Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai
Jānis Leja, Carnikavas novada domes deputāts21.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam, taču manis pieteikto kandidātu nākamajā dienā starp izvirzītajiem kandidātiem neatradu. Diemžēl atbildi uz jautājumu, kādēļ Saeimas Preses dienests publisko nepilnīgu informāciju, Saeimas Prezidija birojs man nav sniedzis. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs nespēj sniegt pamatotu atbildi, kāpēc es kā pašvaldības deputāts nedrīkstu oficiāli virzīt savu prezidenta amata kandidātu.
Nav saprotams, uz kāda pamata manis izvirzītais kandidāts Valentīns Jeremejevs netika pieņemts kā kandidāts uz Valsts prezidenta amatu, jo Valsts prezidenta izvirzīšana ir noteikta speciālajā likumā - Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā un tajā nav noteikts, ka kandidātus Valsts prezidenta amatam drīkst izvirzīt tikai Saeimas deputāti, kā to norādīja Saeimas Juridiskais birojs.
Satversme tieši nenosaka, kā tiek izvirzīta Valsts prezidenta kandidatūra. Savukārt Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā noteikto kārtību, proti, ka kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Valsts Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām un, ka deputāta iesniegumam par Valsts prezidenta amata kandidatūru pievienojami noteikti dokumenti, es ievēroju un iesniedzu noteiktajos termiņos.
Šāda valsts iestāžu attieksme rada daudzus jautājumus un viennozīmīgi degradē izpratni par demokrātiju un pilsonisko līdzdalību sabiedriskajos procesos. Īpaši satraucoši tas ir šobrīd, jo saskaņā ar pērnā gada Eiropas Komisijas pasūtīto Eirobarometra pētījumu Latvijas parlamentam ir viens no zemākajiem uzticības rādītājiem iedzīvotāju vidū. Proti, Latvijas Republikas likumdevējam uzticas tikai 21% iedzīvotāju, turpretī bruņotajiem spēkiem uzticas 66%, radio un Valsts policijai – 62%, televīzijai – 58%, un pat Latvijas pašvaldībām uzticības līmenis mērāms ar 51% iedzīvotāju atbalstu.
Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, aicinu Saeimas Juridisko biroju iespējami ātrāk sniegt pamatotu skaidrojumu, lai neradītu šaubu ēnu par Saeimas struktūru darbu. Turklāt atcerēsimies, ka maijā notiek arī Eiroparlamenta vēlēšanas un to priekšvēlēšanu retorikā liela daļa izvirzīto kandidātu, kuri pārstāv valdošās elites partijas, kā vienu no prioritātēm akcentē tieši tuvināšanos Eiropas demokrātiskajām vērtībām.
Diemžēl šāda Saeimas attieksme norāda uz pretējo un nonivelē tādas demokrātiskās pamatvērtības kā politiskā līdzdalība un pilsoniskā sabiedrība, tādējādi kārtējo reizi radot barjeru starp valsti un tautu. Turklāt likumdevēja pienākums ir rakstīt likumus skaidri un nepārprotami saprotamus tautai, t.i. ikkatram no mums, ne tikai juristiem, lai maksimāli samazinātu to interpretācijas (tulkošanas) risku, kas var novest pie likumu nekorektas piemērošanas vai izmantošanas pie varas esošo politiķu interesēm.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
