Bēdīgi slavenā Kuldīgas rajona prokurore pati savā amatpersonas deklarācijā „uzbūrusi” automašīnu, radot aizdomas par "aizmāršību" vai pat "dāvanu"
PIETIEK23.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenā Kuldīgas rajona prokuratūras prokurore Rūta Leišavniece, kura par saņemtās kompensācijas nedeklarēšanu bija cēlusi apsūdzību Ventspilī noslīkušā zēna vecākiem, pati savā amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu ir „uzbūrusi” automašīnu Toyota Yaris, tās iegādes darījumu nedeklarējot. Par šo faktu Pietiek pārstāvis jau ir vērsies Valsts ieņēmumu dienestā un Ģenerālprokuratūrā.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze, savā amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu R. Leišavniece, kas tolaik vēl ir bijusi Valsts policijas inspektore un kadete Valsts policijas koledžā, nav minējusi, ka viņai piederētu kāds reģistrējams transportlīdzeklis.
Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu šāds transportlīdzeklis jau ir parādījies – prokurore ir deklarējusi, ka viņas īpašumā ir parādījusies 2015. gada izlaiduma automašīna Toyota Yaris ar 2017. gada reģistrāciju.
Taču sadaļā, kurā jāuzrāda visi gada laikā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, tagadējā prokurore automašīnas iegādes darījumu nav minējusi.
2017. gadā minimālā mēnešalga Latvijā bija 380 eiro, kas nozīmē, ka, ja automašīna iegādāta par summu, kas pārsniegusi 7600 eiro, tās iegādes darījums bija obligāti jādeklarē.
Pašlaik jaunas Toyota Yaris automašīnas cena sākas no 13 900 eiro, taču 2015. gada izlaiduma Toyota Yaris auto arī tagad atbilstoši portālā ss.com izvietoto sludinājumu cenām nav iespējams iegādāties lētāk nekā par 8900 eiro, savukārt 2014. gada izlaiduma Toyota Yaris pašlaik nopērkams par 7700 eiro. Jāpiebilst, ka 2017. gadā 2015. gada izlaiduma Toyota Yaris bija tikai divus gadus veca automašīna ar attiecīgi lielāku tirgus cenu.
Tas diezgan pārliecinoši nozīmē – vai nu tagadējā prokurore (līdzīgi kā vecāki, kam viņa uzrādījusi apsūdzību) ir piemirsusi darījumu deklarēt vai nav domājusi, ka tas jādeklarē, vai arī ir guvusi iespēju auto iegādāties par mākslīgi pazeminātu cenu, kas jau var norādīt uz iespējamu korupciju.
Pašlaik šī informācija ar aicinājumu to izvērtēt jau ir nosūtīta gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Ģenerālprokuratūrai, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
