanis, ne arī Satiksmes ministrijas Komunikācijas daļa.
Tāpat pat izvairīgas atbildes no U. Reimaņa vairs netika saņemtas uz jautājumu, kādām vēl personiskām vajadzībām viņš pēdējos mēnešos ir izmantojis Satiksmes ministrijas automašīnas un ministrijas autovadītāja pakalpojumus.
Valsts kontrole nav sadzirdēta
Jautājums par dienesta automašīnu un autovadītāju izmantošanu privātām vajadzībām iepriekš aktualizējās 2016. gadā, kad atklājās, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs izmantojis ministrijas auto un šoferi, lai uz savu jauno mītnes vietu pārvestu savu „līgavaiņa skapi”.
Kad 2017. gadā kārtējo reizi publiski tika pieminēts tas, kā Ventspils mērs Aivars Lembergs savām vajadzībām izmanto brīvostas luksusauto, Valsts kontrole paziņoja, ka dienesta autotransporta izmantošana privātām vajadzībām nav normāla prakse.
Valsts kontrole norādīja, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba un amata pienākumu pildīšanai.
Savukārt izmantošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi, aizrādīja Valsts kontrole. Taču, kā redzams no detektīvu fiksētajiem faktiem, Satiksmes ministrijā šis aizrādījums nav sadzirdēts.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
