Bēdīgi slavenā ZZS Caunes darbībā un bezdarbībā konstatēta virkne pārkāpumu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija05.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!) atkārtoti pieprasījis paskaidrojumus Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētājam Ziedonim Caunem par vairākkārtīgiem un sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem un domes darba organizācijas neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Tāpat ministrija akcentē, ka iepriekš saņemtajos paskaidrojumos gūts apstiprinājums jau agrāk konstatētajiem pārkāpumiem, turklāt vairākos iepriekš uzdotos jautājumos skaidrojumi nav sniegti pēc būtības vai nav sniegti vispār.
Domes darbu vada domes priekšsēdētājs, bet Jelgavas novada domes priekšsēdētāja rīcībā saskatāma izvairīšanās no šā pienākuma, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmē domes darba nepārtrauktību un lemtspēju. Ministrija konstatējusi deputātu tiesību ierobežošanu, apdraudot iespēju pilnvērtīgi pārstāvēt pašvaldības teritorijā dzīvojošos iedzīvotājus, tādējādi veicinot sabiedrības neuzticēšanos gan pieņemtajiem lēmumiem, gan pašai pašvaldībai.
Tāpat ministrija pašvaldības darbā saskata labas pārvaldības principa ievērošanas pārkāpumus. Ministrijai nav pārliecības par racionālu un lietderīgu pašvaldības kustamās un nekustamās mantas apsaimniekošanu, kā arī fiksēti citi iespējami pārkāpumi. Ņemot vērā iepriekš minēto un īstenojot pašvaldību pārraudzības funkciju, esmu pieprasījis paskaidrojumus, kas rakstiski iesniedzami septiņu dienu laikā."
Piemēram, pašvaldība nav ņēmusi vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norādījumus attiecībā uz domes sēžu rīkošanu, turklāt domes priekšsēdētājs ierobežojis deputātu tiesības pilnvērtīgi iepazīties ar ārkārtas domes sēdes materiāliem. Tāpat pašvaldības priekšsēdētājs vairākkārt nav ievērojis noteikto domes sēžu un lēmumu pieņemšanas procesuālo kārtību.
Priekšsēdētājs pametis kārtējo domes sēdi, ignorējot klātesošo deputātu norādes uz kvoruma esamību, savukārt paskaidrojumus par šo situāciju ministrijā normatīvo aktu noteiktajā kārtībā nav sniedzis. Tāpat VARAM atkārtoti pieprasa paskaidrojumus par nelikumīgo lēmumu, ar kuru izpilddirektora vietnieci juridiskajos jautājumos pašvaldība aizvietoja ārpakalpojuma sniedzējs.
Iepriekš par šo jautājumu saņemtie paskaidrojumi liecina, ka, iespējams, komersantam ir tikusi uzdota tāda valsts pārvaldes uzdevuma veikšana, ko likums aizliedz deleģēt privātpersonai. Ministrija arī konstatē, ka pašvaldības ārkārtas sēdē pieņemtais lēmums par juridisko pakalpojumu līguma izbeigšanu nav pienācīgi izpildīts, turklāt tā izpildē nav ievērots likums "Par pašvaldībām".
Pašvaldība nav arī sagatavojusi ministrijas pieprasīto izvērtējumu par pašvaldībai nodarītiem zaudējumiem saistībā ar juridiskā nodrošinājuma pakalpojuma kvalitātes un apmēra kontroli. Ministrija atgādina, ka domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par tiesiskas domes darbības nodrošināšanu un par pašvaldībai nodarīto zaudējumu izvērtēšanas un atlīdzināšanas pieprasīšanu iekļaušanu izskatīšanai domes sēdē.
VARAM, reaģējot uz decembra nogalē saņemtajiem pašvaldības domes deputātu iesniegumiem, secina, ka domes komiteju un sēžu darba organizācijas kārtība neatbilst normatīvo aktu prasībām. Domes priekšsēdētājs pretēji normatīvajos aktos norādītajai kārtībai nav sasaucis domes ārkārtas sēdi pēc atbilstoša deputātu pieprasījuma saņemšanas savukārt kārtējās sēdes darba kārtībā nav iekļāvis jautājumu par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no ieņemamā amata. VARAM, iepazīstoties ar kārtējās domes sēdes darba kārtību, konstatē, ka jautājums par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu tajā nav iekļauts un ir pārkāptas likumā "Par pašvaldībām" noteiktās prasības.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 93. panta otro daļu, ministrs Artūrs Toms Plešs pieprasa iesniegt rakstveida paskaidrojumu par pieprasījumā minētajiem pārkāpumiem.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
