Iesaki rakstu: 
No Rīgas Centrālcietuma svētdien, 23. jūlijā izbēgušā Māra Kovaļova bēgšana esot bijusi spontāna un iepriekš neplānota, sarunā ar Latvijas Radio atklāja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Dmitrijs Kaļins: „Amatpersonas pašu bēgšanas faktu redzēja, nekavējoties rīkojās, sekoja viņam jau brīvībā. Paralēli ziņojām arī Valsts policijai un uzsākām plašus meklēšanas darbus.”
Diezgan absurdi apgalvojumi - "amatpersonas pašu bēgšanas faktu redzēja un nekavējoties rīkojās": jāatgādina, ka bēgšana notika ap plkst. 13:45, savukārt aizturēšana ap plkst. 18:00. Ja bēgšanas fakts tika novērots un nekavējoša sekošana turpinājās ārpus ieslodzījuma vietas, tad nav saprotams laika posms, kurš bija nepieciešams bēgļa notveršanai. Tādējādi var secināt, ka IeVP kārtējo reizi sniedz patiesībai neatbilstošu informāciju.
Neizraisa brīnumu apstāklis, ka ne tikai ieslodzītie, bet arī darbinieki jo īpaši negrib atrasties iestādē, kuru vada tāds priekšnieks kā Raivis Runcis. Kopš pagājušā gada Rīgas Centrālcietumu ir pametušas vairākas amatpersonas. Tieši R. Runča diktatoriskā attieksme gan pret padotajiem, gan pret uzraugāmajiem ir cēlonis vairumam problēmu, kuras tik cītīgi tiek slēptas no pārējās pasaules. Padotajiem atbildot uz kādu iebildumu par nekorekto attieksmi no priekšnieka puses, R. Runcis norāda, ka var iedot baltu lapu, - lai rakstot atlūgumu, ja kaut kas nepatīk.
Savukārt pret ieslodzītajiem, kuru labošana un tiesiskās apziņas veicināšana ir arī viens no cietuma priekšnieka galvenajiem uzdevumiem, R. Runcis izturas kā pret personīgo inventāru. R. Runcis vairākkārt padotajiem ir norādījis, ka netaisās ielaisties sarunās ar ieslodzītajiem. Tas ir apstiprinājies praksē: kopš R. Runcis ir Rīgas Centrālcietuma priekšnieks neviens ieslodzītais nav uzklausīts un pieņemts uz pārrunām.
Turpmākie bēgšanas izmeklēšanas rezultāti un paziņojumi ir ļoti paredzami - nepieciešama nauda un jaunais Liepājas cietums. Plašākai auditorijai maz zināms ir fakts, ka šā gada maijā un jūnijā Rīgas Centrālcietumā jau tika veikti drošības pasākumi nolūkā novērst iespējamās bēgšanas, t.i. pabeigta žoga būvniecība un dzeloņstiepļu izvietošana. Gan viens, gan otrs valstij ir maksājis nesamērīgi dārgi.
Tā, piemēram, uz žoga nesamērīgajām izmaksām ir norādījis Saeimas deputāts (https://nra.lv/latvija/379196-valainis-dargs-zogs-ieslodzijuma-vietam-kartejo-reizi-apliecina-sliktu-valsts-budzeta-planosanu.htm) - metrs žoga izmaksājis 1500 EUR. Savukārt, dzeloņstieple ir maksājusi 500 EUR metrā, turklāt to un arī sietveidīgo žogu ir izvietojuši paši ieslodzītie. Tādējādi par drošības kvalitāti nav jābrīnās.
Pietiek vairākkārt ir publicējis informāciju par notiekošo Rīgas Centrālcietumā, tostarp par dīvainajiem iepirkumiem un remontu kvalitāti. Piemēram, pagājušā gada vasarā pēc vairāku mēnešu vilcināšanās tika pabeigti remontdarbi dušas telpās par vairākiem desmitiem tūkstošiem eiro. No izmantotajiem materiāliem un remonta kvalitātes redzams, ka remonts veikts ļoti zemā līmenī, savukārt materiāli nav iepirkti jauni, kā tiek norādīts tāmēs un atskaitēs, bet pamatā izmantoti tie, kuri atrasti cietuma noliktavās un darbnīcās. Ilustrācijai - foto ar jauno dušas telpu pakaramajiem. R. Runcis arī iepriekš ir izrādījis "laba" uzņēmēja iemaņas, neilgi pirms slēgšanas veicot remontu vienā no Brasas cietuma korpusiem.
Gan ilgstošās krāpnieciskās shēmas, gan arī nepamatotie iepirkumi, izšķērdējot nodokļu maksātāju līdzekļus, nav bijuši par pamatu R. Runča rīcības pārbaudei. Nav šaubu, ka arī bēgšanas fakts neradīs nekādas sekas R. Runcim. Jautājums - kam R. Runcis ir izdevīgs?! Jauns cietums, jauni žogi, remonti radīs tikai zaudējumus Latvijas valstij, kamēr šos procesus pārvaldīs tādas amatpersonas kā R. Runcis. Jānorāda, ka šā gada februārī un arī iepriekš ir ziņots par R. Runča pretlikumīgajām darbībām, ziņots tika tostarp Saeimas izmeklēšanas komisijai. Izņemot formālas atbildes par to, ka iesniegumi un sūdzības tiek ņemti vērā, nekāda rīcība nav sekojusi. Aicinu tieslietu ministri pārbaudīt norādītos faktus un publiski paziņot par turpmāku rīcību.
Seko mums 
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
