Iesaki rakstu: 
Nākamtrešdien, 16.februārī, paredzēta janvāra vidū no jauna apstiprinātās nacionālās lidsabiedrības airBaltic padomes sēde. Uzņēmuma padomei, kas ir vienīgā institūcija, ar kuras starpniecību valsts var īstenot savas kā airBaltic lielākā (52,6%) īpašnieka intereses, uzdots Satiksmes ministrijai (SM) iesniegt priekšlikumus par airBaltic preču zīmju atgriešanu lidsabiedrības īpašumā.
Tomēr jau tagad neoficiāli izskan, ka reālus priekšlikumus airBaltic preču zīmju atgūšanai valstij piederošās lidsabiedrības īpašumā padome nesniegs. Kā vērtē vairākas ar SM un lidsabiedrību saistītas amatpersonas, cerības to izdarīt, ja nebūšot īpaša spiediena no premjera, esot tuvas nullei.
Kā zināms, visas airBaltic piederošās preču zīmes - airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles – nonākušas lidsabiedrības privātā īpašnieka airBaltic prezidentam Bertoltam Flikam un Bahamu salās reģistrētai ārzonai piederošās SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) īpašumā un ieķīlātas par labu Latvijas Krājbankai un Lietuvas bankai Snoras. Fakts, ka airBaltic preču zīmes vairs nepieder lidsabiedrībai, atklājās jau pērn vasarā. Kopš tā laika, neraugoties uz valdības amatpersonu kritiskajiem viedokļiem, nekādi reāli juridiski soļi preču zīmju atgūšanai sperti nav.
Par to, ka no jaunās airBaltic padomes (trīs no pieciem padomes locekļiem pārstāv valsts kapitālu) tiek sagaidīti juridiski priekšlikumi airBaltic preču zīmju atgūšanai, izteikušies gan premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), gan satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Tomēr vairākas ar SM saistītas amatpersonas Pietiek apšaubīja, ka padome nākamtrešdien piedāvās kādu reālu risinājumu. „Izskatās, ka jautājums par airBaltic zīmoliem un to ka valstij tur nav daudz ko jaukties, ir sakārtots, turklāt sakārtots pavisam citā līmenī,” atzina ar airBaltic valsts daļu pārraudzību saistīta amatpersona, ļaujot saprast, ka ar airBaltic jautājumu „sakārtošanu” nodarbojas Augulim tuvais ZZS „krusttēvs” Venstpils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs pērn Rīgā tikās ar BAS kreditoru - Latvijas Krājbankas un Snoras - lielāko īpašnieku, krievu miljardieri Vladimiru Antonovu. Lai arī oficiāli Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs nav apstiprinājis, ka Antonovs saistīts ar BAS, neoficiāli izskanējis, ka aiz Bahamu salā reģistrētā fonda Taurus Asset Management Fund Limited patiesībā slēpjas krievu miljardiera intereses. Antonova interese par lidsabiedrību esot tā, kāpēc Lembergs iesaistījies ar airBaltic saistīto jautājumu kārtošanā tā, lai valsts lidsabiedrībai, tās privātajam īpašniekam un Flikam neradītu „liekas” problēmas.
Valstij piederošo airBaltic kapitālu, lidsabiedrības padomē pārstāv ar Auguļa svētību ieceltie padomes locekļi Santa Glāzniece, Gints Kiršteins un Raitis Tukāns. No viņiem vistiešākā saikne Lembergam ir ar Glāznieci. Viņa pirms kļūšanas par lidsabiedrības padomes locekli strādāja firmā LSF Holding, kurā 50% akciju pieder Lemberga bērniem – Līgai un Anrijam.
Pietiek jau ziņoja, ka 16.decembrī Komercķīlu reģistrā bija iegrāmatots darījums, kas liecināja, ka Flika un BAS (pieder 47,2% airBaltic) dotās komercķīlas (formāli - divu) apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu. Ķīlas sniegtas aizņēmumiem Latvijas Krājbankā un tās īpašniecē – Lietuvas bankā Snoras (arī pieder Antonovam). Tajā pašā dienā par 50% BAS īpašnieku bija kļuvis ārzonas fonds Taurus, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
