Iesaki rakstu: 
Iespējams, atklātībai nodotā jaunievēlētās Saeimas deputātes Lolitas Čigānes administratīvā pārkāpuma lieta, ievedot Latvijā nedeklarētas preces no Turcijas 350 latu vērtībā, uzpeldējusi saistībā ar viņas aktīvo pozīciju, ka deputātes mandāts jānoliek partijas Jaunais laiks pārstāvei Silvai Bendrātei.
No apvienības Vienotība 10.Saeimā ievēlētās partijas Pilsoniskā savienība deputāte, bijusī sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēde Lolita Čigāne atzīst, ka savulaik administratīvi sodīta, kad 2007.gada 29.novembrī no Turcijas ievedusi preces 498,5 eiro (350,34 lati) vērtībā, kuras nav deklarējusi.
Čigāne Pietiek noliedza, ka šīs preces ievedusi, lai tās tiktu tirgotas veikalā Jūgendstila paviljons, kurā viens no īpašniekiem (caur SIA Meknes) ir viņas vīrs Nils Students. Čigāne notikušo nožēlo, taču uzskata, ka šis gadījums nav radījis pamatu sabiedrībai domāt, ka viņas lēmumi varētu būt atkarīgi.
Tomēr, ja sabiedrība uzskatīšot, ka šis gadījums var ietekmēt viņas, kā Saeimas deputātes darbu, Čigāne ir gatava no mandāta atteikties.
Neoficiāli izskan, ka informāciju par šo Čigānes administratīvā pārkāpuma aktu medijiem piespēlējuši kolēģi Vienotībā no partijas Jaunais laiks.
Administratīvā akta parādīšanās atklātībā tiek saistīta ar Čigānes skaidro nostāju par to, ka deputāta mandāts jānoliek JL deputātei Silvai Bendrātei saistībā ar līgumu, kuru tā slēgusi ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Bendrātes līgums atklāja, ka viņa ļāvusi Lembergam sevi izmantot, lai par viņa naudu uz sava vārda viņam iegādātos Kurzemes radio kapitāldaļas.
VID Rīgas muitas reģionālas iestādes aktu par Čigānes saukšanu pie administratīvās atbildības Pietiek šodien publisko pilnībā.
„Esmu gatava nolikt mandātu...”
Vai šīs preces ievedāt sev, draugiem, vai tomēr tās Latvijā tika ievestas, lai tirgotu veikalā Jūgendstila paviljons, kas daļēji pieder arī jūsu vīram?
Šīs konkrētās preces mēs ievedām sev un draugiem. Šīs lietas netika tirgotas veikalā. Mēs, mans vīrs ir vedis veikala vajadzībām dārgmetālus, sudrabu, kas vienmēr ir ticis deklarēts.
Šīs preces, lakatus, somas, aksesuāros jūs ievedāt no Turcijas. Vai tas bija speciāls brauciens iepirkšanās nolūkos vai ceļojums?
Mēs ar vīru kopā iepirkāmies. Viņš pirka dārgmetālus, ko mēs parasti pērkam tam uzņēmumam. Šīs lietas viņš vienmēr arī nodeklarēja. Par šīm precēm mums pat nerādās sajūta, ka tās būtu jādeklarē, jo tās vienkārši ir maznozīmīgas.
Tas ir, jūsuprāt, šīs preces nebija deklarēšanas vērtas?
Mēs uzskatījām, ka kopējā šo preču vērtība ir maznozīmīga. Es tanī brīdī vispār nezināju, cik ir tas daudzums, ko var vest personiskām vajadzībām. Tanī brīdī mēs vienkārši bijām vieglprātīgi. Es atzīstu, ka mēs bijām vieglprātīgi. Mēs vienkārši absolūti domājām, ka šīs preces ir kaut kas maznozīmīgs.
Tātad tas ir pilnīgi skaidri, ka jūs šīs preces pēc tam netirgojāt veikalā Jūgendstila paviljons?
Šīs lietas mēs netirgojām Jūgendstila paviljonā.
Kāpēc informācija par šo administratīvo aktu tagad nonākusi publiskā telpā?
Nu, tā informācija ir parādījusies tāpēc, ka es esmu ievēlēta, es esmu ieguvusi amatu, un domāju, ka tas ir likumsakarīgi, ka viņa ir parādījusies.
Vai tomēr jau pirmsvēlēšanu kampaņas laikā jums nevajadzēja pašai norādīt, ka ir bijusi šāda lieta, ka esat administratīvi sodīta?
Tajā aktā ir ļoti konkrēts pants, ka administratīvā pārkāpuma satura trūkuma dēļ tā lieta ir izbeigta. Man tiešām nelikās, ka šeit ir kāds pamats šo lietu pirmsvēlēšanu laikā norādīt publiski.
