Bēdīgi slavenais Zolitūdes būvnieks tagad vēlas izcirst pusotru simtu koku Ziepniekkalnā
Pietiek lasītāji21.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ziepniekkalna iedzīvotāji gatavojas iesniegt Rīgas Domē iebildumus pret to, ka Ziepniekkalnā Valdeķu ielā plānots izcirst teju pusotru simtu koku – 7 ozolus, 3 ievas, 34 kļavas, 26 bērzus, 21 apsi, 29 blīgznas, 26 vītolus, 2 melnalkšņus. Šie koki ir bijuši Ziepniekkalna plaušas. Tagad uz mūsu gaisa kvalitātes rēķina izcirstajā klajumā mums tiks “dāvāti” divi tirdzniecības centri, iespējams, LIDL.
Koku ciršanas ierosinātājs ir SIA Valdeku properties, zemes īpašnieks – Rīgas pilsētas pašvaldība un Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze – atbilstoši informācijai Rīgas pilsētas būvvaldē http://www.rpbv.lv/sabiedribas-lidzdaliba/pazinojums-par-publisko-apspriesanu-koku-cirsanai-riga-valdeku-iela-bez-numura-79-grupa-375-grunts-spulgas-ielas-sarkanajas-linijas-kadastra-apzimejums-0100-107-9003/
Atbilstoši informācijai Uzņēmumu reģistrā Valdeku properties valdes priekšsēdētājs ir Džeimss Gerijs Torpijs (James Gerry Torpey), kura vārds ir bijis saistīts ar Zolitūdes traģēdiju un uzņēmumu Homburg.
Mēs gribam cerēt, ka Rīgas dome rīkosies atbildīgi un koku iznīcināšanu nepieļaus, īpaši tāpēc, ka apkaimē ir daudz dzīvojamo ēku, izglītības iestāžu. Šī būtībā ir Ziepniekkalna koku traģēdija! Mēs esam pret zaļās zonas iznīcināšanu, jo gaisa kvalitāte Rīgā jau tā ir tāda, kāda ir.
Paldies, ja mūs sadzirdēsiet!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.