Iesaki rakstu: 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
Latvijas produktivitātes padomes un tā analītiskā kodola "LU domnīca LV PEAK" oktobra sākumā rīkotā diskusija tika veltīta lielo inovatīvo uzņēmumu lomai Latvijas un visas Eiropas globālās konkurētspējas veicināšanā. Padome un domnīca, kas uzskatāma par sava veida Ekonomikas ministrijas "smadzenēm", ekspertu diskusijā meklēja atbildes uz jautājumu - kādēļ tieši lielie uzņēmumi ekonomikā tiek uzskatīti par valsts konkurētspējas flagmaņiem?
Konkurētspēju, produktivitāti, izaugsmi un labklājību sekmē inovācijas. Inovācijas, savukārt, prasa investīcijas, ieskaitot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā (P&A), kā arī cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Laika posmā no 2013. līdz 2022. gadam Latvija investēja P&A tikai 15% no ES vidējā. Salīdzinājumam, Lietuva investēja 25% no ES vidēja rādītāja, bet Igaunija - tuvu pusei (46%). Ja paskatāmies uz uzņēmumu lomu P&A finansējumā, tad Latvija diemžēl arī ievērojami atpaliek. Latvijā uzņēmumu finansējums P&A, procentos no kopējā finansējuma 2022. gadā bija 33,5%, Lietuvā 36,1%, bet Igaunijā 50,9% jeb gandrīz vienādā proporcijā ar publisko finansējumu.
Kaimiņvalstu un to uzņēmumu iespaidīgie kopējie ieguldījumi ir viens no faktoriem, kas pozitīvi ietekmējuši Lietuvas un Igaunijas ekonomikas un nozaru pievienotās vērtības straujāko pieaugumu. Ar citiem vārdiem sakot, nepietiekošais finansējums inovācijām izskaidro Latvijas izaugsmes atpalicību no kaimiņvalstīm.
Kā diskusijā norādīja Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, ņemot vērā, ka produktivitāte nav konstants lielums, tāpēc Latvijai ir "jāskrien" vēl ātrāk nekā pārējām ES dalībvalstīm. Viņš arī norāda, ka produktivitāti nevajag jaukt ar darba ražīgumu. Tā nav par to, vai mēs strādājam vairāk stundu nekā pārējie. Produktivitāte ir par moderno tehnoloģiju izmantošanu, augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu un augstākas peļņas sekmēšanu..
Ņemot vērā mūsu valsts budžeta resursu ierobežojumus, Latvijas sniegumam inovāciju jomā varētu nākt par labu lielāko privāto uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību (VKS) aktīvāka iesaistīšanās P&A finansēšanā. Lielo uzņēmumu rīcībā ir resursi un zināšanas, lai atļautos veikt būtiskus ieguldījumus. Labs piemērs ir LMT, kas pašlaik iegulda visvairāk naudas inovāciju attīstībā. Rēķinoties ar lielo uzņēmumu relatīvi mazo skaitu Latvijā, politikas veidotājiem ir nepieciešams rast iespēju sekmēt mūsu flagmaņu veiktspēju un eksportspēju.
Konkurētspējas celšana ir ne tikai Latvijas, bet visas ES problēma.
Tāpēc Mario Dragi – bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un viens no lielākajiem Eiropas ekonomikas prātiem – ir sagatavojis ziņojumu par Eiropas konkurētspējas nākotni. Diemžēl ES globālajā sacensībā zaudē savu kādreiz spēcīgo pozīciju moderno tehnoloģiju jomā. Pašlaik ES palikuši tikai 4 no 50 pasaules top tehnoloģiju uzņēmumiem.
M. Dragi skaidro, ka pastāv cieša korelācija starp uzņēmumu lielumu un augsto tehnoloģiju ieviešanu, jo lielie uzņēmumi var atļauties atvēlēt lielākus finanšu resursus un attīstītu cilvēkkapitālu inovatīvo tehnoloģiju izmantošanai. Piemēram, 2023.gadā 30% no ES lieliem uzņēmumiem izmatoja mākslīgo intelektu (MI), un tikai 7% no MVU spēja atrast resursus MI ieviešanai.
