Bažas par „lienošās privatizācijas” gatavošanu

Lato Lapsa, Kristīne Bormane
14.08.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

„Superpārvaldītāja” koncepcija

Konceptuālo ziņojumu ar nosaukumu “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju" ir sagatavojis un valsts sekretāru sanāksmei – iepriekšējam „pakāpienam” pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē – šā gada aprīlī bija iesniedzis kādreizējā Konkurences padomes vadītāja Pētera Vilka vadītais Pārrresoru koordinācijas centrs (PKC). 

Šī iestāde nepieciešamību pēc jauna valsts uzņēmumu pārvaldības modeļa pamato ar K. Kariņa valdības deklarācijā ierakstīto – „turpināt OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās”, „izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku” un „uzsākt valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam”.

Atsaucoties uz nepieciešamību pildīt valdības deklarāciju, PKC tad arī bija izstrādājis ziņojumu, kura būtība – „jaunizveidots aktīvu pārvaldītājs kā valsts kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētājs, kura kapitāla daļu turētājs ir Pārresoru koordinācijas centrs”. Faktiski tas nozīmē – visu „labo pārvaldību” koncentrēt pašā PKC, faktiski nododot šīs diezgan niecīgās „iestādes iestādē” rokās milzīgu varu pār Latvijas valsts nozīmīgākajiem resursiem, to pārvaldi un arī iespējamu privatizāciju.

Sākotnēji šo ieceri bija paredzēts „dzīt uz priekšu” K. Kariņa valdībai neraksturīgi ātrā tempā, taču pēc asiem protestiem no virknes ministriju un sabiedrisko organizāciju tempu nācās strauji piebremzēt, - 12. jūnijā Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomes (KIP) sēdē, ko vadīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, tika nolemts šo jautājumu skatīt atsevišķā padomes sēdē.

Viedokļi esot apkopoti, bet tomēr nav apkopoti

Nu ir kļuvis zināms šīs sēdes datums – 28. augusts, un sākotnēji no PKC skaidrojuma varēja noprast, ka uz šo sanākšanu ir sagatavots jauns ziņojuma variants, kurā ņemti vērā ministriju, citu iestāžu un organizāciju apjomīgie priekšlikumi un iebildumi pret iecerēto „superpārvaldītāja” modeli un citiem jauninājumiem.

„KIP 28. augusta sēdē tiks diskutēts par konceptuālā ziņojuma “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju” projekta versiju, kas ir publicēta mājaslapas vietnē,” sākotnēji skaidroja PKC pārstāvis Guntis Rozenbergs.

Taču pēc salīdzināšanas izrādījās, ka „projekta versija” ir tieši tas pats konceptuālā ziņojuma teksts, kas tika publiskots jau aprīļa beigās, - neraugoties uz plašajiem iebildumiem, nekādi labojumi un papildinājumi tajā nav veikti. Vēl vairāk – trīs mēnešu laikā PKC nav publiskojis arī jau maijā solīto priekšlikumu apkopojumu.

„Saskaņošanas laikā iesniegtie viedokļi ir apkopoti, bet, tā kā tie ir ļoti atšķirīgi un KIP piedalās lielākā daļa viedokļu sniedzēju (vai to pārstāvju), tad nākamā konceptuālā ziņojuma projekta versija tiks gatavota pēc KIP 28. augusta sēdes,” tagad skaidro Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis.

Kad tieši iestāde plāno publiskot šo apkopojumu un iepazīstināt ar to sabiedrību, ja šie viedokļi tiešām ir apkopoti? Izrādās, ka tomēr nav, - tie PKC skatījumā esot tik „ļoti atšķirīgi”, ka „izziņa ar iebildumu un priekšlikumu izvērtējumu” tikšot sagatavota tikai reizē ar jauno ziņojuma versiju – tātad ne ātrāk kā septembrī.

Neuzkrītoši „bīda” ideju par „labo privatizāciju”

Virknē oficiāli iesniegto atsauksmju ir skaidri norādīts uz lielāko valsts kapitālsabiedrību slēptas privatizācijas nepieļaujamību. Ierosinājums ik piecus gadus pārvērtēt neprivatizējamu kapitālsabiedrību privatizēšanas iespējamību „var radīt draudus Latvijas tautsaimniecības turpmākai veiksmīgai attīstībai”, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, -

Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācija aicina pirms konceptuālā ziņojuma skatīšanas Ministru kabinetā ne tikai veikt izpēti par pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet arī neiekļaut tajā „priekšlikumus, kas var novest pie neprivatizējamo kapitālsabiedrību privatizācijas”.

Taču šajā jautājumā PKC vadībai acīmredzami ir pašai savs skatījums, un laiku līdz konceptuālā ziņojuma apspriešanai tā ir izmantojusi, lai šo viedokli – kas diezgan precīzi atbilst arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un biržas Nasdaq Riga vadītāju uzskatiem – iespējami plaši popularizētu. Turklāt reizē ar ideju par „superpārvaldītāju” aizvien skaļāk tiek pausts viedoklis par vēlamu „labo privatizāciju”.

