Iesaki rakstu: 
Nez vai ir kāds cits process, kas tik adekvāti parāda esošo varas politiķu un valsts pārvaldes mazspēju un nekompetenci kā pasažieru vilcienu iepirkums.
Jāatgādina, ka Latvijā pasažieru vilcienu iepirkums tika uzsākts apmēram vienā laikā ar Igauniju. Lietuva sāka iepirkt jaunus pasažieru vilcienu nedaudz ātrāk. Rezultātā šogad aprit desmit gadi, kopš igauņi pārvietojas ar moderniem vilcieniem.
Varam salīdzināt Igaunijas un Latvijas valsts pārvaldes efektivitāti. Turklāt kļūst arvien sliktāk.
Atceramies iepriekšējā ministra Linkaita paziņojumus par to, ka kravu pārvadājumi pa dzelzceļu nebūs viņa prioritāte. Visus spēkus veltīšot pasažieru pārvadājumiem. Tāpat sasolīja pasažieru vilcienus uz Bolderāju. Rezultāti ir redzami - četri gadi un čiks.
Gribētos atgādināt, ka tieši Linkaita kungam bija izšķiroša loma Škodas vilcienu iegādē, jo, stājoties amatā, konkurss faktiski bija jau noslēdzies. Par uzvarētāju tika gandrīz atzīts Talgo. Ministrs personīgi lika pārskatīt konkursa rezultātus tā, lai uzvarētu Škoda. KNABam un Iepirkumu birojam jautājumi neradās. Bet vajadzēja.
Ar ko mums ir slavena Škoda? Atceraties Rīgas satiksmes iepirkumus? Aizdomīgi, ka ar to arī ministra degsme apsīka.
Ja būtu palikuši pie Talgo, tad šobrīd vilcieni visdrīzāk jau kursētu. Talgo nevajadzētu ne Ukrainu kā poligonu, ne būtu problēmas ar sastāvu nogādāšanu Latvijā. Kaut ko ietekmētu Covids, bet ne Krievijas/Ukrainas konflikts. Laika zaudējumi rezultējas naudas zaudējumos.
Vēl jau priekšā ir izaicinājums ar bateriju vilcieniem. Arī tur vēl sagaidāmi brīnumi. It sevišķi, kad atklāsies, ka bateriju vilcieni nevar aizstāt dīzeļvilcienus tālajos maršrutos.
https://neatkariga.nra.lv/.../425330-ka-latvija-klejo-pa...
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