Latvijā "ieguldījumi inovācijās", "inovāciju iepirkumi" un "inovāciju ekosistēmas" izveide ap VKS diemžēl ir palikuši deklaratīvu vēlmju līmenī. Praksē tas nestrādās, jo Valsts kontrole vienmēr to uzskatīs par valsts naudas izšķērdēšanu. Nav likumiska ietvara, kurā noteiktās robežās un saprātīgā izpratnē VKS varētu ieguldīt augstāka riska vai agrīnās tehnoloģijās un biznesos.
Šajā kontekstā īpaši atzinīgi vērtēju Ekonomikas ministrijas mērķi – panākt, lai ieguldījumi P&A vai inovācijās sasniegtu vismaz 0,5% no uzņēmumu apgrozījuma. Ar šo mērķrādītāju ministrija kā akcionārs un valsts kapitāldaļu turētāja skaidri norāda, ka VKS ir jāparedz izaugsmi sekmējošas darbības, tostarp P&A jomā.
ES pastāv likumdošanas un regulēšanas šķēršļi, kas mazina lielo uzņēmumu iespējas augt vēl vairāk. Rezultātā daudzi inovatīvie Eiropas uzņēmumi atrod finansējumu ASV, kur arī turpina attīstīties. ES atpaliek arī infrastruktūras uzņēmumu attīstībā. Arī Latvijā šai jomā ir problēmas.
Šobrīd, kad elektrības cenas ES ir 2 līdz 3 reizes lielākas nekā ASV, bet gāze maksā 4-5 reizes vairāk, īpaši svarīgu lomu konkurētspējas uzlabošanā spēlē enerģētikas uzņēmumi. Latvijā runa ir, pirmkārt, par "Latvenergo". Lai veicinātu jauno tehnoloģiju ieviešanu elektrības cenu mazināšanas nolūkos, gan "Latvenergo", gan arī citām komerciālām, eksportējošām valsts kapitālsabiedrībām (VKS) ir jāsniedz iespēja brīvi nodarboties ar biznesu konkurējošā tirgū, attiecīgi pielāgojot regulējumu.
Diemžēl AS "Latvenergo" ir atļauts iegādāties tikai un vienīgi atjaunīgo energoresursu – vēja, saules – uzņēmumus ar speciālu „Latvenergo” iegūtu Ministru kabineta atļauju. Būtu nepieciešams atļaut VKS iegādāties uzņēmumus bez šādas speciālas atļaujas, lai apvienošanas un iegādes darījumu īstenošanas procedūras pietuvinātu privātu kapitālsabiedrību praksei.
Arī Eiropas telekomunikāciju sektorā nepieciešama tālāka konsolidācija, lai veicinātu investīcijas digitalizācijā. Pārdomāta uzņēmumu integrācija var būt labs veids, kā paplašināt uzņēmuma spējas radīt un komercializēt jaunus produktus, vairot eksporta potenciālu un kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Tieši tā gadu gaitā, iegādājoties dažādus uzņēmumus, LMT no mobilo sakaru operatora ir izaudzis par vienu no inovāciju līderiem viedo tehnoloģiju jomā.
Kā diskusijā minēja G. Bērziņš, lai panāktu izrāvienu, Latvijā uz produktivitāti, konkurētspēju un lielo uzņēmumu lomu ir jāskatās sistēmiski, jo nav "burvju nūjiņas", kas var viegli atrisināt valsts konkurētspējas jautājumu. Viņš norādīja, ka Latvijas politiķi nereti ekonomiku joprojām redz kā slēgtu, nevis atvērtu sistēmu, kuru ietekmē vairāki ārējie faktori. Konkurētspēja ir Latvijas kā globālās spēlētājas rādītājs, tāpēc ir būtiski jāpaplašina izpratne par lielo, tai skaitā valsts uzņēmumu, kas ir svarīgi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas kontekstā, lomas stiprināšanu.
* Produktivitātes zinātniskā institūta "Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK" direktore
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.