Brazovskim „Lattelecom” padomē ierastā 4200 latu alga varētu arī netikt
PIETIEK26.01.2013.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Bijušajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietniekam Jānim Brazovskim, kurš aizvadītajā rudenī neizturēja Saeimas balsojumu un nu ar Vienotības pārstāvju palīdzību tiek bīdīts uz vietu SIA Lattelecom padomē, jaunajā postenī varētu arī netikt iepriekšējā amatā ierastā 4200 latu alga.
Kā rāda Brazovska deklarācija par 2011. gadu, aizpērn viņš algā FKTK saņēmis 50 983 latus vai vidēji 4248 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Savukārt pērn līdz atbrīvošanai no amata viņš mēnesī vidēji saņēmis aptuveni 4700 latu pirms nodokļu nomaksas, rāda viņa bijušās amatpersonas deklarācija.
Taču, neraugoties uz vispārējo pārliecību par milzīgajām algām Lattelecom vadībā, tas, kā izrādās, attiecas tikai uz ikdienas darba vadītājiem, ne politiskajiem un citiem uzraugiem.
Vienīgais Lattelecom padomes loceklis, kas saņem tūkstošos mērāmu algu, ir Vienotības pārstāvis Gatis Kokins, kurš kā padomes priekšsēdētājs uzņēmumā mēnesī saņem vidēji 2886 latus pirms nodokļu nomaksas.
Savukārt ierindas padomes loceklis Jānis Grēviņš, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija, mēnesī 2011. gadā ir saņēmis vidēji 773 latus, bet Kārlis Krēsliņš – vidēji 703 latus. Līdz ar to, ja Brazovskim viņa politiskie aizgādņi nenodrošinās kādu papildamatu, no ierastajiem mēneša ienākumiem sanāks vien vidēji piektā vai pat sestā daļa.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
