Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vakar izlasīju, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki ir sasaukuši ārkārtas domes sēdi un nu tika stāstīts - cik daudz smagos noziegumos notiesātais Aivars Lembergs ir devis pilsētas attīstībai, tāpēc tiek sastādīta petīcija un viņš jālaiž no apcietinājuma...

Bērnudārzs vai cirks... vai kalpu vispārējs šoks un trauksmes lēkme? Jo nav jau tā, kā šī saujiņa pakalpiņu daudzina... Minēšu TIKAI 2 faktus, kas runā par kaut ko pretēju. Tas ir, kā patiesībā ārējā spozme "slauc" ventiņus...

1.

Mūsu pilsētas centrā atrodas viena no Ventspils lielākajām strūklakām, kas ir ļoti skaista, protams. Bet vai jūs zināt, cik izmaksā tās apkope un uzturēšana gadā?

Vairāki desmiti tūkstošu gadā... tik, cik Jēkabpilī sociālā pakalpojuma izmaksas gadā - mājas aprūpe cilvēkiem pēc insulta, smagi slimiem, veciem cilvēkiem... Un ne tikai - ko tik nevarētu izdarīt pa visām tām summām, kas ir ieguldītas ārišķīgos dzelžos...

Bet pie mums Ventspilī tāda elementārā sociālā pakalpojuma kā mājas aprūpe pilsētā aizvien nav, bet strūklaka gan ir...

Iedomājieties... Ja ģimenē ir cilvēks pēc insulta, smagi slims, invalīds vai vienkārši vecs, tad viņš ir spiests, pirmkārt, uzturēt no saviem nodokļiem šo ne vienu vien grandiozo skaistumu, un tikai tad domāt par savu veselību...

Tā to nolēmuši esošās Ventspils domes vairākumpartijas deputāti un Lembergs, kuri labāk uztur dzelzi kārtībā (no kura uzstādīšanas, iespējams, nopelnīja arī paši), nevis rūpējas par cilvēkiem, kuriem tik ļoti nepieciešama palīdzība un atbalsts noteiktās, dzīves smagās situācijās, bet kuri ir pieraduši un uztver to par pašsaprotamu - pašiem rūpēties un maksāt par visu, kas nepieciešams šajā situācijā.

Runājot par to ar ventspilniekiem, daudzi bija izbrīnīti - vai tiešām citās pilsētās pašvaldība palīdz arī šādi cilvēkiem pēc insulta, smagi slimiem, invalīdiem, veciem cilvēkiem?

Jā, palīdz... Bet ne Ventspilī! Domnieku reālā prioritāte ir skaists un uzturēšanā dārgs objekts, celtne, nevis rūpes par cilvēku.

Skaistums pilsētā noteikti jāattīsta, jāievieš kartība, bet mēs taču katrs savā ģimenē pērkam to, ko varam uzturēt tā, lai mums ir gan prieks par to, gan tas netraucē izbaudīt dzīvi, iegādāties kaut ko jaunu.

2.

Kad valstī sākusies privatizācija, tūkstošiem ventspilnieku tā arī netika dota iespēja dzīvoklī justies kā savā īpašumā, jo vēl 1997.–2000. gadā 96 mājām, bet vēlāk arī citiem namiem - kopā aptuveni 200 mājām, lielākoties pilsētas centrā, dome piešķīra sociālā īres nama statusu ar domu — kad dzīvoklis atbrīvosies īrnieka nāves vai aizbraukšanas dēļ, tas tiks kādai maznodrošinātai ģimenei.

No 2002. līdz 2004. gadam vairākas tiesu instances konstatēja, ka Ventspils dome rīkojās pretlikumīgi, atsakot privatizāciju, balstoties uz mājas sociālo statusu.

