Belēvičs atkal mēģina maldināt par ģimenes farmācijas biznesa apmēriem un tā ienesīgumu
PIETIEK13.09.2015.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministrs Guntis Belēvičs joprojām mēģina izmantot katru izdevību, lai sabiedrību maldinātu par savas ģimenes farmācijas biznesu, tā patiesajiem apmēriem un doto peļņu, - aizvadītajā nedēļā viņš Latvijas radio klausītājiem mēģināja iestāstīt, ka pusmiljona dividendes viņa dēls esot saņēmis no "aptiekas", kurai "tie ir daži procenti peļņas no uzņēmuma apgrozījuma".
Latvijas radio raidījuma Krustpunktā klausītājiem Belēvičs aizvadītajā nedēļā skaidroja, ka pusmiljons eiro, ko viņa dēls Artūrs Belēvičs pērn dividendēs izņēmis no viņam daļēji piederošās SIA Baltacon, kā summa ir "liela", taču - citējot precīzi - "tie ir daži procenti peļņas no uzņēmuma apgrozījuma". Belēvičs arī īpaši norādīja, ka SIA Baltacon ir tikai "aptieka".
Šī bija jau kārtējā reize, kad veselības ministrs, kura darbības farmācijas tirgus pārmaiņu virzienā notiek viņa paša noliegta interešu konflikta ēnā, publiski mēģina pārliecināt, ka viņa ģimenes farmācijas tirdzniecības bizness ir salīdzinoši sīks un nenozīmīgs.
Taču patiesība ir nedaudz cita, - divi SIA Baltacon īpašnieki (otrs ir nezināmiem saimniekiem piederoša Beļģijā reģistrēta kompānija) kopā, kā rāda Lursoft dati, pērn izņēmuši dividendēs apaļu miljonu eiro, kas ir gandrīz divas trešdaļas no uzņēmuma 2013. gadā gūtās peļņas - 1 509 993 eiro. Savukārt SIA Baltacon kopējais uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā ir bijis 22 401 218 eiro.
Pretēji Belēviča publiskajiem apgalvojumiem SIA Baltacon arī nav nekāda "šī aptieka", - patiesībā SIA Baltacon 2014. gada pārskata vadības ziņojumā pats Artūrs Belēvičs ar savu parakstu apliecina - uzņēmums ir nevis "viena no 800 Latvijas aptiekām", kā apgalvojis viņa tēvs ministrs, bet gan "divas struktūrvienības - zāļu lieltirgotava O.Vācieša ielā 13, Rīgā (licence Nr.L-54/1 no 17.12.09.) un aptieka Duntes ielā 19a, Rīgā (licence Nr.Apn-817/3 no 14.05.10.)".
Gada pārskats arī apliecina, ka šī "aptieka" arī pērn strādājusi ar iespaidīgu apgrozījumu un peļņu, kas turklāt gandrīz pilnībā ģenerēta nevis aptiekā, bet tieši farmācijas vairumtirdzniecībā: SIA Baltacon apgrozījums 2014. gadā bijis 19 339 228 eiro (no tiem 18 619 923 eiro jeb 96% - preču vairumtirdzniecības piegādes), bet tīrā peļņa - 876 650 eiro.
Kā zināms, iepriekš Belēvičs publiski - laikraksta Dienas Bizness 29. maija numurā - apgalvoja, ka "manam dēlam pieder viena Saules aptieka Rīgā un vēl 50% no citas Saules aptiekas. Būtībā tā ir viena no Latvijā kopumā esošajām 800 aptiekām".
Taču patiesība ir būtiski atšķirīga no Belēviča apgalvojumiem, - tas, kas pieder viņa dēlam Artūram Belēvičam, ir nevis pusotra aptieka, bet viena zāļu lieltirgotava, kas Belēvičam jaunākajam pieder simtprocentīgi, un vēl otra zāļu lieltirgotava, kas viņam pieder uz pusēm ar nezināmiem īpašniekiem piederošu Austrijas kompāniju.
Pirmais uzņēmums ir SIA Saules aptieka, kuras valdes loceklis līdz pagājušā gada rudenim ir bijis tagadējais ministrs. Savukārt otrs uzņēmums ir SIA Baltacon, no kuras peļņas izmaksātās dividendes ļāvušas Artūram Belēvičam jaunajā valsts vislielāko dividenžu saņēmēju sarakstā, kas publicēts žurnālā Kapitāls, ierindoties augstajā 31. vietā.
Pietiek jau informējis, ka abas Latvijā reģistrētās Belēviču ģimenes kompānijas nevēlas atklāt savus saimnieciskos datus, kas attiecas uz medikamentu tirdzniecību, - Zāļu valsts aģentūras (kuru pašlaik nolēmusi reorganizēt Belēviča vadītā Veselības ministrija) statistikas pārskatā ir virkne uzņēmumu, kas atteikušies izpaust savus apgrozījuma u.c. datus, un šo "noslēpumaino" uzņēmumu vidū ir arī Saules aptieka un Baltacon.
Kā zināms, Belēvičs pērn rudenī kandidēja Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta (ar vērienīgu personisko kampaņu), tika ievēlēts, kļuva par veselības ministru un nāca klajā ar iecerētiem vērienīgiem farmācijas tirgus noteikumu grozījumiem, kurus viņam arī izdevās "izsist" valdības sēdē.
Tiek uzskatīts, ka šie grozījumi būtiski palīdzēs pēdējā laikā sarūkošajam Belēviču ģimenes biznesam, un Artūrs Belēvičs SIA Baltacon pārskata prognozēs par 2015. gadu optimistiski raksta: "2015. gadā sabiedrība plāno turpināt attīstīt iepriekšējā periodā veiksmīgi noritējušo darbību un palielināt apgrozījumu gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības struktūrvienībās."
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
