Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Es domāju, ka es nomiršu,” stāsta Turcijas uzņēmējs Erhans Durmazs, atceroties apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā pavadītos trīs mēnešus. Viņa gadījums spilgti raksturo totālo beztiesiskumu un spīdzināšanai līdzīgos apstākļus, kādus ārvalstniekiem sagādā nule amatu pametušās Ilonas Spures vadītā Ieslodzījuma vietu pārvalde.

Spīdzināšanas sākums

Turku uzņēmēju nekādi nav iespējams uzskatīt par simulantu, - 1970. gadā dzimušā vīrieša saslimšanu skaitā ir stenokardija, saasinājušās izmaiņas zarnās, nierakmeņi, cukura diabēts, klaustrofobija un vēl citas kaites, kā arī aizdomas par audzēju.

Kad 22. aprīlī E. Durmazu Rīgā Interpola pārstāvis aizturēja izdošanas lietā ASV saistībā ar tur norisinošos saimniecisku strīdu, viņš centās detalizēti izklāstīt informāciju par savu veselības stāvokli. Bija tikai viena neliela ķibele: „Es uzreiz sapratu, ka aizturēšanas centra ārstniecības persona ir medmāsa, kas nerunā angliski un neko nesaprot par manu veselības stāvokli. Es biju dziļi noraizējies no paša sākuma...”

Raizēm bija pamats, taču turku uzņēmējs sākotnēji neaptvēra, cik nopietns tas ir. Labāku izpratni viņš guva pēc pirmajām septiņām diennaktīm apcietinājuma vietā, kuras, neraugoties uz sniegtajām ziņām par klaustrofobiju, pavadīja niecīgā kamerā, piedzīvojot panikas lēkmes un ārkārtīgi augstu asinsspiedienu.

„Sakarā ar to, ka ierados Rīgā uzņēmējdarbības nolūkos 15. aprīlī, es biju atvedis līdzi tablešu krājumus tikai nedēļai. Manas asinsspiediena tabletes beidzās pirmās,” stāsta E. Durmazs. Taču viņa ciešanas ar to tikai sākās – Rīgas Centrālcietumā viņu apskatījis tikai krieviski runājošs ārsts, kuram centies piepalīdzēt un veikt pierakstus angliski nedaudz runājošs apsargs.

Taču turku uzņēmējs nav ticis ne pie nepieciešamajiem medikamentiem, ne pie savai klaustrofobijai atbilstošākiem apstākļiem: pēc Covid-19 testa veikšanas viņš bez kādiem medikamentiem ievietots niecīgā kamerā, kur jau atkal piedzīvojis panikas lēkmes. Vienīgais, kas kaut cik runājis angliski, bijis pārtikas pienesējs, caur kuru E. Durmazs tad arī mēģinājis sazināties ar cietuma priekšniecību.

Medmāsa runā tikai krieviski

„Pēc nedēļas ieradās tā sauktais ārsts un iedeva man dažus pretsāpju līdzekļus, bet nevienus no manām slimībām nepieciešamos medikamentus, un es jau sāku saprast, ka varu šajā sasodītajā cietumā arī vienkārši nomirt,” atceras turku uzņēmējs. Turklāt nekas būtiski nav mainījies arī tad, kad karantīna beigusies un viņš pārcelts uz kameru ar trim ieslodzītajiem. Viens no kameras biedriem runājis angliski, taču turka mocības vienalga turpinājušās.

„Ārsti lielākoties bija tikai medmāsas, kuras atkārtoti izsniedz tabletes. Turklāt viņas diemžēl nerunāja ne vārda angļu valodā. Es lūdzu administrāciju uzaicināt tulku, bet viņi teica - jūsu angliski runājošais kameras biedrs var palīdzēt. Un mans kameras biedrs mēģināja sazināties ar medmāsu latviešu valodā, kurā viņš runāja ļoti maz, bet viņa teica, ka runā tikai krieviski! Tas atkal bija dramatiski un kaut kādā veidā smieklīgi, ka es izmantoju žestus un mīmiku, lai izskaidrotu savas veselības problēmas. Un atkal man tika iedotas tikai pretsāpju tabletes,” stāsta E. Durmazs.

Neatkarīgi no tā, kādas lēkmes viņš piedzīvojis, neviens no cietuma administrācijas uz notiekošo operatīvi nav reaģējis: „Viņiem ir savi grafiki, un tas ir viss. Visas manas uzturēšanās laikā cietumā es, visticamākais, uzrakstīju vairāk nekā divdesmit lūgumvēstules, un nekad, nevienu reizi es nesatiku angliski runājošu ārstu, un nevienu reizi mani neizmeklēja speciālists.”

Aprīļa beigās turku uzņēmējs cietumā nonācis ar 108 kilogramu svaru, bet jūlijā viņam palikuši vairs tikai 86 kilogrami un aizvien pieaugošas bažas, ka dzīvs viņš no Rīgas Centrālcietuma var arī neizkļūt.

Cietumu priekšniecība ignorē pat prokuroru

Taču vēl pārsteidzošāka par situāciju Rīgas Centrālcietumā ir bijusi tā un arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadības reakcija. Dienas rīcībā nonākusī sarakste liecina, ka cietuma un pārvaldes priekšnieki ir ignorējuši ne tikai turku uzņēmēja, bet pat prokurora pieprasījumus.