Viens no «bloķētās privatizācijas» projekta līdzautoriem, bijušais Ventspils Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Zemrūķis atceras:

«Mēs paņēmām 60 daudzdzīvokļu mājas un mēģinājām atrast iemeslu nenodot tās privatizācijai. Man nav saprotama atsevišķu rajonu bloķēšana, jo šodien ir bloķētas 190 mājas, domei nami nav nepieciešami, un apzināti tiek pārkāpts likums.»

Pēc Zemrūķa aprēķiniem, maznodrošināto iekārtošanai vajadzētu vien 2 mājas ar 60 dzīvokļiem katrā, sociālajām vajadzībām varētu izmantot arī kopmītnes tipa mājas.

Kāpēc?

Protams, atkal priekšplānā peļņa un tad tikai rūpes par cilvēku... Jo nākotnē jau tad bija izplānots tās pārdot par naudu, - tā liecināja bijusī domes amatpersona Elmārs Zemrūķis.

Plāni pildās, turklāt summas arī ir iespaidīgas - piemēram, šobrīd ventspilniekiem savu neprivatizēto vienistabas dzīvokli nākas izpirkt no domes par summu, kas var būt pat līdz 15 000 eiro.

Dome tādējādi uz ventspilnieku rēķina ar neprivatizētām mājām palielina pašvaldības SIA «Ventspils nekustamie īpašumi» pamatkapitālu, bet pēc tam pārdot uzņēmuma daļas kādam investoram, kas ar dzīvojamo fondu varēs rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Lūk, tā rūpējas par saviem iedzīvotājiem patreizējā Ventspils domes vadība...

Arī viens no tagadējiem Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekiem Guntis Blumbergs jau tad atzina:

"Privatizācijai nenodotās dzīvojamās mājas arī pēc privatizācijas beigām paliks pašvaldības īpašumā un par naudu netiks privatizētas."

Jā, tieši šāda bija Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieka un privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Gunta Blumberga («Latvijai un Ventspilij») nostāja, kurš šobrīd ir viens no tiem, kas aicina parakstīt petīciju ar Lemberga nopelniem.

Interesants viedoklis un ne pavisam ne ventspilnieku interesēs bija par tiem, kas aizvien stāv rindā uz dzīvokļiem. Reģistrētajiem uz dzīvokļu rindu dzīvojamās platības palīdzības saņēmējiem būtu jāuzbūvē trīs 70 dzīvokļu mājas, tam vajadzētu 7,5 miljonus latu. Vai šo līdzekļu pašvaldībai trūkst, Blumbergs neatbildēja, taču piebilda, ka tos varot ieguldīt citur: pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā utml.

Lūk, tādas rūpes un labie darbi...

Bet patiesībā Ventspilī tik daudzi pilsētas attīstības prejekti ir īstā vārda nozīmē izcīnīti, jo sākumā tie izrādās nemaz nebija atbalstīti. Daudzi izcili aizvien neatbalstīti.

Jo...

Visur un vienmēr smalks aprēķins - ko gūs personīgā kabata...

Piemēram, kā stāsta viens no aculieciniekiem, - riteņbraukšanas celiņu projekts sākumā nemaz nebija atbalstīts...

Un kas patiesībā tad attīsta un rūpējas par Ventspili?

Vai tiešām kāds domā, ka Ventspils Komunālajā pārvaldē, Siltumā, Ūdekā, Labiekārtošanas kombinātā ir tādi muļķi, ka bez Lemberga neko nespētu izdarīt?

Tātad sanāk, kā Ventspils pašvaldības SIA vadītāji un speciālisti ir nejēgas, kas bez Lemberga nespētu pieņemt nevienu lēmumu?

Ventspili uztur, kopj un attīsta nevis Domes deputāti, bet gan mūsu pašvaldībā strādājošie, kuri dara no sirds savu darbu.

Vai Lembergs rakstīja projektus?

Nē!

Viņš bija aizņemts ar citām šeptēm...

Salīdzināšanai - cik stundas būtu jālasa 30 gados ventspilnieku labā reāli, patiesi veikto darbu saraksts, un cik stundas lasīja tiesā konfiscēto...

