Berķa un Lemberga intereses esot lobējis arī tieslietu ministrs Bērziņš
PIETIEK16.05.2012.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes deputāts, tā sauktais partijas Vienotība „kasieris” Edgars Jaunups nav bijis vienīgais, kurš kā ietekmīga valdošās koalīcijas amatpersona sniedzis „palīdzīgu roku” pērnā gada beigās īstenotajam kārtējam apvērsumam miljonus vērtajā Ventspils tranzīta biznesā. Lai nodrošinātu ar partiju Vienotība netieši saistītā biedrības Latvijas attīstībai dibinātāja, Ventspils miljonāra Olafa Berķa kļūšanu par a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētāju, pūles esot pielicis arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Visu Latvijai/TB/LNNK). Pats gan viņš to noliedz.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ar tieslietu ministru par „vajadzību” nodrošināt, lai Tieslietu ministrijai (TM) pakļautais Uzņēmumu reģistrs reģistrētu Ventbunkera pārņemšanu un Berķa kļūšanu par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju, pērnā gada nogalē esot runājis Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Iepriekš par „šakāli” sauktā Berķa interesēs Lembergs esot nostājies, jo līdzīgi kā viņa tā sauktie oponenti jau pērn esot nonācis naudas plūsmas grūtībās, kuras cerēts atrisināt ar miljonus ienesošā Ventbunkers starpniecību. Šo interešu īstenošanai bijis nepieciešams nodrošināties, lai UR reģistrē izmaiņas Ventbunkera padomē, kas kopš 2010.gada sākuma bija Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolē.
UR galvenajam valsts notāram Ringoldam Balodim ministrs esot apsolījis, ka saistībā ar UR lēmumu reģistrēt Ventbunkers akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju tiek iecelts Berķis, nekad netiks ierosināta disciplinārlieta. Šādu apsolījumu, kas, iespējams, ticis arī dokumentēts, UR pieprasījis, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, kas saistīta ar Baloža priekšteča Jāņa Endziņa atkāpšanos no UR valsts galvenā notāra amata 2007.gada oktobrī.
Proti, lai arī oficiāli Endziņa atkāpšanās toreiz tika skaidrota ar viņa nogurumu, ilgstošu darbu UR un pārliecības trūkumu, ka tiks pārvēlēts valsts galvenā notāra amatā, neoficiāli izskanēja, ka Endziņa atkāpšanās patiesie iemesli bija saistīti ar TM norādēm par disciplinārlietas ierosināšanu saistībā ar UR lēmumiem par Lemberga interesēm neatbilstošu Ventbunkers akcionāru sapulču reģistrēšanu. TM toreiz vadīja pašreizējais tieslietu ministrs Bērziņš (Tautas partijas premjera Aigara Kalvīša valdība). Neoficiāli izskanējis, ka Endziņam ministrs Bērziņš toreiz piedāvājis divas iespējas - vai nu no UR valsts galvenā notāra amata aiziet, iesniedzot atlūgumu, vai variantu, ka pret viņu tiks ierosināta disciplinārlieta. Endziņš toreiz izvēlējās aiziet pats. Pusgadu vēlāk par UR valsts galveno notāru kļuva Tautas partijas virzītais Balodis.
Tieslietu ministrs Bērziņš sarunā ar Pietiek jebkādu savu iejaukšanos tā sauktajos Ventspils tranzīta biznesa karos, kā arī tikšanos ar Lembergu kategoriski noliedza. Ministrs atzina, ka ar Lembergu viņam neesot nekādu attiecību, Lembergu viņš neesot saticis vairākus gadus un arī par Ventspils tranzīta biznesa lietām viņš vispār neesot interesējies. Uzņēmumu sapulču lēmumu reģistrēšana esot UR kompetence, un ministrs tajā nejaucoties.
Pietiek jau rakstīja, ka Ventspils miljonāra Berķa kļūšana par Ventbunkera padomes priekšsēdētāju un kārtējais pavērsiens tā sauktajā Ventspils tranzīta karā, visticamākais, nav bijis nejaušs. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, „palīdzīgu roku” Berķa centieniem atgūt ienesīgo naftas produktu tranzīta uzņēmumu Ventbunkers, esot pielicis Berķa tuvs paziņa Jaunups. Proti, Jaunups esot bijis tā „ietekmīgā” ar varas koalīciju saistītā persona, kas jau pērnā gada nogalē kontaktējusies ar Balodi, lai panāktu, ka UR reģistrē Berķa interesēs sasauktas Ventbunkers akcionāru sapulces lēmumus. Balodim par Berķim labvēlīgu UR lēmumu pieņemšanu Jaunups esot solījis nodrošināt Vienotības un valdošās koalīcijas atbalstu nākamgad gaidāmajā UR galvenā valsts notāra pārvēlēšanā. Jaunups komentārus par Berķa interešu lobēšanu Pietiek nav sniedzis.
Tieslietu ministrs Bērziņš politikas kuluāros ieguvis iesauku „Lemberga pastnieks.” Iesaukas rašanās saistīta ar Bērziņa, iespējamo, saistību ar tā sauktajiem Lemberga stipendiātiem. Aizdomu ēna par Lemberga interešu īstenošanu uz ministru kritusi arī saistībā ar skandalozajiem Kalvīša valdības laikā, 2007.gada sākumā virzītajiem drošības likumu grozījumiem, kas izraisīja asu publisku nosodījumu un pret kuriem kategoriski iestājās toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas iestādēm, arī KNAB tolaik, 2007.gada pavasarī radušās pamatotas aizdomas, ka Bērziņš, iespējams, jau ilgstoši iesaistījies koruptīvos darījumos ar Ventspils mēru Lembergu un par drošības likumu grozījumu virzību valdībā un pēc tam arī Saeimā no Lemberga, iespējams, pastarpināti saņēmis materiālu atbalstu, kuru varētu saukt par kukuli. Tomēr, lai arī uzsākta, vēlāk pārbaude par iespējamo Bērziņa kukuļošanu „nolikta plauktā” ar norādi, ka nav izdevies gūt apstiprinājumu faktiem par ministra iespējamo piekukuļošanu un finansiālo saistību ar Lembergu. Par Bērziņa saistību ar Lembergu un drošības likuma grozījumiem rakstīts grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”. Grāmatā ekspremjers Kalvītis atzinis, ka likuma grozījumu, kas paredzēja skandalozo parlamentāro kontroli, valdībā ierosinājis tieslietu ministrs Bērziņš. Kalvītis grāmatā bija arī ļāvis noprast, ka tas noticis Lemberga interesēs.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