E. Durmaza advokāts vispirms ar pieprasījumu saistībā ar sava klienta veselības stāvokli un viņam sniegto medicīnisko palīdzību bija vērsies pie Rīgas Centrālcietuma vadības, bet, kad tā pieprasījumu vienkārši ignorējusi, - arī Ieslodzījuma vietu pārvaldē ar sūdzību saistībā ar Rīgas Centrālcietuma vadības bezdarbību un atbildes nesniegšanu. Taču arī šīs sūdzības iesniegšana beigusies bez panākumiem.

Viss, ko uz E. Durmaza advokāta sūdzību atbildējusi nu jau bijusī pārvaldes priekšniece I. Spure, bijis – Ieslodzījuma vietu pārvalde, vadoties pēc spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, atteic izskatīt pieprasījumu un sūdzību, jo „dokumenti nav noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām”.

Vēl pārsteidzošāk, ka tikpat bezspēcīgs Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierēdņu priekšā ir izrādījies arī Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors Mārcis Viļums.

Pēc tam, kad E. Durmaza aizstāve bija vērsusies ar sūdzību pie viņa, arī prokurors bija nosūtījis pieprasījumu Rīgas Centrālcietuma vadībai papildu informācijas iegūšanai par turku uzņēmēja veselības stāvokli, medicīnisko aprūpi, taču atbilde tāpat netika saņemta.

E. Durmaza lieta tika izskatīja slēgtā tiesas sēdē, taču Dienai ir zināms, ka šis ir bijis ārkārtīgi retais gadījums, kad faktiski ne tikai aizstāvji, bet arī prokurors ir iestājies par apcietinātās personas interešu ievērošanu un skaidri atzinis – viņam neesot izprotama ne Rīgas Centrālcietuma atbildīgo amatpersonu rīcība, nesniedzot atbildes aizstāvim, ne to attieksme pret E. Durmaza veselības stāvokli

Norādot, ka nav mediķis un nespēj komentēt turku uzņēmējam noteiktās diagnozes un viņa veselības stāvokļa smagumu, prokurors tiesas sēdē atklāti paziņojis – viņš nevēloties, lai E. Durmaza atrašanās apcietinājumā turkam radītu veselības vai dzīvības apdraudējumu, tāpēc neuzstājot uz viņa turpmāku paturēšanu apcietinājumā.

Tā neesot nekāda spīdzināšana

Atsaucoties arī uz Satversmes 95.pantu, kas noteic, ka spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta un nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam, tiesa E. Durmazu no apcietinājuma pēc trim mocību mēnešiem ir atbrīvojusi.

Taču Rīgas Centrālcietuma un Ieslodzījuma vietu pārvaldes reakcija liecina, ka nekāda mācība no šī gadījuma gūta un ir tikai laika jautājums – kad pirmais apcietinātais (tātad ne par kādu noziegumu vēl nenotiesātais) ārzemnieks šādas mocības neizturēs un cietumā nomirs.

Rīgas Centrālcietuma priekšnieks Raivis Runcis Dienai atsakās komentēt tiesas lēmumu par E. Durmaza atbrīvošanu no apcietinājuma, no kurā uzskaitītajiem secinājumiem faktiski izriet, ka viņa vadītajā cietumā faktiski ir notikusi apcietinātas personas ilgstoša, mērķtiecīga spīdzināšana.

Savukārt, ja nebūtu turku uzņēmēja šausmu stāsta, varētu domāt, ka Centrālcietumā ar apcietinātu ārzemnieku medicīnisko aprūpi viss ir kārtībā. R. Runcis apgalvo, ka „saziņa svešvalodā tiek nodrošināta vajadzības gadījumā” un ka „dokumentu vai ieslodzīto iesniegumu tulkošanu var nodrošināt cietumā strādājošie tulki”.

Tiesa, skaidru atbildi uz jautājumu, vai apcietinātām personām - ārvalstniekiem Rīgas Centrālcietumā tiek nodrošināta saziņa ar medicīnisko personālu, kas runā šīm personām saprotamā valodā, R. Runcis nesniedz.

„Cietuma Medicīnas daļā pašlaik strādā ārstniecības personas, kuras, no svešvalodām, prot krievu valodu, kā arī dažas ārstniecības personas pārzina angļu un viena - arī itāļu valodu,” atbild Centrālcietuma priekšnieks, skaidri neminot ne to, cik cietumā vispār ir ārstu un cik tieši ir angļu valodu pārzinošu ārstniecības personu.

Arī nu jau bijusī Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece I. Spure tiesas spriedumā minētos secinājumus komentēt atsakās un apgalvo, ka „līdz šim nav bijis tāds gadījums, ka apcietinātajai personai nebūtu nodrošināta veselības aprūpe tikai tādēļ, ka apcietinātā persona nepārvalda latviešu valodu”.

Ja nebūtu turku uzņēmēja detalizētā stāstījuma un mediķu slēdziena par viņa stāvokli pēc trīs mēnešus ilgās faktiskās spīdzināšanas, šim apgalvojumam varētu arī noticēt.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

FotoCentrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Lasīt visu...

21

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

FotoJau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Lasīt visu...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...