Brīvostas pārvalde noraida aizdomas, ka “Ceļu pārvaldes” lietā apsūdzēts uzņēmējs būtu saglabājis vizītkartē uzrādītās “padomnieka” funkcijas
N. Andersons17.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils brīvostas pārvalde stingri noliedz, ka “Ceļu pārvaldes” krimināllietā tiesājamais uzņēmējs Mārtiņš Lauva būtu saglabājis “padomnieka” funkcijas brīvostā, kaut arī vēl šogad dalījis šādas vizītkartes.
Smagos noziegumos apsūdzētais Mārtiņš Lauva, kurš kopā ar četriem citiem aizdomās turamajiem tiek tiesāts apsūdzībā par vairākiem Krimināllikuma pantiem un kura lietu šodien skata Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, vairs nav Ventspils brīvostas pārvaldes “padomnieks”.
Mārtiņš Lauva 2010. gada Saeimas vēlēšanās nesekmīgi kandidēja no „Saskaņas centra” saraksta, netiekot ievēlēts parlamentā. Taču 2011. gada janvārī partija viņu iekārtoja darbā par valdes priekšsēdētāju akciju sabiedrībā “Ceļu pārvalde”, kas tajā laikā bija “saskaņieša” Ņila Ušakova vadītajai Rīgas pilsētas pašvaldībai pakļauts pašvaldības meitasuzņēmums, kas izlikās, ka uztur kārtībā galvaspilsētas ielas un tiltus.
Jau pēc pusgada par Mārtiņa Lauvas darbībām izmeklēšanu sāka KNAB, un tā paša gada 11. oktobrī M. Lauva tika aizturēts par kukuļošanu Ls 10 500 apmērā. M. Lauva nekavējoties tika atlaists no “Ceļu pārvaldes” vadības līdz ar pārējiem valdes locekļiem, kuri arī tika īslaicīgi aizturēti un kļuva par aizdomās turamajiem.
Vēlāk KNAB paziņoja atsevišķus faktus publiski — viens no tiem, piemēram, bija šāds: M. Lauva esot noslēdzis līgumu ar vienu no paša iepriekšējā biznesa partneriem un saviem personīgajiem parādniekiem, ka tas pildīšot pienākumus “Ceļu pārvaldes” meitasuzņēmumā, bet faktiski nekāds darbs neesot bijis padarīts, taču samaksa tikusi veikta, tādā veidā nodarot pašvaldības uzņēmumam ievērojamus zaudējumus.
Jau drīz vien pēc M. Lauvas aizturēšanas un atlaišanas N. Ušakovs, rīkojoties domes kā pašvaldības kapitāldaļu turētājas vārdā, bija spiests konstatēt: pretēji savām pilnvarām un amata aprakstam, M. Lauva bez Rīgas domes atļaujas un akcepta ieķīlājis “Ceļu pārvaldei” piederošos īpašumus, tajā skaitā tehniku un nekustamos īpašumus, lai saņemtu nevajadzīgus kredītus 17 miljonu latu (ap 24 miljoniem eiro) apmērā.
Rezultātā pašvaldība vēlāk izlēma “Ceļu pārvaldi” privatizēt, pie kam masīvo apķīlājumu dēļ cena bija negaidīti zema. Tagad uzņēmums jau gadiem ilgi vairs nepieder pašvaldībai, bet pašvaldība turpina tam maksāt par ielu un tiltu uzturēšanu braukšanas kārtībā.
Sākot izmeklēt M. Lauvas darbību, KNAB atrada vēl citus noziedzīgus nodarījumus “Ceļu pārvaldē”, tajā skaitā tādus, kas bija notikuši vēl pirms 2011. gada, tāpēc KNAB tikai 2013. gadā nosūtīja lietu prokuratūrai. Tomēr, tā kā lietā parādījās vismaz 11 aizdomās turamie figuranti, bija jānopratina daudzi liecinieki un izlīda arvien jaunas epizodes, prokuratūra lietu nosūtīja atpakaļ uz KNAB papildu izmeklēšanai.
2018. gadā lieta pret piecām bijušajām pašvaldības uzņēmuma amatpersonām beidzot tika nodota tiesā, un 2019. gadā sākās tās izskatīšana Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā. Uz apsūdzēto sola ir pieci bijušie “Ceļu pārvaldes” vadītāji: Mārtiņš Lauva un Mārtiņš Vitkovskis, kā arī Gundars Cīrulis, Juris Romaņenko un Anita Ārgale (iepriekšējā uzvārdā Gaile).
Viņi tagad tiek apsūdzēti pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas (piesavināšanās lielos apmēros, draud līdz desmit gadiem) un 318. panta 2. daļas (dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgos nolūkos, par ko pienākas vēl līdz četriem gadiem aiz restēm). Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantā minēto klasifikāciju tie ir smagi noziegumi — “smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem”. Spriežot pēc tā, ka tiesu kalendārā abi šie panti atkārtojas piecas reizes katrs, tad visiem pieciem tiesājamajiem inkriminēti tie paši panti.
Attiecībā uz M. Lauvas vizītkartēm, kurās viņš krievu valodā sevi dēvē par “Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja padomnieku”, brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa informē: “M. Lauva nav brīvostas pārvaldnieka Andra Purmaļa padomnieks. Ventspils brīvostas pārvalde gan tiešām ir slēgusi līgumus par padomnieka kravu un investīciju piesaistē pildīšanu ar Mārtiņu Lauvu, bet tie bija 13.04.2016. — 28.12.2018. un 20.05.2019. — 30.12.2019. Šajā laika periodā arī viņam tika sagatavotas attiecīgās vizītkartes, lai viņš varētu veikt pienākumus, par ko bija noslēgts līgums, attiecīgā līguma darbības laikā.”
Līdz ar to informācija, ka M. Lauva būtu darba attiecībās ar Ventspils brīvostas pārvaldi, nav spēkā jau gandrīz divus gadus. Viņš nedod padomus pašreizējam brīvostas pārvaldniekam A. Purmalim, uzsver I. Ieviņa.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.