Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bēdīgi slavenais nošautā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus partneris Armands Rasa ir sagribējis iekļūt Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdē, - un tas, neraugoties ne uz kriminālprocesu, kas pērn sākts par viņa biroja rīcību, ne uz viņa paša „fantastiskajiem” panākumiem „Trasta komercbankas” kreditoru faktiskā aplaupīšanā.

Masu saziņas līdzekļi pērn informēja, ka Valsts policijā ir sākts kriminālprocess par A. Rasas advokātu biroja rīcību, piestādot pārdota uzņēmuma jaunajiem īpašniekiem iespaidīgus, bet, visticamākais, nepamatotus rēķinus uz viltotu dokumentu pamata par it kā sen pirms pārdošanas sniegtiem pakalpojumiem.

Taču vēl "iespaidīgāki" ir paša A. Rasas panākumi maksātnespējas administrēšanas laukā, - kā rāda pagājušā gada rudenī publiskotais „Pārskats par maksātnespējas procesa gaitu” viņa administrētajā „Trasta komercbankā”, advokāts maksātnespējas procesu uztver samērā oriģināli – nevis kā kreditoru, bet pirmām kārtām pašam savu materiālo prasību un vajadzību apmierināšanu.

Šis dokuments rāda, ka A. Rasa, kurš pēc kļūšanas par maksātnespējīgās „Trasta komercbankas” administratoru sākotnēji darbojās roku rokā ar 2018. gadā nošauto maksātnespējas administratoru M. Bunku, pēdējā gada laikā ir spējis bankas kreditoriem atgūt veselus 390 eiro, turpretī iztērējis aptuveni 104 tūkstošus eiro.

Ar naudas tērēšanu A. Rasam, kurš tagad vēlētos kļūt par visas maksātnespējas adminstratoru asociācijas valdes locekli, tiešām gada laikā ir veicies labi. Iztērētie 104 tūkstoši eiro sastāv no:

1. Apsardzes izdevumi – EUR 199,54;

2. Telpu noma – EUR 2662,00;

3. IT izdevumi – EUR 665,50;

4. Juridiskie un profesionālie pakalpojumi – EUR 86 310,56;

5. Valsts kasei samaksātie nodokļi un nodevas – EUR 53,00;

6. Bankas komisijas – EUR 293,45;

7. Datu bāzu izmantošanas izdevumi – EUR 605,00;

8. Pārņemto nekustamo īpašumu apsaimniekošana un uzturēšana – EUR 194,78;

9. Vērtspapīru un investīciju pakalpojumi – EUR 5639,35 (jeb bankas komisijas par vērtspapīru kontu esamību);

10. Sakaru izdevumi (t.sk. Latvijas Pasts) – EUR 456,98;

11. Citi izdevumi – EUR 6880,00 (apdrošināšana).

Toties ar naudas atgūšanu gan administratoram ir veicies krietni sliktāk. „Laika periodā no 2022.gada 6.oktobra līdz 2023.gada 3.oktobrim kopējais atgūto naudas līdzekļu apmērs ir  EUR 390,92. No atgūtajiem naudas līdzekļiem tika segti maksātnespējas procesa nodrošināšanai nepieciešamie izdevumi,” ziņojumā kreditoriem informē A. Rasa. Kā var noprast no dokumenta, arī šī smieklīgā summa ir iztērēta.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...