Iesaki rakstu: 
Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus, valsts un pašvaldības iestādes) piedāvājumus izdot darbus Latvijā un ārvalstīs. Lai cik cēla ir ideja, nav iedomājama situācija, ka autors par sava darba publicēšanu nesaņem nekādu autoratlīdzību. Arī tad ja, projektu vadītāji apelē pie autora patriotisma jūtām un runā par Latvijas 100. jubileju.
Šādos projektos jebkurā gadījumā honorārus un atalgojumu saņems tulkotāji, projektu vadītāji, izdevēji, tipogrāfijas. Autors kā jebkura radītājs nudien nav tas ķēdes elements, uz kura darba izmaksām drīkst var ietaupīt. Jāņem arī vērā fakts, ka šādi izdevumi, lai kādā valodā tie tiktu publicēti, nebūs orientēti uz tirgu un autoriem nenodrošinās nepieciešamo atpazīstamību, visdrīzāk tie būs nekvalitatīvi vai nelasīti ieguls kādā grāmatu plauktā.
Eiropas Savienības Rakstnieku padome (EWC) un Eiropas autortiesību aizsardzības organizācijas pēdējos pāris gadus savos aicinājumos daudz runā par negodīgu izdevējdarbības līgumu prakses izskaušanu. Mēģinājums piespiest autoru atteikties no honorāra ir viena no šādas negodīgas prakses tipiskām formām. Jebkurā līgumā, kas sastādīts jebkurā valstī, ir jābūt norādītai darba tirāžai, izdošanas laikam un formātam, honorāra lielumam un izmaksas termiņiem, kā arī autora procentiem no pārdotajiem eksemplāriem, to pārskaitīšanas kārtības autora kontā, skaidri atrunātām autora un izdevēja tiesībām un pienākumiem. Ja šādu punktu līgumā nav, to labāk neparakstīt, vai uzstāt, lai tie līgumā tiek iekļauti.
Latvijas Rakstnieku savienība jau pusotru gadu administrē projektus un rīko konkursus, kas saistīti ar ārzemju izdevēju un tulkotāju atbalstu. Ekspertu lēmumā par starptautisku projektu atbalstu vai noraidīšanu, vērtējot ārzemju izdevēju iesniegtos projektus, svarīga loma ir tam apstāklim, vai ārzemju izdevējs garantē autoram honorāra izmaksu. Aicinu Latvijas autorus neatkarīgi no tā, vai viņi ir Latvijas Rakstnieku savienības biedri vai nav, būt solidāriem autortiesību jautājumā. Ir pienācis laiks pateikt nē cilvēkiem, organizācijām un projektiem, kas neciena autora darbu.
* Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.