Brīdinājums par tieslietu ministra Jāņa Bordāna neatbilstību ieņemamajam amatam
Imants Liepiņš09.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sakarā ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna izteicieniem, ka viņš “rosinās meklēt veidus, kā no amata atstādināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Daci Ķezberi”, ir jāsecina: šāda rīcība liecina nevis par D. Ķezberes, bet gan par paša J. Bordāna neatbilstību amatam.
Saskaņā ar Eiropā pastāvošo praksi sabiedriskos un citus raidošos medijus visās demokrātiskajās Eiropas uzrauga no politiķiem neatkarīgas institūcijas. Piemēram, Apvienotajā Karalistē tas ir Ofcom, pie mums — Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Tajā Saeima ievēl piecus nozares profesionāļus, kuri tiek izvēlēti atklāta konkursa kārtībā. Ikvienam ir tiesības pieteikt speciālistus, ikvienam ir iespēja izteikt pamatotu kritiku par vai pret jebkuru no locekļiem.
Tieslietu ministram (vai jebkuram citam politiķim) neviens likums nedod tiesības jaukties NEPLP darbībā, atcelt tās lēmumus vai spiest uz “vajadzīgo” cilvēku pieņemšanu darbā (vai atlaišanu).
Kad pagājušā gada beigās atklājās simttūkstošos mērāmas neizdarības LTV finansēs, NEPLP reaģēja tā, kā to pieprasīja likums — atlaida divus atbildīgos locekļus no LTV valdes. Ja jebkurā valsts uzņēmumā atklātos neizdarības un zaudējumi 500 tūkstošu apmērā, bet uzraugošā institūcija uz to nereaģētu, tad uzraugošā institūcija pati jāatlaiž — tā kā, piemēram, tikko Juris Pūce izdarīja ar Nilu Ušakovu, kurš (būdams Rīgas Satiksmes kapitāldaļu turētājs) nebija izdarījis neko, lai mazinātu shēmas un naudas zaudējumus Rīgas Satiksmē.
Kad divi LTV valdes locekļi bija atlaisti, NEPLP (izpildot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas par atklātu konkursu uz valdes locekļu vietām) izsludināja atklātu konkursu uz valdes locekļu vietām — tā, kā likumā rakstīts.
No iepriekšējiem gadiem atceroties, ko nozīmē šāds konkurss, pieteicās tādi kandidāti, kas bija gatavi iziet cauri visai tai “mēslu vētrai”, kāda sagaida visus, kas šādam konkursam stāv tuvumā. No tiem, kas tomēr pieteicās, tika izvēlēti divi tobrīd labākie kandidāti, tomēr viņi — redzot vispārējo jūkli — tomēr nolēma labprātīgi pakāpties malā, un ir acīmredzami, ka neviens viņus par to nevaino.
Visā šajā procesā NEPLP ir vadījusies nevis pēc politiski motivētiem izteikumiem no Rīgas, Ventspils, Maskavas vai kādas citas puses, bet gan darbojusies tikai saskaņā ar tām likumu normām, kas būtu spēkā NEPLP darbībā neatkarīgi no tā, tieši kādi speciālisti ieņemtu NEPLP locekļu amatus.
Gan J. Bordānam, gan visiem citiem ir jāsaprot, ka NEPLP kā valsts iestādei ir jāseko nevis politiķu izteikumiem, bet gan likumam. Tieši tāpēc katrā Eiropas valstī pastāv tāda iestāde kā sabiedrisko mediju regulators — lai nebūtu jāpaklausa politiskām pavēlēm!
Respektējami vērtējama Guntas Līdakas atkāpšanās no amata — viņa izvēlējās labāk aiziet no darba nekā pieļaut, ka viņai būtu jāpadodas politiskam spiedienam no nejēgu vai angažētu personu puses.
Iejaucoties neatkarīgu institūciju darbībā un plānojot tās vadītājas atstādināšanu par to, ka vadītāja likumus nevis pārkāpj, bet gan IZPILDA (!), tieslietu ministrs J. Bordāns pārkāpj savas pilnvaras un funkcijas. Turklāt NEPLP nemaz neatrodas Tieslietu ministrijas pakļautībā — NEPLP ir Kultūras ministrijas pārziņā.
J. Bordāna izteikumi NEPLP sakarā ir ekvivalenti, piemēram, tam, ja viņš paziņotu, ka meklēs iespējas atstādināt Tiesībsargu pēc tam, kad tas sastādījis ministram nepatīkamu atzinumu, aizstāvot bāreņus un bērnus — invalīdus, vai gribētu atlaist Valsts kontrolieri pēc tam, kad VK publicējusi ministram netīkamu ziņojumu.
Līdz ar to tieslietu ministrs J. Bordāns ar savām nosodāmajām darbībām ir pelnījis publisku izvērtējumu un brīdinājumu par neatbilstību savam ieņemamajam amatam. Tieslietu ministram jau nu būtu jārāda priekšzīme likumu ievērošanā, un viņa rīcībai nevajadzētu drīzāk atgādināt sliktas atmiņas par Janukoviča laika Ukrainu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.