Brīdis, kad Saeimas deputāts vairs nespēj atšķirt vēlamo no īstā

Pietiek lasītājs
19.08.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

“Latviešiem faktiski nav ģimeņu, kurās kāds nebūtu represēts padomju okupācijas laikā, tāpēc Latvijas pilsoņiem ir dziļi vienaldzīgi no PSRS iebraukušo imigrantu prātojumi” – savu stāstu Kiršteina kungs sāk ar skaistu leģendu par to, ka, tiklīdz krievs šķērso Latvijas robežu, viņš uzreiz pārģērbjas 1937. gada parauga NKVD formastērpā un sāk ar pilnīgi visiem apkārt dalīties ar saviem prātojumiem līdz pat atgriešanās brīdim uz Krieviju.

“Latvijas tautas (pilsoņu) karaspēks bija Latviešu Leģions, kas kopā ar … vācu ieroču biedriem neļāva ieņemt Kurzemes cietoksni” – nenozīmīgo niansi, ka paralēli tam visam vācu ieroču biedri krāsnīs dedzināja sievietes un bērnus Kiršteina kungs kaut kādu neizskaidrojamu iemeslu dēļ nolēma neatcerēties.

“Latvieši nav lūguši, lai krievi viņus atbrīvo, tieši otrādi - sarkanarmiešus vienmēr ir uzskatījuši par saviem ienaidniekiem” – šeit Kiršteina kungs netiešā veidā dod mājienu ka Salaspils memoriāls ir nekas cits ka izšķērdēts zemes gabals un visi, kas tur brauc godināt hitlerfašisma upuru piemiņu, ir labākā gadījumā slapjas lupatas.

“Staļins bez panākumiem sūtīja no 600 000 līdz 1 miljonam sarkanarmiešu … ieņemt Kurzemi,” – tāds interesants diapazons, vai ne. Tas ir tāpat kā uz jautājumu, cik tev ir gadu, atbildēt "nu kaut kur starp 60 un 100". Un par to, ka Kiršteina kungs aizmirsa iedot saiti uz šo skaitļu uzticamu avotu, es vispār neatvēršu muti, jo mūsu valstī ir pieņemts cienījamiem kungiem ticēt uz vārda.

“Tauta, kas Otrajā Pasaules karā gandrīz divus gadus bija Hitlera sabiedrotā” – te ir runa par Staļina Krieviju un Hitlera Vāciju. Jūs saprotat? Krievija divus gadus Otrajā Pasaules karā karoja kopā ar Vāciju, pēc Kiršteina domām. Un, ja mēs turpināsim šo garīgi atpalikušo loģiku un attiecinām to uz šodien notiekošo, tad izrādās, ka Krievija pret Ukrainu cīnās kopā....ar Ameriku un Lielbritāniju. Nu tā taču sanāk?

“Manerheimu, Pilsudski vai Banderu mēs uzskatām par varoņiem” – es ļoti gribu redzēt, kā Kiršteina kungs atkārtotu tēzi par varoni Banderu, personīgi tiekoties ar Polijas prezidentu Andžeju  Dudu. Kurš, starp citu, nesen kārtējo reizi aicināja Ukrainu oficiāli atzīt Volīnijas slaktiņu, ar kuru Banderai bija vistiešākā saistība. Un atkal - ja Polija uzskata Banderu par banālu slepkavu, vai tas nozīmē, ka tā arī kopā ar Krieviju cīnās pret Ukrainu?

“Latvijas valstij nav jāuztur šeit krievu skolas, tāpat kā nav jāfinansē indusu vai etiopiešu skolas” – ar savu viedokli par angļu vai vācu skolu finansēšanu Latvijā Kiršteina kungs atkal nolēma nedalīties.

