Bordāna noorganizētās sankcijas Lembergam var izrādīties pēdējais trieciens „apsaimniekotājam” Meroni
PIETIEK16.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils mēra Aivara Lemberga iekļaušana ASV sankciju sarakstā, kurā liela loma acīmredzot bijusi tieslietu ministra Jāņa Bordāna aktivitātēm, paradoksālā kārtā var izrādīties pēdējais trieciens ministra pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas neformālā atbalstītāja Rūdolfa Meronim „arestētās mantas apsaimniekošanas biznesam”.
ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas pret Lembergu ir attiecinātas arī uz četrām struktūrām, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē, proti, pret Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.
Taču tas nav viss. Lai gan oficiālajā paziņojumā tas nav skaidri norādīts, Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apliecinājusi, ka ASV noteiktās sankcijas attiecas arī uzņēmumiem, kuros Lembergs minēts kā patiesais labuma guvējs.
Kā rāda Lursoft datu bāze, Lembergam patiesā labuma guvēja statuss pašlaik ir uzņēmumos Kālija parks, PMT Balticum, Inter-Rīga, Ventspils tirdzniecības osta un Ventbunkers.
Nevienu no šiem uzņēmumiem Lembergs sakarā ar savu kriminālapsūdzētā statusu gan nekontrolē, vēl vairāk – uzņēmumus Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta un Ventbunkers pašlaik „apsaimnieko” par arestētās mantas glabātāju ar prokuratūras un tiesas lēmumiem apstiprinātais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kam tie pārvērtušies par personisko ienākumu avotu.
Līdz ar to, noorganizējot oligarham Lembergam nonākšanu ASV sankciju sarakstā, Bordāns netīšām ir iegāzis arī savu atbalstītāju Meroni, - kamēr Lembergs skaitīsies šo uzņēmumu patiesais labuma guvējs, šo uzņēmumu darbība ir nopietni apdraudēta.
Vēl vairāk – visu trīs uzņēmumu darbība ir tieši saistīta ar Ventspils ostu, un, tā kā reizē ar Lembergu sankciju sarakstā ir iekļauta arī Ventspils brīvostas pārvalde, ir gandrīz skaidrs, ka līdz tās izņemšanai no sankciju saraksta nevienu kuģi pēc 8. janvāra nesagaidīs arī Meroni „apsaimniekotie” uzņēmumi.
Tas reāli var nozīmēt „apsaimniekoto” uzņēmumu bankrotu, jo jau pašlaik to darbības rezultāti ir diezgan biedējoši. Ja 2016. gadā mazuta un dīzeļdegvielas pārkrāvējs šis pats Ventbunkers vēl valstij nodokļos nomaksāja 2,4 miljonus eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ventbunkerā strādājošajiem pārsniedza 1,6 miljonus eiro, tad 2017. gadā nodokļu kopējais apjoms nokrities zem 1,8 miljoniem, bet sociālās iemaksas — zem pusotra miljona.
Pagājušajā gadā, kā rāda Lursoft dati, nodokļos nomaksāts jau zem pusotra miljona, kamēr sociālās iemaksas kritušās atbilstošā tempā, noslīdot jau zem 1,4 miljoniem eiro. No savas kādreizējās aptuveni 10 miljonu tonnu pārkraušanas jaudas gadā Ventbunkers pēdējos gados pārkrāvis aptuveni divos miljonus tonnu.
AS Ventspils tirdzniecības osta (VTO) no kādreizējiem 240 strādniekiem darbā palikuši vien pāris desmiti personu, kas atspoguļojas sociālajās iemaksās — starp 100 un 200 tūkstošiem gadā, kamēr iedzīvotāju ienākuma nodoklis noslīdējis zem 100 tūkstošiem aizvadītajā gadā.
Tomēr tas viss nobāl pret statistikas ailīti “Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā”: te rezultāti jau daudzus gadus ir mērāmi negatīvos miljonos — 2016. gadā VTO nodokļu maksājumi bijuši mīnus 1,6 miljoni, kas nākamajā gadā pieauguši līdz 1,8 miljoniem zem nulles, lai 2018. gadā atkal būtu 1,2 miljoni mīnusā.
Bēdu ieleja novērojama arī AS Kālija parks datos – šis specializētais minerālmēslu pārkraušanas termināls, kas savulaik skaitījās modernākais Baltijas jūras krastā un nodarbināja pie 140 cilvēkiem, tagad ar dažu cilvēku štatu pārkrauj zem pusmiljona tonnu gadā, kaut arī projektētā jauda aizsniedzas līdz 7,5 miljoniem tonnu gadā.
Nodokļu nomaksā tas atspoguļojas šādi: sociālās iemaksas aptuveni 50 tūkstoši gadā, kamēr ikkatru gadu kopējais Kālija parka devums valsts budžetā saskaņā ar Lursoft redzamo statistiku ir negatīvs aptuveni pusmiljona eiro apmērā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
