Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nākamtrešdien, 16.februārī, paredzēta janvāra vidū no jauna apstiprinātās nacionālās lidsabiedrības airBaltic padomes sēde. Uzņēmuma padomei, kas ir vienīgā institūcija, ar kuras starpniecību valsts var īstenot savas kā airBaltic lielākā (52,6%) īpašnieka intereses, uzdots Satiksmes ministrijai (SM) iesniegt priekšlikumus par airBaltic preču zīmju atgriešanu lidsabiedrības īpašumā.

Tomēr jau tagad neoficiāli izskan, ka reālus priekšlikumus airBaltic preču zīmju atgūšanai valstij piederošās lidsabiedrības īpašumā padome nesniegs. Kā vērtē vairākas ar SM un lidsabiedrību saistītas amatpersonas, cerības to izdarīt, ja nebūšot īpaša spiediena no premjera, esot tuvas nullei.

Kā zināms, visas airBaltic piederošās preču zīmes - airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles – nonākušas lidsabiedrības privātā īpašnieka airBaltic prezidentam Bertoltam Flikam un Bahamu salās reģistrētai ārzonai piederošās SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) īpašumā un ieķīlātas par labu Latvijas Krājbankai un Lietuvas bankai Snoras. Fakts, ka airBaltic preču zīmes vairs nepieder lidsabiedrībai, atklājās jau pērn vasarā. Kopš tā laika, neraugoties uz valdības amatpersonu kritiskajiem viedokļiem, nekādi reāli juridiski soļi preču zīmju atgūšanai sperti nav.

Par to, ka no jaunās airBaltic padomes (trīs no pieciem padomes locekļiem pārstāv valsts kapitālu) tiek sagaidīti juridiski priekšlikumi airBaltic preču zīmju atgūšanai, izteikušies gan premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), gan satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Tomēr vairākas ar SM saistītas amatpersonas Pietiek apšaubīja, ka padome nākamtrešdien piedāvās kādu reālu risinājumu. „Izskatās, ka jautājums par airBaltic zīmoliem un to ka valstij tur nav daudz ko jaukties, ir sakārtots, turklāt sakārtots pavisam citā līmenī,” atzina ar airBaltic valsts daļu pārraudzību saistīta amatpersona, ļaujot saprast, ka ar airBaltic jautājumu „sakārtošanu” nodarbojas Augulim tuvais ZZS „krusttēvs” Venstpils mērs Aivars Lembergs.

Lembergs pērn Rīgā tikās ar BAS kreditoru - Latvijas Krājbankas un Snoras - lielāko īpašnieku, krievu miljardieri Vladimiru Antonovu. Lai arī oficiāli Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs nav apstiprinājis, ka Antonovs saistīts ar BAS, neoficiāli izskanējis, ka aiz Bahamu salā reģistrētā fonda Taurus Asset Management Fund Limited patiesībā slēpjas krievu miljardiera intereses. Antonova interese par lidsabiedrību esot tā, kāpēc Lembergs iesaistījies ar airBaltic saistīto jautājumu kārtošanā tā, lai valsts lidsabiedrībai, tās privātajam īpašniekam un Flikam neradītu „liekas” problēmas.

Valstij piederošo airBaltic kapitālu, lidsabiedrības padomē pārstāv ar Auguļa svētību ieceltie padomes locekļi Santa Glāzniece, Gints Kiršteins un Raitis Tukāns. No viņiem vistiešākā saikne Lembergam ir ar Glāznieci. Viņa pirms kļūšanas par lidsabiedrības padomes locekli strādāja firmā LSF Holding, kurā 50% akciju pieder Lemberga bērniem – Līgai un Anrijam.

Pietiek jau ziņoja, ka 16.decembrī Komercķīlu reģistrā bija iegrāmatots darījums, kas liecināja, ka Flika un BAS (pieder 47,2% airBaltic) dotās komercķīlas (formāli - divu) apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu. Ķīlas sniegtas aizņēmumiem Latvijas Krājbankā un tās īpašniecē – Lietuvas bankā Snoras (arī pieder Antonovam). Tajā pašā dienā par 50% BAS īpašnieku bija kļuvis ārzonas fonds Taurus, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...