Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekādu atklātību varat negaidīt, bet ar saviem jautājumiem vērsieties pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenās speciālistes Intas Šabohas, kura savukārt pēdējā laikā uz KNAB uzdotiem jautājumiem sola atbildēt mēneša laikā, - šāda bija tās atbildes būtība, ko Pietiek pirmdien sniedza līdzšinējās KNAB ētikas komisijas locekle, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, kura laikā, kad vadīja sabiedrību par atklātību Delna, asi un principiāli iestājās par atklātības principu ieviešanu valsts iestādēs.

Pietiek Kurpniecei tāpat kā pārējiem KNAB līdzšinējās ētikas komisijas locekļiem bija uzdevis vairākus jautājumus saistībā ar īpatnajiem apstākļiem, kādos komisija bija lēmusi par biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un viņa vietnieces Ilzes Jurčas iespējamiem finanšu pārkāpumiem.

Kurpniecei cita starpā tika jautāts, cik bieži viņas pārstāvētā komisija izskata anonīmas sūdzības, kāpēc komisija, izskatot un nosūtot tālāk anonīmo sūdzību par KNAB priekšnieka rīcību, nav rīkojusies atbilstoši KNAB ētikas komisijas nolikuma normām un vai šāda rīcība viņas skatījumā uzskatāma par ētisku.

"Kā Jūs esat informēts, atbildes uz publikāciju autoru jautājumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir pilnvarota sniegt galvenā speciāliste I.Šaboha. Lūdzu turpmāk sazināties ar viņu pa e-pastu [email protected]," - šāda bija Kurpnieces atbilde uz uzdotajiem jautājumiem.

Savukārt Šaboha, kā var noprast no pēdējā laika biroja komunikācijas, cenšas darīt visu, lai izvairītos no biroja vadības viedokļa un skaidrojumu paušanas. Vairākkārt uz uzdotajiem jautājumiem Pietiek sākotnēji saņēmis viņas atteikumu, bet pēc tam skaidrojumu no kāda no KNAB vadītājiem vai cita darbinieka.

"Informēju, ka Jūsu 8.augustā nosūtītais jautājums ir nodots reģistrēšanai lietvedībā," - šādu atbildi Šaboha sniedza uz vieniem no pēdējiem Pietiek jautājumiem biroja vadībai sakarā ar bēdīgi slaveno ētikas komisijas sēdi.

Savukārt jau pēc tam Streļčenoka uzdevumā atbildes uz šiem pašiem jautājumiem sniedza cita biroja darbiniece.

Jāpiebilst, ka laikā, kad tagad tā sauktajā "Strīķes nometnē" esošā Kurpniece vēl bija sabiedrības par atklātību Delna vadītāja, viņa pauda principiāli citu nostāju informācijas atklātības jautājumos. Pietiek šodien pārpublicē kādu desmit gadus senu laikraksta Diena rakstu, kas uzskatāmi ilustrē šīs pārmaiņas:

"Delna: iegūt informāciju valsts iestādēs joprojām grūti

Pēdējos gados daudz runāts par atklātību valsts un pašvaldību iestādēs, tomēr prakse liecina, ka informācijas pieprasītājs joprojām bieži vien tiek uztverts kā pretinieks, nevis kā sabiedrības loceklis, kuram ir tiesības saņemt palīdzību. Tā pēc kārtējā pētījuma secinājusi sabiedrība par atklātību Delna. Iegūtie rezultāti būšot pamats, lai ierēdņu izglītošanā rosinātu pievērst lielāku uzmanību informācijas atklātībai, kā arī padarīt vēl skaidrākus attiecīgos likumus.

Četru mēnešu laikā 10 studenti vērsušies vairāk nekā 200 iestādēs, lūdzot atbildēt uz jautājumiem, kas skar gan to darbu, gan līdzekļu izlietojumu. No valsts pārvaldes iestādēm 10% gadījumu likumā noteiktajā kārtībā to nav izdevies saņemt pat pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem, bet pašvaldību iestādēs prasītās ziņas saņemtas tikai nedaudz virs 50% gadījumu, stāstīja pētījuma vadītāja Linda Austere.

Studenti esot saskārušies ar dažādu attieksmi un izpratni par informācijas atklātību. Piemēram, Salaspils domē uz vēstuli, kurā lūgtas ziņas par darbinieku komandējumiem, jautātājam atbildēts, ka viņš nedzīvo šīs pašvaldības teritorijā, tāpēc informācija netiks sniegta. Vairākos gadījumos pēc informācijas lūguma iestādes vērsušās pie attiecīgā studenta radiniekiem.

Kad viens no pētniekiem jautājis Valsts ieņēmumu dienestam par amatpersonu deklarāciju veidiem, atbildes zvans saņemts no finanšu policijas, bet citā gadījumā students, kurš lūdzis drošības policijai ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, palūgts tajā pašā dienā ierasties uz sarunu.

Pētījuma autori konstatējuši — informāciju vieglāk iegūt cilvēkiem ar labākām juridiskajām zināšanām, pretēji likumā teiktajam, iestādes bieži vēlas noskaidrot, kādiem mērķiem tā vajadzīga, un iestāžu darbinieki paši nezina to pienākumus informācijas sniegšanā.

Tāpat pētnieki saskārušies ar nevienlīdzīgu attieksmi atkarībā no to personīgajām īpašībām, piemēram, vecuma vai nodarbošanās. Līdzīgu pētījumu Delna veica pirms pāris gadiem, un būtiskākās problēmas kopš tā laika neesot mainījušās.

Delnas pārstāve Diāna Kurpniece sacīja, ka, viņasprāt, plašāka uzmanība izglītošanai par informācijas sniegšanu būtu jāpievērš Valsts administrācijas skolai, un par rezultātiem organizācija iecerējusi informēt visas pētījumā minētās institūcijas. Pētījuma autori uzskata, ka pastāv "spraugas" arī likumos.

Par vienu no tādām uzskatāms fakts, ka Informācijas atklātības likumā noteikts — tas attiecas tikai uz pašvaldību un valsts pārvaldes, nevis visām valsts iestādēm."

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...