“18. un 19. gs. mijā pēc vēsturnieka Dunsdorfa aprēķiniem tagadējās Latvijas teritorijā latvieši bija 89,8%, vācieši 6,5%, ebreji 1,1%, poļi 0,8%, bet krievi tikai 0,6%. Mēs melotu, ja teiktu, ka nevēlamies šādu etnisko proporciju atjaunot” – ja simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju pēdejo 30 gadu laikā nebūtu bijuši spiesti brīvprātīgi piespiedu kārtā aizbraukt sēņot uz Īriju, tad droši vien par tādu proporciju varētu vismaz sapņot. Tiesa, kā tautas kalps Kiršteins grasās atgriezt latviešu imigrantus atpakaļ dzimtenē, viņš diemžēl atkal nestāsta.

“Šodien Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Eiropas Savienībā, kurā pamattauta nav pat 50 procenti!” – un, protams, cēloņi neiedomājamai emigrācijai, kuras dēļ mēs redzam šos 50 procentus, nav ne korupcija, ne morālā degradācija, ne alkoholisma epidēmija, ne zemais izglītības līmenis un noteikti ne dumji deģenerāti Seimā un valdība. Vainīgi ir Staļins, krievu imperators Nikolajs II un slāvu kņazs Vladimirs Svjatoslavičs.

“Latvijas tauta (pilsoņi) nav ne rasisti, ne ksenofobi” – kas noteikti un nekādi nav ne rasists, ne ksenofobs, tas ir Kiršteina kolēģis Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Iesalnieks, kurš svētkos cep cepumus svastikas formā. Patiesībā Iesalnieks ir vienkārši kaislīgs konditors, kuram patīk eksperimentēt ar jaunām cepešformām.

“Tomēr beidzot jāpasaka godīgi, ka tie, kas 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas publiski lieto valodu, kādā runāja Latvijas okupanti - čekisti, kas nogalināja un deportēja Latvijas pilsoņus, nav pelnījuši tiesības šeit uzturēties” – re Kiršteina kungs cenšas mūs pārliecināt, ka arī viņš pats nav ne rasists, ne ksenofobs. Jo pēc viņa domām runāt Latvijā angliski un vāciski var, cik sirds vēlas, bet runāt krieviski – nekādā gadījumā.

“Krievija laikam ir vienīgā valsts pasaulē, kur pēdējos 100 gados visi valdnieki, no Ļeņina un Staļina līdz Jeļcinam un Putinam ir bijuši sērijveida slepkavas, sadisti, dzērāji, meļi vai zagļi” – par sadistiem un slepkavām mums stāsta deputāts, pateicoties tai skatā kura darbam, mēs šodien dzīvojam valstī, kur var ierasties kāda ietekmīga jurista mājā, 15 minūtes nogalināt viņu ar koka nūju viņa drauga acu priekšā, tad iziet ārā un mierīgi turpināt dzīvot, pilnībā aizmirstot par izdarītās slepkavības sekām.

“Ja nespējat iemācīties latviski, brauciet uz savām mājām, … atmetiet domu par impērijas atjaunošanu” – interesanti, ka, kad imperiālisma kolaboranti valodas kategoriju varēja nopirkt par 20 latiem un aptuveni 30% no Latvijas budžeta veidoja ienākumi no impērijas tranzīta, nacionālpatriots  Aleksandrs ar saviem iebildumiem pret impērijas atjaunošanu dalījās krietni klusāk, nekā viņš to dara šodien.

Nobeigumā jāatzīst, ka esmu nedaudz sarūgtināts, ka Kiršteins sāk  kļūt arvien blāvāks jo papīrs, uz kura viņš raksta, tagad ir daudz asāks par viņa tekstiem. Kiršteins atkārto lietas, kurus visādi kudori jau miljons reižu ir teikuši pirms viņa un neizraisa vēlētāju prātos nekādas īpaši dziļas vai jaunas  pārdomas. 

Kas liek domāt, vai nav pienācis laiks Kiršteina kungam doties pensijā? Galu galā Saeima  nav senioru pansionāts, un nodokļu maksātāji tur noteikti vēlas redzēt jaunus politiķus kuri saprot mūsdienu izaicinājumus, nevis  73 gadus vecus  pensionārus, kuri ir garīgi iestrēguši pagājušā gadsimta vidū.

Seko mums