Ceļu pārvaldes jaunais pusputējušais vadītājs: „Man nav, ko atbildēt!”
L. Lapsa20.01.2011.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
„Man vispār nav ko atbildēt,” – tas ir viss, ko jaunais „politiskais” Rīgas pašvaldības uzņēmuma Ceļu pārvalde valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva, kura apstiprināšana šajā amatā oficiāli skaidrota ar nesenā miljonāru saraksta dalībnieka uzņēmējdarbības prasmēm, teic sakarā ar Pietiek ceturtdien publicētajām ziņām par viņa biznesa patieso bēdīgo stāvokli. Tikmēr jaunas ziņas rāda, ka uzņēmēja parādu slogs ir vēl smagāks, nekā domāts iepriekš, savukārt Lauvu amatā iebīdījušā Saskaņas centra domnieki lielā vienprātībā apgalvo, ka neko nezinot un nenojaušot.
Saskaņas centra partijas Saskaņa finansētājam, kurš no šīs apvienības saraksta arī neveiksmīgi kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās, saskaņā ar Lursoft datiem oficiāli pieder kapitāldaļas vismaz septiņos uzņēmumos. Taču divi no tiem nav iesnieguši pat 2009. gada pārskatu, savukārt no pārējiem pieciem gada apgrozījums nevienam nav sasniedzis sešus tūkstošus latu, savukārt pelnīt spējis tikai viens, gada laikā nopelnot 892 latus.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata un nekustamo īpašumu kompāniju dati, trīs īpašumi Rīgā un Jūrmalā, kas pieder Lauvam vienam pašam vai kopā ar kompanjoniem, ir ieķīlāti Citadele bankā vai Swedbank kopumā par aptuveni 3,26 miljoniem latu.
Komercķīlu reģistrā Lauva reģistrēts kā kopumā triju komercķīlu devējs, - to apjoms, kā rāda Lursoft dati, ir 2,6 miljoni latu, 1,89 miljoni latu un 1,82 miljoni latu.
Pēdējā no šīm ķīlām ir saistīta ar Lauvas līdzīpašumā esošo uzņēmumu Plaga, kurš ņēmis apjomīgu aizdevumu Parex bankā, ieķīlājot zemesgabalu Rīgā, Kalēju ielā 64/66. Spriežot pēc tā, ka šī ķīla nav pārcelta uz Citadele banku, šis tiek uzskatīts par bezcerīgu kredītu.
Savukārt par 1,89 miljoniem latu Parex bankā tikusi ieķīlāta citas Lauvas kompānijas – SIA REOS kapitāldaļas: šī kompānija bankā ieķīlājusi īpašumu Jūrmalā, Slokas ielā 73a, un, spriežot pēc tā, ka šis kredīts ir pārcelts uz Citadele banku, tas vēl netiek uzskatīts par bezcerīgu.
Šodien Pietiek noskaidroja, ka no pārējām Lauvas kompānijām nekustamie īpašumi vairs oficiāli pieder vēl tikai vienai – SIA Solo projekts. Tai, kā var spriest no zemesgrāmatas datiem, Jūrmalā pieder četri dzīvokļi, kas DnB Nord bankā kopā ieķīlāti par 590 un 427 tūkstošiem latu. 590 tūkstošu latu ķīlā saskaņā ar zemesgrāmatas datiem ietilpst arī Lauvas uzņēmumam tāpat piederošais 1200 kvadrātmetru zemesgabals un ēka Jūrmalā, Edinburgas prospektā 49.
Līdz ar to uzņēmējam personiski vai netieši piederošajiem nekustamajiem īpašumiem bankās nav ieķīlāti tikai divi - ceturtā daļa no 1,8 hektāriem zemes Baldones pagastā un daļa no īpašuma Jūrmalā, Vidus prospektā 30 (pēc zemesgrāmatu datiem spriežot, - dzīvoklis).
Lai gan, apstiprinot Lauvu pašvaldības uzņēmējsabiedrības amatā, tika uzteiktas viņa spējas uzņēmējdarbībā, bijušā miljonāra darījumi ar nekustamajiem īpašumiem rāda, ka iespaidīgo parādu slogu viņš un viņa uzņēmumi uzkrājuši, nekustamos īpašumus lielākoties iegādājoties tieši īpašumu buma kulminācijas periodā, par visaugstākajām cenām.
Savukārt vēl vairāk nekā miljonu latu uzņēmējs vismaz pagaidām pazaudējis, to aizdodot advokāta Jāņa Lozes iespaidīgajiem nekustamā īpašuma projektiem. Ar tiesas spriedumu Lauvam no Lozes un advokāta uzņēmumiem gan piespriesti gandrīz 1,9 miljoni latu, taču, kā apliecina jaunais pašvaldības uzņēmuma vadītājs, no Lozes viņš neesot saņēmis ne santīmu un tas esot apņēmies parādsaistības nokārtot divu gadu laikā.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, ar kura svētību, cik zināms, Ceļu pārvaldes politiskā padome ar Sergeju Zaļetajevu priekšgalā apstiprināja Lauvu amatā, ceturtdien nevēlējās komentēt ziņas par pašvaldības uzņēmuma jaunā vadītāja biznesa neveiksmēm. Savukārt citi Saskaņas centra domes deputāti lielā vienprātībā apgalvoja, ka neko lāga nezinot un nenojaušot.
Foto no draugiem.lv
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
