Ceļu pārvaldes jaunais pusputējušais vadītājs: „Man nav, ko atbildēt!”
L. Lapsa20.01.2011.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
„Man vispār nav ko atbildēt,” – tas ir viss, ko jaunais „politiskais” Rīgas pašvaldības uzņēmuma Ceļu pārvalde valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva, kura apstiprināšana šajā amatā oficiāli skaidrota ar nesenā miljonāru saraksta dalībnieka uzņēmējdarbības prasmēm, teic sakarā ar Pietiek ceturtdien publicētajām ziņām par viņa biznesa patieso bēdīgo stāvokli. Tikmēr jaunas ziņas rāda, ka uzņēmēja parādu slogs ir vēl smagāks, nekā domāts iepriekš, savukārt Lauvu amatā iebīdījušā Saskaņas centra domnieki lielā vienprātībā apgalvo, ka neko nezinot un nenojaušot.
Saskaņas centra partijas Saskaņa finansētājam, kurš no šīs apvienības saraksta arī neveiksmīgi kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās, saskaņā ar Lursoft datiem oficiāli pieder kapitāldaļas vismaz septiņos uzņēmumos. Taču divi no tiem nav iesnieguši pat 2009. gada pārskatu, savukārt no pārējiem pieciem gada apgrozījums nevienam nav sasniedzis sešus tūkstošus latu, savukārt pelnīt spējis tikai viens, gada laikā nopelnot 892 latus.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata un nekustamo īpašumu kompāniju dati, trīs īpašumi Rīgā un Jūrmalā, kas pieder Lauvam vienam pašam vai kopā ar kompanjoniem, ir ieķīlāti Citadele bankā vai Swedbank kopumā par aptuveni 3,26 miljoniem latu.
Komercķīlu reģistrā Lauva reģistrēts kā kopumā triju komercķīlu devējs, - to apjoms, kā rāda Lursoft dati, ir 2,6 miljoni latu, 1,89 miljoni latu un 1,82 miljoni latu.
Pēdējā no šīm ķīlām ir saistīta ar Lauvas līdzīpašumā esošo uzņēmumu Plaga, kurš ņēmis apjomīgu aizdevumu Parex bankā, ieķīlājot zemesgabalu Rīgā, Kalēju ielā 64/66. Spriežot pēc tā, ka šī ķīla nav pārcelta uz Citadele banku, šis tiek uzskatīts par bezcerīgu kredītu.
Savukārt par 1,89 miljoniem latu Parex bankā tikusi ieķīlāta citas Lauvas kompānijas – SIA REOS kapitāldaļas: šī kompānija bankā ieķīlājusi īpašumu Jūrmalā, Slokas ielā 73a, un, spriežot pēc tā, ka šis kredīts ir pārcelts uz Citadele banku, tas vēl netiek uzskatīts par bezcerīgu.
Šodien Pietiek noskaidroja, ka no pārējām Lauvas kompānijām nekustamie īpašumi vairs oficiāli pieder vēl tikai vienai – SIA Solo projekts. Tai, kā var spriest no zemesgrāmatas datiem, Jūrmalā pieder četri dzīvokļi, kas DnB Nord bankā kopā ieķīlāti par 590 un 427 tūkstošiem latu. 590 tūkstošu latu ķīlā saskaņā ar zemesgrāmatas datiem ietilpst arī Lauvas uzņēmumam tāpat piederošais 1200 kvadrātmetru zemesgabals un ēka Jūrmalā, Edinburgas prospektā 49.
Līdz ar to uzņēmējam personiski vai netieši piederošajiem nekustamajiem īpašumiem bankās nav ieķīlāti tikai divi - ceturtā daļa no 1,8 hektāriem zemes Baldones pagastā un daļa no īpašuma Jūrmalā, Vidus prospektā 30 (pēc zemesgrāmatu datiem spriežot, - dzīvoklis).
Lai gan, apstiprinot Lauvu pašvaldības uzņēmējsabiedrības amatā, tika uzteiktas viņa spējas uzņēmējdarbībā, bijušā miljonāra darījumi ar nekustamajiem īpašumiem rāda, ka iespaidīgo parādu slogu viņš un viņa uzņēmumi uzkrājuši, nekustamos īpašumus lielākoties iegādājoties tieši īpašumu buma kulminācijas periodā, par visaugstākajām cenām.
Savukārt vēl vairāk nekā miljonu latu uzņēmējs vismaz pagaidām pazaudējis, to aizdodot advokāta Jāņa Lozes iespaidīgajiem nekustamā īpašuma projektiem. Ar tiesas spriedumu Lauvam no Lozes un advokāta uzņēmumiem gan piespriesti gandrīz 1,9 miljoni latu, taču, kā apliecina jaunais pašvaldības uzņēmuma vadītājs, no Lozes viņš neesot saņēmis ne santīmu un tas esot apņēmies parādsaistības nokārtot divu gadu laikā.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, ar kura svētību, cik zināms, Ceļu pārvaldes politiskā padome ar Sergeju Zaļetajevu priekšgalā apstiprināja Lauvu amatā, ceturtdien nevēlējās komentēt ziņas par pašvaldības uzņēmuma jaunā vadītāja biznesa neveiksmēm. Savukārt citi Saskaņas centra domes deputāti lielā vienprātībā apgalvoja, ka neko lāga nezinot un nenojaušot.
Foto no draugiem.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
