Brīvostas pārvalde noraida aizdomas, ka “Ceļu pārvaldes” lietā apsūdzēts uzņēmējs būtu saglabājis vizītkartē uzrādītās “padomnieka” funkcijas
N. Andersons17.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils brīvostas pārvalde stingri noliedz, ka “Ceļu pārvaldes” krimināllietā tiesājamais uzņēmējs Mārtiņš Lauva būtu saglabājis “padomnieka” funkcijas brīvostā, kaut arī vēl šogad dalījis šādas vizītkartes.
Smagos noziegumos apsūdzētais Mārtiņš Lauva, kurš kopā ar četriem citiem aizdomās turamajiem tiek tiesāts apsūdzībā par vairākiem Krimināllikuma pantiem un kura lietu šodien skata Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, vairs nav Ventspils brīvostas pārvaldes “padomnieks”.
Mārtiņš Lauva 2010. gada Saeimas vēlēšanās nesekmīgi kandidēja no „Saskaņas centra” saraksta, netiekot ievēlēts parlamentā. Taču 2011. gada janvārī partija viņu iekārtoja darbā par valdes priekšsēdētāju akciju sabiedrībā “Ceļu pārvalde”, kas tajā laikā bija “saskaņieša” Ņila Ušakova vadītajai Rīgas pilsētas pašvaldībai pakļauts pašvaldības meitasuzņēmums, kas izlikās, ka uztur kārtībā galvaspilsētas ielas un tiltus.
Jau pēc pusgada par Mārtiņa Lauvas darbībām izmeklēšanu sāka KNAB, un tā paša gada 11. oktobrī M. Lauva tika aizturēts par kukuļošanu Ls 10 500 apmērā. M. Lauva nekavējoties tika atlaists no “Ceļu pārvaldes” vadības līdz ar pārējiem valdes locekļiem, kuri arī tika īslaicīgi aizturēti un kļuva par aizdomās turamajiem.
Vēlāk KNAB paziņoja atsevišķus faktus publiski — viens no tiem, piemēram, bija šāds: M. Lauva esot noslēdzis līgumu ar vienu no paša iepriekšējā biznesa partneriem un saviem personīgajiem parādniekiem, ka tas pildīšot pienākumus “Ceļu pārvaldes” meitasuzņēmumā, bet faktiski nekāds darbs neesot bijis padarīts, taču samaksa tikusi veikta, tādā veidā nodarot pašvaldības uzņēmumam ievērojamus zaudējumus.
Jau drīz vien pēc M. Lauvas aizturēšanas un atlaišanas N. Ušakovs, rīkojoties domes kā pašvaldības kapitāldaļu turētājas vārdā, bija spiests konstatēt: pretēji savām pilnvarām un amata aprakstam, M. Lauva bez Rīgas domes atļaujas un akcepta ieķīlājis “Ceļu pārvaldei” piederošos īpašumus, tajā skaitā tehniku un nekustamos īpašumus, lai saņemtu nevajadzīgus kredītus 17 miljonu latu (ap 24 miljoniem eiro) apmērā.
Rezultātā pašvaldība vēlāk izlēma “Ceļu pārvaldi” privatizēt, pie kam masīvo apķīlājumu dēļ cena bija negaidīti zema. Tagad uzņēmums jau gadiem ilgi vairs nepieder pašvaldībai, bet pašvaldība turpina tam maksāt par ielu un tiltu uzturēšanu braukšanas kārtībā.
Sākot izmeklēt M. Lauvas darbību, KNAB atrada vēl citus noziedzīgus nodarījumus “Ceļu pārvaldē”, tajā skaitā tādus, kas bija notikuši vēl pirms 2011. gada, tāpēc KNAB tikai 2013. gadā nosūtīja lietu prokuratūrai. Tomēr, tā kā lietā parādījās vismaz 11 aizdomās turamie figuranti, bija jānopratina daudzi liecinieki un izlīda arvien jaunas epizodes, prokuratūra lietu nosūtīja atpakaļ uz KNAB papildu izmeklēšanai.
2018. gadā lieta pret piecām bijušajām pašvaldības uzņēmuma amatpersonām beidzot tika nodota tiesā, un 2019. gadā sākās tās izskatīšana Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā. Uz apsūdzēto sola ir pieci bijušie “Ceļu pārvaldes” vadītāji: Mārtiņš Lauva un Mārtiņš Vitkovskis, kā arī Gundars Cīrulis, Juris Romaņenko un Anita Ārgale (iepriekšējā uzvārdā Gaile).
Viņi tagad tiek apsūdzēti pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas (piesavināšanās lielos apmēros, draud līdz desmit gadiem) un 318. panta 2. daļas (dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgos nolūkos, par ko pienākas vēl līdz četriem gadiem aiz restēm). Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantā minēto klasifikāciju tie ir smagi noziegumi — “smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem”. Spriežot pēc tā, ka tiesu kalendārā abi šie panti atkārtojas piecas reizes katrs, tad visiem pieciem tiesājamajiem inkriminēti tie paši panti.
Attiecībā uz M. Lauvas vizītkartēm, kurās viņš krievu valodā sevi dēvē par “Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja padomnieku”, brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa informē: “M. Lauva nav brīvostas pārvaldnieka Andra Purmaļa padomnieks. Ventspils brīvostas pārvalde gan tiešām ir slēgusi līgumus par padomnieka kravu un investīciju piesaistē pildīšanu ar Mārtiņu Lauvu, bet tie bija 13.04.2016. — 28.12.2018. un 20.05.2019. — 30.12.2019. Šajā laika periodā arī viņam tika sagatavotas attiecīgās vizītkartes, lai viņš varētu veikt pienākumus, par ko bija noslēgts līgums, attiecīgā līguma darbības laikā.”
Līdz ar to informācija, ka M. Lauva būtu darba attiecībās ar Ventspils brīvostas pārvaldi, nav spēkā jau gandrīz divus gadus. Viņš nedod padomus pašreizējam brīvostas pārvaldniekam A. Purmalim, uzsver I. Ieviņa.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