Tāds mazs ieskats par Lemberga patiesām rūpēm par ventspilniekiem dažos piemēros...

Cik ilgi šis perēklis vēl valdīs Ventspils domē?

80.gadu beigās Ventspils bija LIELĀKAIS ķīmisko un naftas produktu eksporta centrs.

Laikā, kad gaisā bija jūtamas neatkarības vēsmas, Maskavai bija svarīgi saglabāt ietekmi lielākajās ostas pilsētās. Tādēļ ar Latvijas kompartijas Centrālās komitejas lēmumu vadīt Ventspili bija nozīmēts izpildīgs, apmācīts un uzticams biedrs Lembergs.

„Manai kā partijas darbinieka vēlmei nav izšķirošās nozīmes. Strādāšu tur, kur norīko Latvijas komunistiskās partijas Centrālā komiteja,” tā kādreiz Lembergs.

Ventspils osta bija galvenā ventspilnieku barotāja, un 90.gados Ventspilij bija Latvijā bagātākās pilsētas slava.

80.gadu beigās un 90.gadu sākumā Maskava uzticēja Lembergam valūtu, kuru Maskavā pārskaitīja par katru pārkrauto ķīmisku kravas tonnu. Kopsummā tika pārskaitīti VAIRĀKI MILJONI...

Iespējams, Lembergs tieši tad izjuta, kas ir liela nauda, kas nāk viegli un no apgrozījuma vien. Tāpēc nolēma riskēt pat uz noziedzīgām lietām, jo viņa dzīvē parādījās IESPĒJA, kur varēja gūt peļņu nevis tikai pilsēta un valsts, bet galvenokārt viņš un vēl kādi, kuri bija vajadzīgi tai laikā.

Tā pēc 1991.gada, kad viņš bija "novācis no ceļa" demokrātiski domājošus Latvijas Tautas frontes deputātus (tai skaitā arī divdesmitseptiņgadīgo Bruno Jurševicu, kas tai laikā bija padomes priekšsēdētājs, jo nepiekrita viņa mahinācijām ), bet kā domubiedrus piesaistījis sev citus līdzīgi domājošus cilvēkus - O. Berķis, O.Stepanovs, I.Skoks, L.Čamanis, G.Blumbergs, L.Junkers, J.Bespalovs u.c. Tā Ventspils ostā sākās Lemberga laiki.

Ja līdz šim naftas, ķīmisko produktu un kālija sāls piegādātāji līgumus slēdza ar ostā strādājošiem, valstij piederošiem uzņēmumiem, tad Lemberga laikā AR FIRMĀM OFŠOROS , kā arī ārpus Latvijas reģistrētiem STARPNIEKU uzņēmumiem.

Saukli "Visu zemju proletārieši savienojoties" nomainīja „Visu zemju kleptokrāti, uzvārieties!”.

Ostās strādājošie valsts uzņēmumi dīzeļdegvielu, amonjaku, kālija sāli pārkrāva par pašizmaksai tuviem tarifiem, bet naudā peldējās starpnieki, ofšoru uzņēmumu īpašnieki.

No Lembergam izvirzītām apsūdzībām izriet, ka neviens cits kā TIKAI Lembergs izveidoja šīs shēmas un pats arī piedalījās savā izveidotajā starpniekbiznesā.

Pateicoties tam, Ventspils naftas, Ventamonjaka, Ventbunkera, Kālija parka peļņu PIESAVINĀJĀS tādas jaundibinātās firmas kā Ventrans, Puses, Multinord AG u.c., kurās 50% parasti piederēja Lembergam, vēlāk viņa bērniem Anrijam un Līgai. Otrie 50% ar pašreizējo Putina padomnieku Borisu Titovu, kā arī valsts atsevišķiem uzņēmējiem, uzņēmumiem.

Taču ēdot apetīte pieaug arī kleptomānijā...

