Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016. gada vasarā Valsts policija, izvērtējot Pietiek pārstāvja iesniegumu, sāka kriminālprocesu par Latvijas Pasta bijušā vadītāja Arņa Salnāja (attēlā) „lietu kārtotāja”, bijušā Augstākās Padomes deputāta Jāņa Gavara 3000 eiro mēnešalgu, ko šis kungs, pateicoties vadības labvēlībai, bija saņēmis par nekā nedarīšanu. Tagad no Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras noskaņojuma atkarīgs tas, vai šī lieta piecus gadus vēlāk nonāks tiesā.

Kad 2016. gada aprīlī Salnājs zaudēja Latvijas Pasta vadītāja amatu, atklājās, ka viņa vadītajā valsts kapitālsabiedrībā bijis viens „īpašs” darbinieks - bijušais Augstākās Padomes deputāts J. Gavars, kurš, saņemot aptuveni 3000 eiro mēnešalgu, it kā strādājis Pakalpojumu pārdošanas daļā par vecāko klientu attiecību vadītāju.

Taču uz darbu viņš nav nācis, lai gan alga viņam noteikta trīsreiz lielāka nekā citiem speciālistiem, un pats A. Salnājs apgalvoja, ka J. Gavaram esot „atsevišķi lielie klienti”, kuri tā arī netika nosaukti. Savukārt J. Gavars skaidroja, ka nodarbojoties ar šo anonīmo „lielo klientu” pārliecināšanu un ka viņa nopelni esot Latvijas Pasta uzvaras tāpat neatklātos daudzmiljonu konkursos.

Pēc nepilnus piecus gadus ilgas izmeklēšanas tagad krimināllieta ir nosūtīta kriminālvajāšanas sākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai – oficiāli pret vienu personu par krāpšanu, kā arī pret vienu valsts amatpersonu par krāpšanas atbalstīšanu un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, informēja Valsts policijā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2014. gada 3. marta līdz pat 2016. gada 22. aprīlim A. Salnājs, iespējams, atbalstījis fiziskas personas noziedzīgās darbības – izkrāpt naudas līdzekļus lielā apmērā – un, iespējams, veicis ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Viņš pretēji dienesta interesēm nepamatoti izveidojis amatu, pieņēmis darbā un noformējis kā valsts kapitālsabiedrības darbinieku jau pieminēto J. Gavaru.

A. Salnājs amatu zaudēja 2016. gada aprīļa beigās pēc tam, kad pārbaude Latvijas Pastā atklāja veselu virkni pārkāpumu un par nesaimnieciskumu un sliktu pārvaldību liecinošu faktu.

Pārbaudi veikušās komisijas secinājumi par būtiskākajiem trūkumiem un pārkāpumiem, ko pieļāvusi Latvijas Pasta valde ar A. Salnāju priekšgalā, bija šādi:

-  iepirkumu, kuru summa ir līdz 15 000 eiro, veikšana ir necaurspīdīga un nerada priekšstatu, ka tiek saņemta labākā prece (pakalpojums) par iespējami izdevīgāko cenu,

- vērojama nespēja savlaicīgi pieņemt valdes lēmumus, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nepārtrauktai veikšanai kapitālsabiedrībai svarīgos jautājumos, nodrošinot tiesiskumu un saimnieciskās darbības izdevīgumu,

- valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu sniegtā mutiskā informācija komisijas locekļiem liecina par būtiskiem trūkumiem personāla vadības jautājumos,

- valdes darbības un pieņemtie lēmumi liecina par nesaimniecisku darbību un ir novēloti, necaurspīdīgi un nepamatoti,

- valdes locekļu sniegtie skaidrojumi liecina par būtiskiem valdes darba organizācijas trūkumiem, nepietiekamām darbībām kompetencē esošo jautājumu plānotai vadībai, kā arī padotībā esošo struktūrvienību darbības uzraudzībai un kontrolei,

- valde nav nodrošinājusi noslēgto līgumu kontroles mehānismu,

- vairākos jautājumos valde nevarēja sagatavot dokumentēti pamatotu gala viedokli, kas norāda uz acīmredzami haotisku sabiedrības pārvaldību.

„Komisijas ieskatā valde šādā sastāvā nav spējīga nodrošināt VAS Latvijas Pasts kompetentu un profesionālu pārvaldību, rīkoties un pieņemt lēmumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam pieklājas,” bija secinājusi pārbaudi veikusī komisija.

Taču šis graujošais slēdziens netraucēja valsts prezidentam R. Vējonim pieņemt „izcilo menedžeri” A. Salnāju par savas kancelejas vadītāju, - šajā amatā viņš pamanījās zaudēt vairāk nekā desmit administratīvajās tiesvedībās, mēģinot slēpt kancelejas tēriņus un personāla piemaksas.

Pēc darba Valsts prezidenta kancelejā tagad A. Salnājs savu neveiksmju ceļu turpina kā valdes loceklis uzņēmumā Nulles depozīts, kurš nesekmīgi centās kļūt par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviesēju Latvijā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

FotoPandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai izaicinājumus, bet arī jaunas iespējas ekonomikas nākotnes attīstībai. Politiķu pienākums ir šīs iespējas izmantot, nodrošinot, ka pēc pandēmijas pārvarēšanas ekonomika piedzīvos izaugsmi.
Lasīt visu...