Jūlija sākumā ar dažu dienu intervālu medijos parādījās gan PKC vadītāja vietnieka Vladislava Vespera, gan arī biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētājas Daigas Auziņas-Melalksnes publikācijas – it kā nesaistītas, bet ar vienu un to pašu ievirzi, atbalstot ideju par „labo privatizāciju” pretstatā 90. gados notikušajai „sliktajai”.

Pēdējos gados nīkuļojošās biržas vadītājas galvenais vēstījums izdevumā Ir bija tiešs un skaidrs: „Latvijas valdībai beidzot ir jāķeras klāt daudzkārt atliktajai iniciatīvai kotēt valsts kapitālsabiedrības biržā, kā tas ir noticis un notiek Igaunijā un Lietuvā.” Pamatojums – tas nākšot par labu „Latvijas ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai, jo veicinās mūsu uzņēmumu konkurētspēju, privātpersonu uzkrājumu novirzīšanu produktīvās investīcijās, jaunu darba vietu radīšanu, kā arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā un līdz ar to arī iedzīvotāju un valsts labklājību”.

PKC ierēdņa politiskie paziņojuma

Savukārt PKC pārstāvis, savu vēstījumu portālā Delfi sākot ar apgalvojumu, ka, „pirmkārt, jāuzsver, ka sagatavotais ziņojums nepiedāvā nevienu valsts kapitālsabiedrību privatizēt vai atsavināt”, lielu daļu publikācijas veltījis pārliecināšanai – „varbūt tomēr nav līdz galam tālredzīgi kaut ko iecirst akmenī uz mūžīgiem laikiem, tai skaitā arī attiecībā uz neprivatizēšanu”.

Nākot klajā ar faktiski politisku paziņojumu, V. Vesperis apgalvo, ka „tie laiki, kad negodīgā ceļā varēja kaut ko nopirkt lēti par privatizācijas sertifikātiem jeb "prihvatizēt" un tad izpārdot lēti nopirktos aktīvus ar lielu peļņu”, esot „pagājuši uz neatgriešanos”. Tāpēc – faktiski dublējot biržas vadītājas paziņojumu – „būtu jādomā par to, kā varbūt tomēr dot iespējas Latvijas iedzīvotājiem iegādāties, piemēram, mazākuma daļu akcijas lielajās valsts kapitālsabiedrībās”.

Uzsverot, ka tai nekāds oficiālais viedoklis vispār neesot prasīts, arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) jaunā vadība šo „lienošo privatizāciju” atbalsta ar faktiski identisku pamatojumu - iecere pārvērtēt valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai kādā noteiktā termiņā esot atbalstāma.

„FKTK organizētajās stratēģiskā dialoga sarunās ar Latvijas kapitāla tirgus dalībniekiem, kas noritēja laikā no šī gada maija līdz jūlijam, secināts, ka valsts kapitālsabiedrību daļēja kotācija biržā sniegtu iespējas kapitāla tirgus attīstībai un vienlaikus caurskatāmā veidā publiski spētu piesaistīt finansējumu dažādu ilgtspējīgu projektu īstenošanai, netērējot tam valsts finansējumu. Šis solis radītu uz attīstību orientētu kapitāla tirgus vidi un būtu pozitīvs piemērs privātā sektora dalībniekiem, vienlaikus veicinot investīciju kultūru Latvijā un piesaistot jaunus privātos ieguldītājus,” skaidro FKTK.

Sabiedrību informēšot kaut kad vēlāk

Ministru prezidenta K. Kariņa preses pārstāvis piektdien nesniedza atbildi uz jautājumu – vai, ņemot vērā, ka PKC ir premjera tieši pārraudzīta iestāde, tās pārstāvja V. Vespera privatizāciju atbalstošie, pēc būtības politiskie izteikumi pirms publiskošanas bija saskaņoti ar premjeru.

Arī pats PKC piektdien nevēlējās ne atbildēt uz līdzīgu jautājumu, ne arī sniegt skaidrojumu – vai publicētais V. Vespera viedokļraksts ar tajā izteiktajiem politiskajiem paziņojumiem atspoguļo visas šīs iestādes viedokli un kāpēc tādā gadījumā to neparakstīja PKC vadītājs.

Tikmēr attiecībā uz sabiedrības informēšanu par „lienošās privatizācijas” plāniem spēkā ir iepriekšējais PKC skaidrojums, - šis laiks varētu pienākt, kad „pēc priekšlikumu izvērtēšanas un konceptuālā ziņojuma precizēšanas, kas vēl prasīs zināmu laiku, ziņojuma projekts nonāks atkārtotā saskaņošanā ar atzinuma sniedzējiem un tiks gatavots izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, par ko tad arī tiks informēta sabiedrība”.

Pārvaldības modeļa maiņa un „lienošā privatizācija”: ekonomistu viedokļi

Juris Cebulis:

„Es īsti neesmu iepazinies ar šo dokumentu, bet, ja uzņēmums kļūst par privātu uzņēmumu tādā Rietumu izpratnē… Mums vienkārši nav pieredzes. Tās akciju sabiedrības, kas bija, lielākā daļa no tām tika izveidotas privatizācijas rezultātā un pēc tam pārstāja būt publiskas. Mums šī tradīcija Latvijā nav iegājusies. Arī ārzemēs gadās visādi. Lielbritānija jau apdedzinājās ar infrastruktūras privatizēšanu, un valsts beigās pārpirka atpakaļ privatizētās dzelzceļa sliedes.”

