Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzskata, ka pagaidām nav vajadzība cīnīties par airBaltic preču zīmju atgūšanu lidsabiedrības īpašumā. Līgums starp preču zīmju īpašnieku lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam daļēji piederošo Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) paredzot, ka BAS īpašumā nonākušās airBaltic preču zīmes nedrīkst nonākt trešās personas rīcībā, tas ir, BAS tās nedrīkst pārdot. Līdz ar to ministrs arī pagaidām nerosināšot valdību spert kādus konkrētus soļus preču zīmju atgūšanai.
Svarīgākais ministra skatījumā patlaban esot padziļināta airBaltic 2010.gada audita rezultātu sagaidīšana. Kā pirmdien viņš izteicās Pietiek, saskaņā ar airBaltic padomē nolemto panākta vienošanās, ka airBaltic 2010.gada audita veikšanai papildus jau esošajam auditoram (PriceWaterhouseCoopers) tiks piesaistīts neatkarīgs auditors un arī starptautiski aviācijas eksperti.
Ne ekspertus, ne papildus auditoru ministrs vēl nevarēja nosaukt, norādot, ka par to vienošoties airBaltic valde (pārstāv vienpersoniski Fliks) un padome (trīs no pieciem ir valsts - Satiksmes ministrijas (SM) - iecelti).
Ministrs sarunā ar Pietiek kategoriski noraidīja, ka valdībā varētu tikt izskatīta arī airBaltic valstij piederošo daļu privatizācija. Tāpat Augulis noraidīja, ka valdībai, lemjot par airBaltic un viņa premjeram iesniegto ziņojumu, varētu tikt piedāvāts izšķirties sākt diskusiju par airBaltic valstij piederošo daļu privatizāciju. „Kāda privatizācija, vispirms jāsagaida audita rezultāti,” teica ministrs.
Vienlaikus Augulis apstiprināja, ka saistībā ar airBaltic preču zīmēm nav plānoti nekādi radikāli risinājumi, piemēram, tiesvedības sākšana ar BAS vai SM vēršanās tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar 2009.gada nogalē īstenoto darījumu, ar kuru airBaltic preču zīmes nonāca BAS īpašumā. Visi lēmumi esot pieņemti likumīgi un „tur nav ko apstrīdēt”, teica ministrs.
Pietiek rakstīja, ka ar premjera Valda Dombrovska (Vienotība) rīkojumu satiksmes ministram tika uzdots līdz 4.martam iesniegt ziņojumu par situāciju ar airBaltic. Ziņojumu paredzēts izskatīt arī valdībā, ministrs pirmdien atturējās precīzi atbildēt, vai ziņojums tiks izskatīts valdības sēdē jau otrdien vai vēlāk.
Darījums, ar kuru visas sešas airBaltic preču zīmes – airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles – nonāca BAS īpašumā, tika noslēgts 2009.gada nogalē, bet sabiedrība par to uzzināja tikai pērn vasarā pēc airBaltic gada pārskata publiskošanas. BAS par preču zīmēm līdz pērnā gada beigām apņēmās samaksāt 13 miljonus eiro (aptuveni 9,1 miljons latu), naudu ieguldot lidsabiedrībā.
Valstij pieder 52,6% airBaltic akciju, BAS - 47,2%. Pērn decembrī Fliks pusi sev piederošo BAS daļu pārdeva un par 50% BAS īpašnieku kļuva Bahamu salās reģistrētā ārzona Taurus Asset Management Fund Limited.
Šī ārzonas firma tiek saistīta ar Latvijas krājbankas un Lietuvas bankas Snoras lielākā īpašnieka krievu miljardiera Vladimira Antonova interesēm. BAS īpašumi un arī airBaltic preču zīmes ieķīlātas par labu Latvijas krājbankai un Snoras.
Antonovs februāra vidū atkārtoti uzturējās Rīgā un tikās arī ar Fliku. Labas attiecības Antonovam ir arī ar satiksmes ministra pārstāvētās partiju apvienības Zaļo un zemnieku savienība „krusttēvu” Ventspils mēru Lembergu.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
