Iesaki rakstu: 
Par spīti Satversmes tiesas (ST) aizvien pieaugošajai noslodzei, kas rada objektīvu jautājumu, vai nevajadzētu palielināt ST tiesnešu skaitu, šī ideja nobremzēta jau pirmsākumos. Pirms aptuveni diviem mēnešiem tā apspriesta šaurā tiesnešu, juristu un Saeimas amatpersonu lokā, Pietiek apstiprināja divi savstarpēji nesaistīti avoti, kas piedalījušies jautājuma apspriešanā. Neoficiāli sarkanās gaismas ieslēgšanai abi avoti min vienu un to pašu iemeslu – bažas, ka starp Saeimas frakcijām izvērtīsies konkurence par iespēju ST ievēlēt „savu” cilvēku, un neviena no pusēm nevarētu būt pārliecināta par sev vēlamu iznākumu.
Tagad, kad ST faktiski jau trešo gadu darbojas nepilnā sastāvā, jo septītais ST tiesnesis Uldis Ķinis iesaistīts ilgstošā starptautiskā prāvā, Konstitucionālās tiesas tiesnešu balsis dalās uz pusēm, un liela ietekme ir trim pēdējos gados ievēlētiem tiesnešiem, uz kuriem ir norādes par politisku aizmuguri. Runa ir par 2007. gadā Aigara Kalvīša (TP) valdības izvirzītajiem un 9. Saeimas ievēlētajiem Viktoru Skudru un Kasparu Balodi, kā arī 2010. gadā TP izvirzīto un Saeimas ievēlēto ekspolitiķi Vinetu Muižnieci. Skudra iepriekš bijis Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts, bet par Balodi izskanējusi informācija, ka viņam ir korporatīvas saites ar advokāta Andra Grūtupa biroju, kas apkalpojis gan Lembergu, gan Andri Šķēli. Gan par Skudru, gan Balodi un Muižnieci ir pārliecība, ka viņi aizklātajā balsojumā ievēlēti ar TP un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm.
Neoficiāli tiek pieļauts, ka ZZS faktiskajam līderim Lembergam, ņemot vērā pašreizējo ST sastāvu, savas ietekmes nostiprināšana Konstitucionālajā tiesā, cenšoties, ka tajā ievēl lojālus juristus, pagaidām nav aktuāla. Savukārt Vienotība, kura, iespējams, vēlētos ST sastāvu atšķaidīt ar svaigām asinīm no profesionāļu vides ar neapšaubītu reputāciju, apzinās – ejot uz balsojumu Saeimā, tā nespētu vienoties par šādiem kritērijiem atbilstošiem kandidātiem ar koalīcijas partneri ZZS. Savukārt zaļajiem zemniekiem ir reālākas iespējas vienoties par atbalstu sev tīkamiem ST tiesnešu kandidātiem ar opozīcijas spēkiem Saskaņas centru un Par labu Latviju.
„Redzot, kas notiek ar Tiesībsargu, tagad nevar riskēt,” Pietiek neoficiāli atzina ar Vienotību saistīta Saeimas amatpersona. „Ne viena, ne otra puse negribēja koalīcijā atvērt jaunu fronti, turklāt abas puses nebija drošas par to, kurai izdosies panākt savu kandidātu,” Pietiek par kuluāru konsultācijās izskanējušajiem iemesliem, kādēļ jautājums par ST tiesnešu skaita palielināšanu netiek virzīts, izteicās kāds procesā iesaistīts jurists.
Tiek arī atgādināts: kopš 2008. gada spēkā stājušies grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas noteic ierobežojumu, ka par ST tiesnesi var kļūt jurists, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Avoti juristu aprindās norāda – šī norma likumā, iespējams, iestrādāta neapdomīgi, jo kandidāti, kas kvalificētos ST tiesneša amatam no šīs juristu paaudzes, visticamāk, korporatīvām saitēm ir saistīti ar ietekmīgiem advokātu birojiem, kas apkalpo politiski un ekonomiski ietekmīgus ļaudis. Līdz ar to, pat neņemot vērā politiskā tirgus iespējamību, neitrālu un ar nevainojamu reputāciju apveltītu ST tiesnešu kandidātu meklēšana būtu apgrūtināta arī ierobežotā personu loka dēļ, kas šādiem kritērijiem kvalificētos.
Saskaņā ar ST sniegto informāciju 2010. gadā tā saņēmusi 567 iesniegumus, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados. Rekordliels iesniegumu skaits tika saņemts 2009. gadā - ap 4000. Pieaugot konstitucionālo sūdzību skaitam, ST vienlaikus nākas strādāt pie četriem pieciem nolēmumiem. ST saskaņā ar likumu darbojas septiņi uz 10 gadu termiņu ievēlēti tiesneši.
Ja Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, bažījoties par savstarpēji pretrunīgajām interesēm ST tiesnešu vēlēšanās, oficiāli neatgriezīsies pie jautājuma par ST tiesnešu skaita palielināšanas, kā arī, ja prokuratūra nesaskatīs noziedzīga nodarījuma pazīmes ST tiesneses Muižnieces „viltotā protokola” lietā, kas viņai varētu maksāt amatu, tuvākā iespēja ST iepludināt jaunas asinis būs 2013. gada vasarā. Tad 70 gadu vecumu sasniegs Skudra. Tas ir likumā noteiktais slieksnis, kad tiesnesim jāpamet amats, un 10. Saeimai būs iespēja ievēlēt jaunu ST tiesnesi, kuru būs jāvirza valdībai. Nākamajiem 2014. gadā termiņš beigsies AT savulaik izvirzītajai ST tiesnesei Aijai Brantai, kuru Saeima amatā apstiprināja 2004. gadā, un ST priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim, kuru tajā pašā gadā nominēja Saeimas deputāti.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