Uldis Osis:

„Uz varbūtējo privatizāciju katrā gadījumā ir jāskatās konkrēti. Vai konkrēto uzņēmumu vajag saglabāt valsts īpašumā vai daļēji ļaut privātajiem, uz kādiem nosacījumiem. Tas ļoti atkarīgs no tirgus – kādas ir ietekmes iespējas katrai pozīcijai. Kas var notikt vai nevar notikt.”

Jānis Počs:

„No tirgus viedokļa kotācija biržā nekas slikts nav. Bīstamība – ja tagad kompānija ir daļēji privāta, ir lielā uzņēmuma padome, kas nolemj kā sadalīt dividendes, visi gribēs lielākas dividendes, tas nozīmē, ka palielināsies izmaksas patērētājiem. Var pieaugt cena par elektrību, par dzelzceļa pakalpojumiem. Tāda bīstamība ir.

Birža ir tāda lieta, kas patērētājam ir izdevīgi un izdevīgi arī uzņēmumam, jo var parādīties investori. Bet investori grib arī peļņu, un tas nozīmē, ka var kāpt cenas. Ja Latvijas dzelzceļš būs spiests paaugstināt cenas, kā iedzīvotājam tas neko neietekmēs, bet būs paaugstināta cena tiem, kas izmanto dzelzceļa pakalpojumus.

Tātad loģistika var tikt Latvijas pusē sadārdzināta. Līdz ar to mēs kļūstam konkurētnespējīgi. Vēl Latvijas valsts meži. Ja ienāks dāņi, spāņi, kuri Latvijā ir jau ienākuši, viņi var to mežu krietni paplucināt, un tur var būt problēmas.

Savā laikā strādājot pie Latvenergo privatizācijas koncepcijas, kuru noraidīja, bija piedāvājums sadalīt, un bija skaidri redzami Latvijas cilvēki, kas gribēja to paņemt savā īpašumā. Viņi norādīja, ka Lielbritānija jau to ir izdarījusi, bet Lielbritānija paņēma atpakaļ.

Varbūt parādīsies kādas absolūti savtīgas privātās intereses. Mani uztrauc, ka parādīsies bāleliņi, kurus mēs jau zinām un kuri nekur nav pazuduši, kas gribēs tikt pie lielās peļņas. Bet vislielākais uztraukums man ir par Krievijas iespējamiem investoriem. Tad jau var notikt politiskās spēlītes.

Mēs jau nezinām, kas Krievijas lielajiem monopoliem slēpjas aiz muguras. Te ir bīstamība. Latvijas apstākļos, ņemot vērā Krievijas interesi par daudziem Latvijas objektiem, varētu būt bīstamība no politiskās ietekmēšanās, no Krievijas ietekmes.”

Tieslietu ministrija jau atklāti runā par valsts kapitālsabiedrību privatizāciju (fragmenti no ministrijas oficiālā atzinuma):

- Ziņojuma I. sadaļas 1. secinājumā ir ierosināts noteikt, ka lēmums par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai ir jāpārvērtē reizi piecos gados. Tieslietu ministrija neatbalsta minēto ierosinājumu un norāda, ka lēmuma par privatizāciju terminēta pārvērtēšana varētu novest pie tā, ka netiek pilnvērtīgi nodrošināta vai tiek novilcināta lēmuma par privatizāciju izpilde. Proti, ar šādu pārvērtēšanu tiek radīts mehānisms, kas, novilcinot lēmuma par privatizāciju izpildi, ļauj nonākt pie šī lēmuma pārskatīšanas.

- Tieslietu ministrijas ieskatā lēmums par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai būtu pārskatāms, bet tikai tajā gadījumā, ja ir radusies pamatota nepieciešamība to darīt (piemēram, kā tas norādīts Ziņojumā - ir mainījušies tiesiskie un tirgus apstākļi, kā arī valsts stratēģiskie mērķi). Tomēr šāda pamatota nepieciešamība nav jākonstatē tikai reizi piecos gados, bet gan ir jābūt sasaistītai ar aktuālo situāciju un potenciāli konkrētas nozares politiku un tās attīstību.

- Vienlaikus Tieslietu ministrija piekrīt, ka arī gadījumā, ja ir pieņemts lēmums par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai, kapitālsabiedrībā ir jānodrošina laba korporatīvā pārvaldība, tajā skaitā, definējot kapitālsabiedrības sasniedzamos mērķus un rezultātus un veicot ikgadēju kapitālsabiedrības darbības izvērtēšanu.

- Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt Ziņojuma I. sadaļas 1. secinājumā iekļauto ierosinājumu pārvērtēt lēmumus par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai un paredzēt nevis periodisku šo lēmumu pārvērtēšanu, bet gan attiecīgo lēmumu pārvērtēšanu, mainoties faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem vai nozares politikai.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Seko mums