Tas viss man toreiz bija šausmīgi nepatīkami. Es to šausmīgi pārdzīvoju. Tas bija Rīgas lidostā, un tas process viss bija nepatīkams. Bet tanī brīdī mēs ar vīru novienojāmies, ka mēs to neapstrīdēsim. Lai gan, teiksim, kad administratīvā pārkāpuma trūkuma dēļ šo lietu izbeidza, mēs samaksājām 50 latus, un mēs teicām - viss, mēs nākamreiz zināsim.
Jo šādas lietas ir bijušas daudziem mūsu draugiem, kas ved drēbes no Amerikas un kas vienkārši ir iepirkušies. Nu, diemžēl ir viena tāda šausmīgi nepatīkama lieta.
Es, protams, par viņu nebiju aizmirsusi, bet man nelikās, ka tas ir kaut kas, kas man ir jānorāda pirms vēlēšanām, tādā ziņā, ka ar šo lietu man nav izveidojušās nekādas saistības pret nevienu. Es neesmu izmantojusi amatu vai tamlīdzīgi. Šī ir civiliedzīvotāja muļķība, par ko es cietu vispirms morāli. Patiešām cietu, kad tas tika konstatēts.
Iespējams, kaut kas bija tobrīd mainījies likumdošanā, un es pirms brauciena nebiju noskaidrojusi, ka preces šādā apjomā ir jādeklarē.
Kāpēc tomēr neiedomājaties, ka par šādu lietu ir jāpastāsta sabiedrībai, ja kandidējat uz Saeimas deputāta amatu?
Jo tā administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeigta un es esmu samaksājusi sodu.
Uzskatu, ka tas ir pilnīgi normāls process, tanī laikā bija tie ierobežojumi ievesto preču vērtībai, un man viņi kā pilsonim bija jāizvērtē, jāievēro. Es uzskatu, ka es biju vainīga, jo nebiju noskaidrojusi to, cik lielā apmērā preces var ievest, tās nedeklarējot. Es tiešām nezināju, vienkārši šīs preces un summas man šķita maznozīmīgas. Mēs nokārtojām šo lietu un it kā slēdzām šo jautājumu.
Man ir arī bijis cits administratīvais sods, es samaksāju 60 latu par ātruma pārsniegšanu. Braucu Jūrmalā un ievērojami pārsniedzu ātrumu. Vietā, kur bija 50, braucu ar 80. Tas bija ievērojams ātruma ierobežojuma pārkāpums, jo es vienkārši neredzēju zīmi, man bija sajūta, ka esmu izbraukusi no Jūrmalas teritorijas. Tas bija 2008.gadā, man bija jāsamaksā 60 lati par to. Tas arī bija ārkārtīgi nepatīkami, es atzinu savu vainu, samaksāju sodu un uzskatīju to lietu par slēgtu.
Daudziem cilvēkiem ir administratīvi pārkāpumi. Es šajā administratīvajā pārkāpumā neuzņēmos nekādas saistības, kas varētu nopietni vai nenopietni uzdot jautājumus par manu profesionālo darbību, par manu atkarību no kādām interesēm. Otrkārt, es uzņēmos atbildību un samaksāju sodu par to. Es nebiju sevi pietiekami informējusi, un man to vajadzēja izdarīt. Es to apzinos.
Man pirms vēlēšanām šķita, ka es esmu samaksājusi sodu un tas nav tik nozīmīgs pārkāpums, un tas man kā personai vai vēlētai amatpersonai neuzliek saistības. Neesmu šobrīd nevienā atkarībā. Šis gadījums mani nav nostādījis nevienā atkarības pozīcijā attiecībā uz maniem lēmumiem, jo šī lieta ir izbeigta, noslēgusies. Protams, man ar lielām sāpēm, ļoti nepatīkami, es to pārdzīvoju tiešām ilgi, bet viņa ir noslēgusies. Tā ir lieta, kas ir noslēgusies. Protams, pirms pieņēmu lēmumu kandidēt, es diezgan pamatīgi izskatīju dažādas savas dzīves epizode, bet uzskatīju, ka tā epizode ir noslēgusies un savas saistības esmu nokārtojusi.
Kā jūs tagad rīkosieties?
Situācija ir tāda, ka man to vēlēto amatu nevajag tādā ziņā, ka es neesmu atkarīga no šī amata. Būtībā ir tā, ka, iespējams, šobrīd es būtu personīgi daudz laimīgāka, ja man šī amata vispār nebūtu.
Tāpēc, ja sabiedrībai ir pamatotas bažas par to, ka šis var mani novest kaut kādā atkarības situācijā, tāpat kā ātruma pārsniegšana uz Jūrmalas ceļa, es patiešām esmu gatava nolikt to mandātu. Tad tiešām būs daudz mierīgāka dzīve, man galu galā ir arī mazi bērni. Bet no otras puses ir jau tā, ka mums visiem ir kaut kāda pagātne, īpaši tiem cilvēkiem, kas bijuši aktīvi un ceļojuši, un strādājuši.
Šis ir tāds kompromata materiāls, tāds riktīgs kompromata materiāls, bet es domāju, ka tas nav tāds materiāls, kas parāda manu atkarību.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
