Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek turpina rakstu sēriju, kas veltīta pēc Zolitūdes traģēdijas it kā „racionāli sakārtotajai” un „apdomīgi regulētajai” būvniecības nozarei un patiesajam stāvoklim tajā. Jau vairākus gadus iesakņojusies tradīcija nesamaksāt apakšuzņēmējiem ļoti nopietni apdraud būvniecības kvalitāti un drošību, kas var novest pie līdzīgas traģēdijas kā Zolitūde, uzskata Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs. Lai izskaustu šo praksi, viņš rosina normatīvajos aktos noteikt solidāru atbildību.

Lai gan par skaļākajiem gadījumiem, kad ģenerāluzņēmējs nav samaksājis apakšuzņēmējiem, tiek ziņots arī publiski, tomēr, pēc Grinberga rīcībā esošās informācijas, šī problēma ir daudz dziļāka, un nemaksāšanas prakse ir sistemātiska. “Mums ir prakse, ka norēķini ar apakšuzņēmēju notiek tikai tad, kad viss darbs ir pabeigts. Tiek pārbaudīts paveiktais darbs, un tad, ja viss paveikts precīzi, tiek parakstīti dokumenti un tiek samaksāts, bet, ja kaut kas nav kārtībā, tad var nemaksāt. Tieši šī iespēja, ka var nemaksāt, arī dod instrumentu ģenerāluzņēmējam. Ir skaidrs, ka jāatrod kaut kas nepareizi, un tad var nemaksāt,” stāsta Būvnieku asociācijas vadītājs.

Pēc Grinberga domām, šī “slimība” būvniecībā ir plaši izplatījusies, - ģenerāluzņēmēji koncentrējas uz to, lai nebūtu jāmaksā, un meklē iespējamus brāķus. “Būvniecībā atskaites periods ir mēnesis. Ja mēnesi tiek darīts darbs, tad pasūtītājam ar savu būvuzraugu ir jāskatās, lai darbs tiek darīts kvalitatīvi. Nevar ļaut cilvēkiem strādāt, ieguldīt materiālus un pēc tam pateikt - nav labi, es gribēju citādāk, es nemaksāšu,” uzsver Būvnieku asociācijas prezidents.

Apakšuzņēmēji šādos gadījumos paliek pilnīgi beztiesīgi, jo objekta pasūtītājs ir samaksājis ģenerāluzņēmējam un atsakās par paveikto darbu maksāt vēlreiz, norāda Grinbergs. Līdz ar to labākie meistari jau pametuši būvniecību un devušies strādāt uz ārzemēm vai pārorientējušies uz citu nozari. Turklāt apakšuzņēmēji, zinot, ka vienalga beigās tiks sameklēts kāds iemesls nesamaksāt, pat necenšas visus darbus paveikt precīzi, bet kļūst pavirši, līdz ar to radot risku, ka būve var nebūt droša, brīdina Grinbergs.

Būvnieku asociācijas prezidents ir pārliecināts, ka šo risku var izskaust, ieviešot solidāru atbildību un nostiprinot to normatīvajos aktos. “Ja apakšuzņēmējs var pierādīt, ka ir strādājis, bet nav saņēmis samaksu, tad ir jābūt iespējai vērsties pie trešās puses, kas uzliek par pienākumu samaksāt,” uzskata Grinbergs, piebilstot, ka tajos gadījumos, kad ģenerāluzņēmējs nav samaksājis apakšuzņēmējam, ir jābūt iespējai šo samaksu pieprasīt no pasūtītāja, un pasūtītājam ir jāuzliek par pienākumu šo samaksu veikt, neskatoties uz to, ka viņš jau vienreiz par šiem darbiem ir samaksājis ģenerāluzņēmējam.

Pēc Grinberga pārliecības, šādas prasības nostiprināšana normatīvajos aktos liktu daudz nopietnāk izvēlēties būvniekus ne tikai pēc zemākās cenas principa, bet arī pēc godprātīgas attieksmes pret apakšuzņēmējiem. Viņš pieļauj, ka sākuma posmā varētu būt atsevišķi precedenti, kad pasūtītājam nākas samaksāt divas reizes, taču ar laiku tas tiktu izskausts, jo nemaksātājus vispār nepielaistu pie dalības valsts un pašvaldību konkursos, un arī privātie pasūtītāji ļoti skatītos ne tikai uz cenu, bet arī uz būvnieku reputāciju. “Ja zinās, ka nesamaksāšanas gadījumā būs jāmaksā otrreiz, ļoti atbildīgi izvēlēsies būvniekus un arī apakšuzņēmējus,” ir pārliecināts Grinbergs.

Pašlaik solidāro atbildību valsts esot gatava ieviest tikai attiecībā uz nodokļu nomaksu, taču saistībā ar samaksu reālajiem darba darītājiem jeb apakšuzņēmējiem pagaidām īsti dzirdīgas ausis nav atradušās. “Kamēr var nesamaksāt, tikmēr pastāv risks, ka var arī darīt pavirši. Un te jau mēs nonākam pie riskiem piedzīvot Zolitūdi divi,” uzsver Grinbergs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...