Bijusī Privatizācijas aģentūra vēlreiz mēģina caur tiesu piedzīt naudu, kas pazaudēta valdības nesaimnieciskas un nolaidīgas rīcības dēļ
PIETIEK09.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijusī Privatizācijas aģentūra, tagadējā AS Possessor 19. maijā vēlreiz mēģinās caur tiesu piedzīt naudu, kas 2016. gadā toreizējās valdības un Ekonomikas ministrijas, kā arī pašas Privatizācijas aģentūras vainas dēļ tika zaudēta, biržā par ārkārtīgi zemu cenu pārdodot AS Grindeks akciju paketi.
AS Possessor prasība ir saistīta ar valstij piederējušo AS Grindeks akciju paketi, kas, pildot valdības uzdevumu, 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdota par ārkārtīgi zemu cenu.
„Labo darbu čempiona” Māra Kučinska valdība, tostarp toreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, bija devusi konkrētus norādījumus par to, kā nosakāma AS Grindeks akciju sākotnējā vērtība, akciju pārdošanas minimālā cena, pārdošanas metode, pretendentu (pircēju) atlases kārtība, samaksas termiņi un kārtība.
Akciju pārdošanai nebija ne meklēts izdevīgāks brīdis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplēses. Tā vietā bija vienkārši nolemts akcijas pārdot iespējami ātri, un rezultātā valstij piederējušās akcijas, kuru vidējā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju, tika pārdotas par būtiski zemāku cenu – 3,85 eiro gabalā.
Neviena amatpersona atbildību par šo valstij ievērojamus zaudējumus nodarījušo „darījumu” tā arī neuzņēmās. Tā vietā, opozīcijai saceļot skandālu, M. Kučinska valdība nolēma, ka varētu mēģināt tiesāties ar uzņēmēju Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu Lipmanu, kuru „darbības (bezdarbības) dēļ valsts pensiju budžetam, iespējams, ir nodarīti zaudējumi saistībā ar neizteikto akciju sabiedrības Grindeks akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu”.
K. Lipmanam un viņa dēlam tika pārmests, ka viņi piedāvājumu izpirkt akcijas valstij nav izteikuši 2014. gadā. Taču pēcāk izrādījās, ka tikai gadu vēlāk, 2015. gada 21. oktobrī Laimdotas Straujumas valdība bija pieņēmusi rīkojumu, kas paredzēja Grindeks un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.
Tas savukārt nozīmēja, ka M. Kučinska valdība ar Privatizācijas aģentūras palīdzību mēģināja piedzīt gandrīz divus miljonus eiro no uzņēmēja, kurš neesot piedāvājis valstij no tās nopirkt akcijas, ko valsts tobrīd nemaz nebija bijusi tiesīga pārdot un arī nebija vēlējusies to darīt.
Pirmās instances tiesas spriedumā bija ierakstīts arī secinājums par nolaidīgumu un nesaimnieciskumu, rīkojoties ar pārdodamu valsts īpašumu, un pēc tam Privatizācijas aģentūras apelācijas prasību noraidīja arī Rīgas apgabaltiesa.
Taču, neraugoties uz sakāvi divās instancēs, pastāvošo judikatūru un arī iespaidīgajiem tiesāšanās izdevumiem, tagadējā AS Possessor iesniedza kasācijas sūdzību, un tagad lietu par mēģinājumu piedzīt nepilnus divus miljonus eiro vēlreiz izskatīs Rīgas apgabaltiesa.
Interesanti, ka uzdevums Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu Privatizācijas aģentūrai tika dots Ministru kabineta sēdē 2017.gada 21.februārī, taču par kasācijas sūdzību tajā nekas nebija minēts. Taču Krišjāņa Kariņa valdība turpina M. Kučinska kabineta sākto tiesvedību.
„Ir īpaši absurdi, ka AS Possessor sevi dēvē par „valsti pārstāvošu mazākuma akcionāru”. Tieši Privatizācijas aģentūra bija tā, kas valdības uzdevumā valstij piederošās AS „Grindeks” akcijas pārdeva neizdevīgā brīdī un par ārkārtīgi zemu cenu,” situāciju ir komentējis K. Lipmans.
Viņš norādījis, ka šo nolaidīgo rīcību spriedumā konstatēja jau pirmās instances tiesa, norādot, ka apstākļos, kad Privatizācijas aģentūra ir rīkojusies nolaidīgi un nesaimnieciski, atsavinot savas akcijas par cenu, kas ir zemāka par jebkuru objektīvi nosakāmu akciju vērtību, tai nav tiesību šajā sakarā celt jebkādas pretenzijas pret manu ģimeni, vēloties piedzīt cenas starpību.
Toreizējo Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāju Vladimiru Loginovu (attēlā) vēlāk no amata atlaida ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, taču šī atlaišana ir bijusi fiktīva, - V. Loginovs joprojām ieņem AS Possessor izpilddirektora posteni.
Kādreizējais Parex bankas darbinieks V. Loginovs Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja amatu, kas 2018. gadā viņam nodrošināja nepilnus 107 tūkstošus eiro lielus ienākumus vai vidēji 8900 eiro mēnesī, ieguva 2014. gada beigās, kad Privatizācijas aģentūras vadītāja postenī bija nepieciešams cilvēks, kurš būtu gatavs parakstīt nepieciešamos dokumentus Citadele bankas valstij piederošās akciju kontrolpaketes pārdošanas sakarā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.