Bizness latviešu gaumē: "Ferrari F12" pircēja gada apgrozījums mazāks nekā auto cena
PIETIEK30.07.2015.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Gandrīz 300 tūkstošus eiro vērto Ferrari F12, kas, kā rāda biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētais Latvijas uzņēmēju iecienītāko luksusauto TOP4, ir visdārgākā pērn Latvijā nopirktā automašīna, līzingā iegādājies uzņēmums DK Transports, kura gada apgrozījums ir mazāks nekā auto cena. Kompānijai, kurai kā darbības virzieni norādīti kravu pārvadājumi, holdingkompāniju darbība, nekustamā īpašuma pārvaldīšana un juridiskie pakalpojumi, apgrozījums pagājušajā gadā bijis vien 276 881 eiro.
Kā liecina Lursoft pieejamā informācija, DK Transports pērn samaksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli 480 eiro apmērā, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 760 eiro, toties no valsts nodokļos uzņēmumam atmaksāti 49,6 tūkstoši eiro, kas varētu būt tieši tā summa, ko kā PVN bija jāmaksā par Ferrari. Saskaņā ar www.mobile.de informāciju Ferrari F12 cena atkarībā no modifikācijas svārstās no 259 tūkstošiem līdz 338 tūkstošiem eiro, kas nozīmē, ka Latvijā par šo auto kā PVN būtu jāmaksā 45-58,6 tūkstoši eiro.
SIA DK Transports vienīgais valdes loceklis – 1975.gadā dzimušais Ivars Burčiks - nedēļas laikā tā arī nesaņēmās atbildēt uz Pietiek jautājumu, par kādiem līdzekļiem un kādiem nolūkiem šis ekskluzīvais spēkrats pirkts.
Pašam uzņēmumam nevienā publiskā datu bāzē nav norādīts kontakttālrunis, toties tas ir norādīts māteskompānijai SIA Neirons, kas ir vienīgā Ferrari nopirkušā uzņēmuma īpašniece. Zvanot uz Neirona kontakttālruni, sekretāre paskaidroja, ka šeit sazvanāma arī DK Transports, taču uzņēmuma valdes loceklis neesot uz vietas.
Noskaidrojusi, ka Pietiek interesējas par uzņēmuma automašīnu, sekretāre paziņoja, ka tur esot tikai DK Transports juridiskā adrese, bet pēc tam tomēr atzina, ka arī Burčiks tur mēdzot iegriezties, taču ne par laiku, kad viņu varētu sazvanīt, ne kādām citām saziņas iespējām sekretāre nevarēja pateikt.
Pēc uzstājīga lūguma sekretāre piekrita nodot Burčikam ziņu, ka ar viņu vēlas runāt Pietiek un tālruņa numuru. Taču nedēļas laikā Burčiks tā arī nepiezvanīja, ne arī kādā citā veidā nedarīja zināmu kompānijas skaidrojumu par līdzekļiem ekskluzīvā auto iegādei, kā arī to, vai auto iegādei iztērēto PVN tā atguvusi no valsts kā pārmaksātu nodokli.
Kā rāda Lursoft dati, Burčiks ir valdē vēl četros uzņēmumos, kā arī ir divu uzņēmumu likvidators. Viņš ir ari divu uzņēmumu – SIA MG Kids un Export Business Center – līdzīpašnieks.
Savukārt Ferrari nopirkušā DK Transports māteskompānijas Neirons īpašnieki ir 1986.gadā dzimusī Darja Kozlova, kurai pieder 60% kompānijas, un 1971.gadā dzimušais Romāns Žeglovs, kurš ir arī vienīgais uzņēmuma valdes loceklis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.