Baltkrievija „de iure” neatkarīga – „de facto” Krievijas sastāvdaļa
Kasīklis09.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pavisam nesen Lukašenko atkal bija manīts Putina klātbūtnē, precīzāk runājot, kopš protestu sākuma pagājuša gada augustā šī jau bija ceturtā reize.1Kaut kā pagrūti atcerēties, kuru valstu prezidenti vēl tik bieži tiekas. Te domāju – līdzvērtīgu. Cits stāsts, ja priekšnieks izsauc savu padoto.
Protams, kā jau īstam bosam Putins uzņēma Lukašenko uz savas luksusa jahtas “Čaika”2. Visnotaļ smieklīgi, bet tajā pat laikā zīmīgi bija Putina runas vīra Peskova paziņojumi par Lukašenko vizīti ar nakšņošanu, - proti, ka Lukašenko vairākkārtīgi ir bijis vizītē ar nakšņošanu un ka viņš Krievijā jūtas kā mājās.3 Zīmīgi vārdi, faktiski tie jau nozīmē, ka Lukašenko Baltkrieviju un Krieviju uzskata kā vienu nedalītu veselumu.
Nelielai atkāpei – kamēr Putins rūpējas par savām ērtībām, te domāju jahtas, pilis utt., Krievijā tiek sludināti konkursi, lai kaut kā sakārtotu briesmīgākās skolas tualetes.4 Kā sacīt jāsaka, ka tik Putins pa zeltu, tas nekas, ka tauta sū…os.
Labi, šoreiz nebūs stāsts par Putina luksusa dzīves veidu pretstatā vienkāršo Krievijas iedzīvotāju sadzīves apstākļiem, un tas arī nebūs stāsts par Lukašenko greznības māniju. Stāsts būs pavisam par ko citu.
Putins ilgstoši lolo sapni par PSRS atjaunošanu. Drīzāk jau varētu teikt, nevis sapni, bet maniakālu māniju. Ar to, ka bijušā PSRS teritorija vairs nav iespējama, Putins samierinājies, bet mēģina, ko vēl var, vispirmām kārtām – pievienojot Krievijai Baltkrieviju un nosaucot šo veidojumu par Savienības valstīm.
Putina stīvēšanās ar Lukašenko par šo jautājumu ir visnotaļ ilgstoša. Kamēr pēdējais jutās liels un varens, viņš ar visādiem paņēmieniem centās Putinu muļķot. Savukārt pēc pērnā augusta notikumiem Lukašenko faktiski izdarīja visu iespējamo, lai Baltkrieviju atdotu Krievijas apkampienos, bet pēc lidmašīnas sagrābšanas šis process ir tikai paātrinājies. Nevarētu teikt, ka Putins nav darījis visu iespējamo, lai Lukašenko ar lieliem un noteiktiem soļiem nedotos pretim savam galam, diemžēl līdzi paņemot arī Baltkrieviju.
Putina plāna sākums, kā minimums, meklējams pērnā gada augusta notikumos, kad Lukašenko sakarā ar notikušajiem protestiem bija spiests doties pie Putina un lūgt Krievijas drošības spēku iesaistīšanos, ja tāda nepieciešamība rastos. Protams, ka Putins šādu apsolījumu arī deva. Tas Lukašenko deva pārliecību spert daudz radikālākus soļus attiecībā pret protestētājiem, jo sajuta aizmuguri.
Otrs un pat varbūt viens no svarīgākajiem aspektiem - Krievijas apsolījums piešķirt 1,5 miljardus dolāru lielu valsts kredītu. Baltkrievija arī ir nolēmusi izvietot Krievijā valdības obligācijas 100 miljardu RUR apmērā. Ņemot vērā faktu, ka federālo aizdevuma obligāciju galvenie pircēji pēdējā laikā ir bijuši nevis ārvalstu investori, bet gan Krievijas valsts bankas, ir viegli pieņemt, kuras struktūras izpirks Baltkrievijas emisiju. 5 Faktiski Krievija ir paveikusi Baltkrievijā to, ko Ķīna ir panākusi ar citām valstīm, – proti, uzsēdinājusi uz finanšu “adatas”. 2005. – 2015.gadā Baltkrievija no Krievijas saņēma ap 106 miljardiem USD.6
Treškārt, Baltkrievija ir atkarīga no Krievijas energoresursiem. Kamēr valstī viss bija nosacītā kārtībā, Lukašenko mēģināja veidot savu politiku, bet cieta fiasko. Šā vai tā arī energoresursu jautājumā Lukašenko atkarība no Putina labvēlības ir milzīga.
Kā minēju iepriekš, ilgu laiku Savienības valstu izveide bija tikai uz papīra. Taču pēc biežajām Lukašenko vizītēm pie Putina šī jautājuma risināšana ir ieguvusi bezmaz vai “kosmisku” ātrumu. Tā Baltkrievijas premjerministrs ir paziņojis, ka Baltkrievija faktiski ir pabeigusi saskaņot integrācijas programmas ar Krieviju. Tiesa, viņš norādījis, ka tās neparedz suverenitātes zaudēšanu.7 Jāatzīst, ka pēdējā piebilde par suverenitātes zaudēšanu ir nedaudz lieka, jo, ja neņemam vērā Baltkrievijas simbolus, tad faktiski tās vairs nav.
