Iesaki rakstu: 
Valsts budžeta projekts 2011. gadam, par kuru ceturtdien pēc vairāku stundu ilgām debatēm nobalsoja pārliecinošs Saeimas vairākums, pilnībā nav saņēmis saskaņojumu no starptautiskajiem aizdevējiem. Tas rada bažas par kritisku Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) pārskata ziņojumu janvāra beigās, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas kredītreitingus. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) Pietiek apstiprināja, ka budžets, kurā līdz pieņemšanai otrajā galīgajā lasījumā neparedz lielas izmaiņas, būs jāgroza jau aprīlī vai, vēlākais, nākamās vasaras vidū.
„Latvija pašlaik starptautiski tiek uzskatīta par „labo bērnu”. Dabūt oficiālu pozīciju no SVF un EK, ka šis budžets neatbilst programmai un viņi to nevar atbalstīt, nozīmē sitienu pa Latvijas kredītreitingu,” ļaunāko iespējamo scenāriju Pietiek iezīmēja par sarunu gaitu informēta amatpersona. Runa ir par janvāra beigās gaidāmo pārskata ziņojumu, kurā aizdevēji varētu paust kritiku, ja budžets tiks pieņemts, neņemot vērā viņu iebildes. Šo ziņojumu kā atskaites punktu gaida starptautiskās kredītreitingu aģentūras. Šonedēļ Latvijas kredītreitingu paaugstināja viena no tām - Standard & Poor's. Finanšu ministrs Vilks uzskata, ka tas ir labs signāls, kurā ieklausīsies arī citi. Vienlaikus viņš atzīst: ja Latvijas valdībai jau pašlaik būtu pilnīga vienošanās, kredītreitingus varētu pārskatīt ātrāk, bet tagad būs nobīde par kādu mēnesi.
Finanšu ministrs Vilks Pietiek ceturtdien apstiprināja apņēmību virzīties uz priekšu ar budžeta piedāvājumu „kāds tas ir”, pat ja gala saskaņojums ar aizdevējiem netiks panākts. „Mēs nedrīkstam zaudēt tempu, ir jāpanāk stabilitāte, tāpēc jebkāda veida diskusijas var aizņemt pārāk daudz laika, un mēs nevaram garantēt, kad tās beigtos,” valdības pozīciju pamato Vilks.
Nākamā gada janvārī, kad Rīgā ieradīsies aizdevēju misija pārskata sagatavošanai, sarunas turpināšoties, „un, ja būs visticamāk nepieciešams no aizdevēju puses, tad mēs acīmredzot iesim cauri ar tādu risinājumu kā budžeta grozījumi kādā konkrētā brīdī”, apstiprina Vilks. „Tas nevar būt ātrāk par aprīli, es domāju, bet visticamāk – vasaras vidū. Budžeta grozījumi var būt uz vienu vai otru pusi – varbūt ekonomiskie apstākļi būs tādi, ka ieņēmumi būs lielāki un mēs varēsim paiet pretī kaut kādā jomā.”
No valdības pārstāvjiem jūtama pašpārliecinātība, ka aizdevēju publiska kritika ir maz ticama, ņemot vērā Latvijas panākumus aizdevuma programmas īstenošanā – ir izpildīts galvenie atskaites punkts, kas ir budžeta deficīta nepārsniegšana. Tas pat būs mazāks kā aizdevēju pieļautie 6% no IKP un nepārsniegs 5,4%. Valda arī paļāvība, ka premjeram Dombrovskim izdosies panākt politisku vienošanos 16.-17. decembrī gaidāmajā Eiropas Savienības Padomes sēdē Briselē, apejot aizdevēju tehniskās misijas iebildumus, kurai nav plašu pilnvaru kompromisa sasniegšanai.
Arī Vilks ir optimistiskāk noskaņots - ja arī pārskata ziņojums ietveršot kritiku par atsevišķām pozīcijām, kurās nav panākta vienošanās ar aizdevējiem, svarīgāk par pašu kritiku būtu tas, kādā formā tā ir izteikta. „Nevar jau mums pārmest aizdevuma programmas nepildīšanu – mums pat ir pārpildīšana. Politiski, es domāju, Briselē mums nevar teikt kaut ko ļoti negatīvu, jo mēs konsekventi izpildām aizdevuma programmu, mūs min kā paraugu. Drīzāk pārskata ziņojumā varētu būt kritiskas atrunas par ilgtspējīgām reformām, par budžeta grozījumiem, bet novērtējumam nevajadzētu būt negatīvam,” Pietiek ceturtdien teica finanšu ministrs.
Iemaksu samazināšana otrajā pensiju līmenī, valsts uzņēmumu dividenžu iemaksu palielināšana valsts budžetā, minimālās algas paaugstināšana – šie un citi pasākumi, pēc starptautisko aizdevēju domām, nav uzskatāmi par ilgtspējīgiem. Kopumā strīds ir par pasākumiem, kuru fiskālā ietekme 2011. gada budžetā ir aptuveni 70 miljonu latu. Otrdien, 7. decembrī Rīgā ir atgriezusies aizdevēju tehniskā misija, kas sarunās ar premjeru Valdi Dombrovski, finanšu ministru Vilku un nozaru ministrijām turpina diskusijas.
„Krīzes laikā valdībām jādod iespēju manevrēt,” iemaksu samazināšanu no aizdevējiem solītajiem 4% uz 2% pensiju otrajā līmenī argumentē finanšu ministrs. Vilks neslēpj, ka valdībai ir lielas cerības nākamnedēļ gaidāmajā Eiropas Savienības Padomes sēdē panākt Eiropas Komisijas piekāpšanos šajā jautājumā, jo diskusija starp par šo jautājumu neaprobežojas tikai ar Briseli un Rīgu. Vēlme izmantot otrā pensiju līmeņa iemaksas valsts budžeta deficīta lāpīšanai nāk arī no citām Austrumeiropas valstīm, piemēram, Bulgārijas, Polijas, Ungārijas. Arī minimālās algas palielināšana, pēc finanšu ministra domām, „nebūtu diskutējams jautājums no aizdevēju puses, jo tā ir katras valsts izšķiršanās”.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
