Iesaki rakstu: 
Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu zemās sekmes centralizētajos eksāmenos, piesaistot jaunus skolotājus un mazinot bērnudārzu rindas, kā arī attīstot kvalitatīvu, iekļaujošu pilsētvidi Rīgā.
Šobrīd, mēs, Kustība “Par!”, esam nonākuši nozīmīgās krustcelēs. Kā jau ierasts politikā, neviena no izvēlēm nav viegla. Mēs kopš 3.jūlija, kad atkāpās M. Staķis, līdz šai dienai esam darījuši visu iespējamo, lai esošo Pārmaiņu koalīciju saglabātu.
Kustība “Par!” kopš 3.jūlija ir uzstājusi un piedāvājusi risinājumus Pārmaiņu koalīcijas saglābšanai gan „Par!/Progresīvie” frakcijā, gan savstarpējās domes frakciju sarunās, gan partiju valžu līmenī, gan tiekoties ar partiju vadītājiem. Diemžēl tas nav izdevies, jo, iespējams, griba turpināt strādāt nav bijusi lielāka par vēlmi gatavoties 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.
Mēs izjūtam atbildību rīdzinieku priekšā gan par N. Ušakova atcelšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata, gan par jaunas politikas ieviešanu Rīgas domē, gan par Mārtiņa Staķa izvirzīšanu Rīgas mēra amatam, gan par viņa atkāpšanos, gan arī par turpmāko darbu Rīgas domē. Tāpēc tiem, kuri pārmaiņas iesākuši, no tām nav jābēg, bet tās jāpabeidz.
Mēs redzam, ka šajā sasaukumā ir nepieciešama mūsu partijas pieredze un kompetence, un spēja izdarīt darbus līdz galam. Mēs nevaram pamest savas atbildības jomas. Rīgas skolas nevar palikt novārtā, un tā ir mūsu prioritāte Rīgā. Ir jāpanāk lielākas investīcijas skolu modernizācijai, veiksmīgi jāpāriet uz vienotām skolām latviešu valodā, atbalstot skolotājus un skolēnus arī latviešu valodas apguvē.
Ir jāturpina iesāktais pilsētvides attīstībā – veidojot Uzvaras parku par miera un brīvības ostu rīdziniekiem; jāizveido jaunas sabiedriskā transporta pieturas ar jumtiņiem visā Rīgā; jāturpina pilsētas apzaļumošana, iestādot vismaz 500 kokus gadā; kā arī jārestaurē spēļu laukumi pilsētā un jāuzsāk vides pieejamības labiekārtojumi Vecrīgā.
Darbs pašvaldībā nav ideoloģisko domu cīņa. Kopš 2020. gada atšķirības ar Nacionālo apvienību nav bijušas šķērslis sadarbībai ne „Progresīvajiem”, ne Kustībai “Par!”. Protams, mūs dara bažīgus „Gods kalpot Rīgai” un „Latvijas attīstībai” iekļaušana V. Ķirša vairākumā līdzīgi kā Zaļo un Zemnieku savienības darbība valdībā kopā ar „Progresīvajiem”. Tomēr esam pārliecināti, ka mūsu pieredze ļaus novērst korupcijas un nesaimnieciskuma riskus pašvaldībā. Tikai esot koalīcijā, mums būs iespēja jēgpilni un kvalitatīvi pārraudzīt tur notiekošo.
Izvēle nav bijusi vienkārša – turpināt strādāt un tikt kritizētiem vai nestrādāt un kritizēt citus. Mēs turpināsim strādāt un ļoti ceram, ka mūsu līdzšinējie sabiedrotie „Progresīvie” turpinās atbalstīt mūsu kopīgi iesākto.
Šobrīd mēs izvēlamies strādāt, nevis atteikties no atbildības un pamest iesākto pusratā.
Seko mums 
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
