Budžeta balsojuma aizkulises: "Vienotības" un Reformu partijas greizsirdība izjauc vienošanos ar "Saskaņas centru"

Iesaki rakstu:

Koalīcija it kā bija vienojusies, ka atbalstīs SC frakcijas vadītāja vietnieka Valērija Agešina priekšlikumus valsts 2013. gada budžetā atvēlēt finansējumu vairākām Liepājas izglītības iestādēm. Par to, ka vienošanās ir panākta, jau pirms balsojuma liecināja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas lēmums atbalstīt finansējuma novirzīšanu attiecīgajām skolām, uz Agešina priekšlikumu pamata noformējot komisijas priekšlikumu par tieši tādu kopsummu - 66 894 latiem. Tomēr, kad par šo priekšlikumu ceturtdienas vakarā starp vairāk nekā 300 citiem balsoja Saeima, koalīcija to vienprātīgi noraidīja.

Iemesls tam bija aizkulišu spēles, kas neliecina par sadarbību un uzticēšanos koalīcijas partiju starpā. Vārdos labējās partijas bieži konfrontē ar SC, tomēr kuluāru sarunās vērsties pie šīs opozīcijas frakcijas pēc atbalsta Saeimas balsojumos, pretī piedāvājot atsaucību Saskaņai svarīgām iniciatīvām, ir ierasta prakse. Spēja vienoties ar opozīciju norāda uz zināmu pieredzi un politisko briedumu, un partija, kas to spēj panākt, nostiprina savu ietekmi koalīcijā. Notikumu gaita liecina, ka šoreiz vienošanās neizdevās koalīcijas partneru savstarpējās politiskās greizsirdības dēļ.

Pirmā ar piedāvājumu pie SC parlamenta kuluāros bija vērsusies Vienotība, solot atbalstu Saskaņas deputātu prekšlikumiem budžetā, ja SC apsolītu neiesaistīties kampaņā par referenduma rīkošanu pret Latvijas pievienošanos erozonai. Tā kā SC kopā ar Zaļo un zemnieku savienību plāno šo kampaņu turpmākajos mēnešos izmantot kā politisko platformu valdības kritizēšanai, vienošanās ar premjera partiju nav notikusi.

Tikai pēc tam mēģinājumu vienoties ar SC par budžeta priekšlikumiem, lai panāktu tā politisko atbalstu valstiski svarīgām iniciatīvām, uzsāka RP. Runa bija par SC atbalstu diviem RP iniciētiem grozījumiem Satversmē, kuru pieņemšanai Saeimā nepieciešams 2/3 deputātu atbalsts, līdz ar to arī opozīcijas balsis. Pirmie grozījumi paredz atteikšanos no aizklātiem balsojumiem, arī ievēlot Valsts prezidentu un apstiprinot Satversmes tiesas tiesnešus. Otrie grozījumi paredz ierobežot Saeimas deputātu neaizskaramību, atsakoties no deputātu imunitātes no administratīviem sodiem, ja vien runa nav par sodu, kas saistīts ar personas brīvības ierobežojumiem, kā arī atsakoties no pašreizējās normas, ka pie Saeimas deputāta nedrīkst veikt kratīšanu bez parlamenta piekrišanas. Ja RP būtu spējusi panākt vienošanos ar opozīciju, tas vairotu partijas ietekmi koalīcijā.

Visticamāk kāda no pusēm – SC vai RP – nav bijusi līdz galam atklāta savos nodomos vai arī kādā no sarunu posmiem noticis pārpratums, pieņemot vēlamo par esošu, bet budžeta balsojuma dienā tapa skaidrs, ka arī šī vienošanās neīstenosies. SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins, kurš bija pilnvarots runāt Saskaņas vārdā, Pietiek apgalvo, ka SC pilnībā piekrīt pirmajiem Satversmes grozījumiem attiecībā uz atklātajiem balsojumiem, bet attiecībā uz otriem grozījumiem – tikai daļā, kas paredz atteikšanos no deputātu imunitātes no administratīviem sodiem, ko Agešins dēvē par "arhaismu", bet – ne daļā par atteikšanos no Saeimas piekrišanas, lai tiktu veikta kratīšana pie deputāta.

 RP frakcijas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis no saurnām ar SC guvis pārliecību, ka Saskaņa atbalstīs deputātu imunitātes ierobežošanu pilnā apmērā. Tikai pēdējā brīdī SC paziņojis, ka imunitātes ierobežojumu atbalstīs tikai minimālajā apmērā – attiecībā uz administratīvo sodīšanu, bet ne kratīšanu. "Jautājumā par deputāta imunitāti vienošanās bija, ka mēs piekrītam uzsākt sarunas," savukārt uzsver Agešins.

RP ir ideoloģiski svarīgi panākt atteikšanos no Saeimas piekrišanas kratīšanai pie deputāta. Tieši 10. Saeimas balsojums neatļaut veikt kratīšanu pie deputāta Aināra Šlesera tā dēvētās "oligarhu lietas" izmeklēšanā bija tas pēdējais piliens, kas prezidentu Valdi Zatleru lika izdot rīkojumu Nr.2 par parlamenta atlaišanu, un tālākie procesi noveda pie ārkārtas vēlēšanām un RP ienākšanas politikā. Atklāti tas netiek teikts, bet SC kategoriskais "nē" deputātu dzīvesvietas kratīšanas iespēju paplašināšanai saistīts ar bažām, ka apstākļos, kad tiesībsargājošajās iestādēs jūtama Vienotības ietekme, varētu notikt politiski motivēta vēršanās pret opozīcijas deputātiem.

Kā izšķirošs faktors, kas izgāza vienošanos par SC atbalstu abiem Satversmes grozījumiem, kuru svarīgumu vārdos deklarējuši visi tā dēvētās tiesiskuma koalīcijas partneri, bijusi Vienotības dubultā spēle, līdztekus Reformu partijai runājot ar SC par citiem nosacījumiem. Pietiek zināms, ka ceturtdien, kad bija sācies daudzas stundas ilgušais balsojums par budžeta likumprojekta paketi, Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis SC piedāvājis tomēr vienoties par atbalstu Saskaņas deputātu priekšlikumiem apmaiņā pret SC atbalstu Satversmes grozījumiem, un runa bijusi, nevis par RP piedāvāto stingro variantu ar kratīšanas atļaujas izskaušanu, bet maigāko, kas attiecas tikai uz depuātu imunitātes atcelšanu administratīvā soda gadījumā. Saskaņai tas atstājis iespaidu, ka "koalīcijā kāds melo", un sarunas beigušās bez rezultāta. Vjačeslavs Dombrovskis, atturoties komentēt kuluāru sarunas, norādīja, ka RP jebkurā gadījumā neatbalstītu deputātu imunitātes problēmas "mīksto" risinājumu.

Par spīti aizkulišu spēlēm, kas izjauca vienošanos un nav vairojusi savstarpējo uzticēšanos koalīcijā, vairāki RP politiķi vēlā vakarā pēc balsojuma atsaucās ielūgumam uz tradicionālajām budžeta pieņemšanas svinībām pie finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība). Pietiek novēroja, kā  Finanšu ministrijā iegāja RP frakcijas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis kopā ar kolēģēm Zandu Kalniņu-Lukaševiču un Inesi Lībiņu-Egneri.

Seko mums