A.Lembergam, kā liecināja liecinošās personas, bija pamatideja iegūt pārsvaru, vairāk nekā 51% visās tajās kompānijās, kas ir saistītas ar tranzīta nodrošinājumu ARĪ Ventspils teritorijā.

Lai šādu mērķi realizētu, bija nepieciešams iegūt papildu kapitāla daļas. Bija divas iespējas - vai nu atpirkt, vai nu kaut kā citādi - bija arī fakti, ka reāli tiek piedraudēts ar fizisku izrēķināšanos. Pat tiktāl tas ir bijis. Var teikt tā visaptveroši - bija dažādas situācijas, kā viņš panāca savu mērķi. Bet mērķis bija viens – kontrolpakete.

Taču, neskatoties uz starpnieku un ofšoru peļņu, arī Ventspils uzņēmumi tajā laikā bija plaukstoši, aizvien ar ļoti labu apgrozījumu, ar ietekmi. Naudas plūsmas bija lielas. Līdz ar to darba vietu skaits, nodarbinātība, arī algas nesliktas.....

Kā liecināja tiesā viena liecinošā persona, ieguvumu no kravu apjoma, kas nebija saistīts ar grāmatvedības peļņu, dalīja mums neiedomājamā veidā – televizoru kastēs. Un ar to, izrādās, pirka politiķus, vajadzīgos cilvēkus.

Redz, kam tikai tika tērēta ostas naudiņa...

Lūk, tā viens cilvēks, tiekot pie varas, izsaimniekoja to, kas piederēja Ventpils iedzīvotājiem, valstij. Skrupulozi saimnieciski visu to padarot par savu personīgo peļņu, un savas kleptokrātiskās varas nostiprināšanai .

Arī biznesu partneru starpā sākās nesaskaņas...

Radās neērti jautājumi:

- par ko tiek maksāts pilsētas mēram?

- par ko papildu miljonu saņem starpnieks valsts uzņēmuma vadītājs?

Kāpēc reālie kravu pārvadātāji un pārstāvēji nevar nopelnīt vismaz tik daudz, cik starpnieki?

Pirmais trauksmes zvanu iezvanīja Transneftj. Tas paziņo, ka nepieciešama cauruļu dārga rekonstrukcija. Viņš nevēlas, lai visu peļņas krējumu nosmeļ starpniekfirma.

Tāpēc Transņeftj gribēja OFICIĀLI ienākt Ventspils ostā, nopirkt daļu Ventspils naftas kapitāldaļu, nemaksāt paaugstinātus tarifus starpniekfirmām un pašiem piedalīties kravu pārkraušanā.

Lembergs paņirgājās par Transņeftj piedāvājumu teikdams, ka Ventspils osta ir labākā un bez Ventspils Transņeftj cietīs lielus zaudējumus.

Patiesībā lielus zaudējumus cieta Ventspils un, protams, personīgi Lembergs.

2003.gadā Transņeftj pārtrauc naftas piegādi pa cauruļvadu.

Naftas vads deva iespēju ostai pārkraut 18 miljonus jēlnaftas tonnu gadā. Katras tonnas peļņa bija 10 dolāri. Gadā tie ir 180 miljoni dolāru! Tātad 17 gadu laikā cauruļvads stāv tukšs un valsts, pilsēta ir zaudējusi  2 300 000 000 €. Ko tas nozīmēja Ventspils pilsētai? Tie ir 34 Ventspils pilsētas budžeti... 63 500 eiro katram ventspilniekam...

Lūk, tāda gudrība Lembergam jeb pēdējā muļķība zaudēt šādu peļņu pilsētai! Bet varbūt tīša kaitniecība, jo... kaut kā rodas iespaids, ka viņš nekad nedomāja par ventspilnieku interesēm, bet drīzāk - izmantoja iespējas, kad viņam bija personīgā izdevība. Bet savos nebeidzamajos medijos daudzināja - cik viņš rūpējas, cik balts un pūkains (KGB skola)...

Jums noteikti radās jautājums, kā valdība, atbildīgā Pašvaldību ministrija to pieļāva?

