Belte: sabiedrībai nav nekādas daļas par LTV bez konkursa pasūtīto satura vērtēšanas sistēmu
PIETIEK25.02.2014.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrībai nav nekādas daļas ne par Latvijas Televīzijas bez konkursa pasūtīto satura vērtēšanas sistēmu un tās izmaksām, ne par to, cik efektīva būs un kā tieši darbosies šī sistēma, - tas izriet no Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes oficiālās atbildes uz Pietiek informācijas pieprasījumu par šo sabiedriskās televīzijas jaunumu.
Latvijas Televīzija šādas sistēmas izstrādi bez konkursa un oficiāla iepirkuma izsludināšanas ir piešķīrusi Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājai Andai Rožukalnei.
Oficiāli LTV līdz šim atklājusi tikai to, ka jaunā satura kvalitātes kontroles sistēma esot veidota, "pamatojoties uz jaunākajām mediju menedžmenta atziņām", kā arī, "izvērtējot citu ES sabiedrisko mediju pieejas un identificējot LTV unikālās vajadzības".
Saskaņā ar LTV apgalvojumiem jaunā sistēma palīdzēšot "vērtēt kvalitāti gan ikdienas darbā, gan atskatīties uz padarīto un veikt stratēģiskus ilgtermiņa lēmumus satura plānošanā".
Taču, kā izrādās, LTV vadība nevēlas atklāt ne to, kādu tieši summu LTV izmaksājusi šīs sistēmas izveide, ne to, kā tieši tiks izvērtēta šādas sistēmas saimnieciskā un saturiskā atdeve.
Belte oficiālā atbildē apliecināja, ka negatavojoties atklāt, kāda summa par šo sistēmu izmaksāta Žurnālistu asociācijas vadītājai, jo sabiedrībai šāda informācija neesot atklājama - tā esot sabiedriskās televīzijas komercnoslēpums.
"Satura ražošanas izmaksas, tajā skaitā arī izmaksas par satura kvalitātes kontroles sistēmas izveidošanu ir komercnoslēpums, kura izpaušana varētu būtiski negatīvi ietekmēt LTV kā komersanta konkurētspēju," savu oficiālo nostāju pamatoja LTV valdes priekšsēdētājs.
Vēl lakoniskāks sabiedriskās televīzijas vadītājs bija, atbildot uz jautājumu, kā tieši tiks izvērtēta no Rožukalnes iegādātās sistēmas saimnieciskā un saturiskā atdeve. "Sistēmas atdeve tiks izvērtēta pēc kopējo mērķu izpildes," bija visa Beltes atbilde, piebilstot, ka "saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu šādas sistēmas izveidei iepirkums nebija jārīko".
LTV vadītājs nevēlējās izteikties par to, kādi tieši ir viņa minētie mērķi un īstenošanas kritēriji, taču norādīja, ka "Rožukalnes sistēma" iegādāta nevis pēc LTV vadības iniciatīvas, bet gan, īstenojot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes norādījumu.
"Šādas sistēmas ieviešanas nepieciešamību noteica 2012.gada 22.oktobra Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmuma Nr. 122 „Par Valsts SIA Latvijas Televīzija 2013.gada sabiedriskā pasūtījuma gada plāna sastādīšanas vadlīniju apstiprināšanu" 1 .punktā LTV noteiktais mērķis „izveidot skaidri noteiktu profesionālās kvalitātes uzraudzības sistēmu"," paskaidroja Belte.
Pati Rožukalne līdz šim ir publiski paziņojusi, ka šīs vērtēšanas sistēmas izveidē esot notikušas "vairākas intervijas ar profesionāļiem dažādās redakcijās" un tikusi panākta vienošanās par satura mākslinieciskās padomes izveidi, kā arī izstrādāts "rīks ar viegli pielietojamiem kritērijiem".
Atšķirībā no Beltes Žurnālistu asociācijas vadītāja gan ziņu aģentūrai LETA ir apgalvojusi, ka vēlme šādu sistēmu izveidot esot pašai LTV un tās darbiniekiem.
Foto no ltv.lv
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