Bez uzmanības nevar atstāt faktu, ka Baltkrievijas vārdā starptautiskā līmenī jau izsakās Krievijas Ārlietu ministrijas Ekonomiskās sadarbības departamenta direktors Dmitrijs Bričevskis, kurš ir paziņojis, ka Maskava aizstāvēs Baltkrieviju un palīdzēs tai, ja ES ieviesīs ekonomiskas sankcijas pret Minsku.8
Vēl jāņem vērā, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins paziņojis, ka Baltkrievijas un Krievijas Federācijas specdienesti ir pastiprinājuši analītisko un informatīvo sadarbību. Tā arī – 2020.gadā un šī gada pirmajā pusē ir būtiski palielinājusies Krievijas un Baltkrievijas militārā sadarbība, turklāt – tā vairs pat neizskatās pēc sadarbības, bet gan pēc vienotas rīcības.
Arī runājot par Baltkrievijas lidmašīnas sagrābšanu, lai arestētu Protaseviču, ir parādījusies informācija, ka novērošanas videokameru ieraksti no viesnīcām Krētā un lidostas pierāda, ka Protaseviču un viņa draudzeni izspiegoja profesionāļi ar Krievijas pasēm.9
Nav šaubu, ka Baltkrievija nav viltojusi Krievijas pases. Tātad paliek tik viens secinājums – sadarbība starp Krievijas un Baltkrievijas speciālajiem dienestiem ir daudz dziļāka par analītisko un informatīvo sadarbību. Faktiski – Krievijas un Baltkrievijas speciālie dienesti darbojas kā viens dienests vienota mērķa sasniegšanai.
Kopumā viss liek izdarīt secinājumu, ka “šaha” spēlē starp Putinu un Lukašenko uzvaru ir guvis Putins un de facto Savienības valstis ir izveidotas. Pieļauju domu, ka tiks sagatavots vēl kāds “neplānots” Lukašenko izgājiens (par kura patieso mērķi viņš pats pat nenojautīs), pēc kura tad arī de iure tiks nokārtots jautājums par Baltkrievijas iekļaušanos Krievijas sastāvā. Turklāt tādā gaismā, ka līdzšinējie Lukašenko atbalstītāji to uzskatīs ne tikai par leģitīmu, bet arī par vienīgo risinājumu.
Nevar nepieminēt, ka Lukašenko savā iztapšanā Putinam šoreiz ir veicis arī lāča pakalpojumu. Proti, neskatoties uz acīmredzamiem pierādījumiem par Krievijas iesaisti Ukrainas notikumos, Putins, aci nemirkšķinādams, visiem stāsta, ka Krievijai nav ietekmes un tā nekādā veidā nav saistīta ar notikumiem Donbasā.
Viss jau būtu labi, bet tad kā skaidrot šo Lukašenko teikto saistībā ar Protasēviča un viņa draudzenes aizturēšanu: Donbasā pret šīm personām ir ierosināta krimināllieta. Es atgādināju prezidentam Putinam, ka ir sākta krimināllieta, un teicu, ka, ja viņiem (izmeklētājiem, kas vada šo lietu) ir jautājumi viņiem, esat laipni aicināti pie mums, lūdzu, uzdodiet viņiem jautājumus.10
Kas te īpašs? Ļoti vienkārši – ja Putins nav nekādā veidā saistīts ar notikumiem Donbasā, tad kāda viņam vajadzība zināt, ka Donbasa izmeklētāji var braukt uz Baltkrieviju un kādu pratināt? Kaut kā neveikli Lukašenko izrunājās, bet, zinot arī viņa manipulēšanas spējas, varbūt apzināts izteikums, lai arī savam “draugam” Putinam, radītu neērtības?
1 https://www.delfi.lv/news/arzemes/kas-ta-par-jahtu-jeb-ko-atklaj-putina-un-lukasenko-tiksanas-foto.d?id=53257383
2 https://www.superyachts.com/fleet/chayka-4484/
3 https://ria.ru/20210529/peregovory-1734752178.html?in=t
4 https://www.promonado.ru/domestos-schools/#winners
5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/putins-apsola-lukasenko-grutaja-bridi-1-5-miljardu-dolaru-lielu-kreditu.d?id=52467919
6 https://lenta.ru/articles/2021/06/02/belarus/
7 https://lenta.ru/news/2021/06/01/finish_bel/
8 https://ria.ru/20210531/belorussiya-1734882174.html
9 https://jauns.lv/raksts/arzemes/446457-protasevicu-griekija-izspiegoja-profesionali-ar-krievijas-pasem
10 https://ria.ru/20210601/protasevich-1735166606.html
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
