Bunkus darbība pēdējās nedēļās varēja nopietni sarūgtināt „ABLV” īpašniekus, arī noguldītājus un kreditorus
PIETIEK03.06.2018.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā demonstratīvi nošautā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus darbība pēdējās nedēļās varēja nopietni sarūgtināt gan ABLV bankasīpašniekus, gan arī daudzus šīs bankas noguldītājus no austrumu kaimiņvalstīm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Kā zināms, ABLV īpašnieki, kuri faktiski tika piespiesti likvidēt savu banku, kaut arī tai bija pietiekami līdzekļu darbības turpināšanai, vēlas panākt bankas pašlikvidāciju, kas nozīmē, ka tā notiktu faktiski viņu pašu kā kredītiestādes īpašnieku pārraudzībā.
Savukārt virkne politisko un biznesa aprindu pārstāvju izdara nopietnu spiedienu uz Pētera Putniņa vadīto Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, lai tā pašlikvidāciju nepieļautu un ieceltu administratoru „no malas”.
Šāds administrators „no malas” ar savu darbību nopelnītu iespaidīgas summas, kas tiek lēstas pat līdz 400 miljoniem eiro, un spētu attiecīgi „pateikties” saviem politiskajiem atbalstītājiem.
Taču vēl nozīmīgāks daudziem var šķist fakts, ka šis cilvēks „no malas” piekļūs daudziem bankas noslēpumiem saistībā gan ar tās noguldītājiem galvenokārt no austrumu valstīm, gan arī kredītņēmējiem tepat Latvijā. Tie savukārt šādās informācijas noplūdēs nav ieinteresēti.
Pēdējo dienu laikā publiski paustās ziņas liecina, ka pārsvaru gūst tieši variants, kas paredz iecelt likvidatoru no malas. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Putniņš jau ir bijis spiests paziņot, ka, visticamākais, nebūs runas par klasisku pašlikvidāciju. Tomēr komisija, kas iepriekš lēmumu solīja maijā, ar to joprojām vilcinās.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, par šo svaru kausu nosvēršanos par labu likvidatoram „no malas” būtiski ir parūpējies nelaiķis Bunkus, kurš arī pats ir ticis minēts kā viens no iespējamiem kandidātiem uz šo ienesīgo vietu.
Izrādās, tieši Bunkus pēdējās nedēļās tiesu instancēs un citādi ir pārstāvējis bankas mazos akcionārus, kuri kādu apsvērumu dēļ ir iebilduši pret ABLV pašlikvidāciju. Turklāt Bunkus aktivitātes ir izpaudušās ne tikai klasiskā juridiskā palīdzībā, bet arī viņa „specialitātē” – „lietu kārtošanā”.
Kā norāda Pietiek informācijas avoti, šāda Bunkus darbība, kas varētu apdraudēt ABLV īpašniekiem un daudziem noguldītājiem un kreditoriem vēlamo bankas pašlikvidāciju, viņiem bijusi ļoti sarūgtinoša, kas kādam karstasinīgam noguldītājam no austrumiem varētu būt bijis motīvs vardarbīgai rīcībai. Par to, vai administratoram šajā sakarā tiešām būtu izteikti kādi aizrādījumi, gan drošu ziņu nav.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.