Punktu šādiem neērtiem jautājumiem un nozieguma bezvirzībai no valsts puses ir pielikuši gan Dagnija Staķe (ZZS, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre 2010. gadā), gan Kaspars Gerhards (TB/LNNK, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs no 2014. līdz 2019. gadam) un viņa atzinumi.

Ar šo kungu mums ar vīru bija personīga saķeršanās, vienkārši risinot ventspilnieku interešu jautājumus. Pēc šādas saķeršanās mēs sapratām, kas patiesībā ir TB/LNNK un ka mums nav pa ceļam ar viņiem...

Viens no pašvaldības ministriem Edmunds Sprūdžs drosmīgi un patiesi reaģēja uz šīm problēmām un.. ļoti ātri zaudēja savu amatu.

2007. gadā prokuratūra arestēja, iespējams, Lemberga slēpti piederošo mantu. To uzticēja glabāt advokātam Rūdolfam Meroni. Un ar to sākās jauns Ventspils ostas izsaimniekošanas vilnis...

Te tikai būs viens fakts par Kālija parku, bet ir interesanti stāsti par Ventspils naftu, Ventbunkeru...

2008.gadā Lembergs neatgriezeniski, bet APZINĀTI zaudēja arī kravas plūsmu Kālija parkā. Kālija sāls Ventspils ostā bija pārkrauta jau kopš padomju laikiem.

Peļņu no kālija pārkraušanas smēla kārtējā ofšorkompānija LSF Trans, kuras mātes kompānija ir LSF Holding, kuras 50% kapiāldalas piederējušas Aivaram Lembergam. Vēlāk viņš tās atdāvinājis Līgai un Anrijam Lembergiem.

Punktu kālija kravām caur Ventspili pielika viņa ieceltais jaunais LSF vadītājs Edgars Jansons. Viņš nosūtīja uz Baltkrieviju vēstuli, ka jebkuras viņu nosūtītās kālija kravas var būt arestētas. Lieki piebilst, ka juridiski tas ir absurds.

Protams, neklusēja arī Lembergs - viņš kvēli aģitēja par to, lai kālija kravas neiet caur Ventspili. Viņš aģitēja, lai Rīgā tiktu uzcelts Ventspilij alternatīvs kālija terminālis, bet dzelzceļa tarifi, neskatoties uz degvielas cenu samazināšanos, tiktu celti.

Kukuļņemšanā apsūdzētais dzelzceļa šefs Magonis pieslēdzās Lemberga spēlei. Dzelzceļa tarifi tika celti!

Baltkrievijas Belaruskalij šiem jaunajiem noteikumiem piekrita, kaut arī peļņa kritās krietni. Tā kā mērķis bija apstādināt kālija pārkraušanu, tad Latvijas dzelzceļa vadība neturēja solījumus un vēl paaugstināja dzelzceļa tarifus. Konfliktā iesaistījās pat abu valstu valdība. Mūsu Ārlietu ministrija solīja nepaaugstināt tarifus, bet Latvijas dzelzceļš tik un tā tos paaugstināja.

Pēc šādas rīcības Baltkrievijas vēstnieks atklāti pateica: kamēr Ventspilī saimnieko Lembergs, kravas no Baltkrievijas Ventspils ostai neredzēt.

Klaipēdā nekad līdz šim konfliktam nebija pārkrauti kālija sāls apjomi, šobrīd gadā tiek pārkrauti 12 miljoni tonnu, kas Lietuvas ekonomikai ienes vairāk kā 100 miljoni gadā.  Latvija un Ventspils šobrīd ir zaudējusi aptuveni 1 miljardu eiro. Klaipēdas mērs jokojis, ka viņam vajadzētu par šo strīdu uzcelt pieminekli Lembergam...

Ko Lemberga saimniekošana devusi Ventspils ostai? Kravu samazinājums Ventspilī uz 2017.g. bija par apmēram - 37%. Toties Klaipēdā pieaugums + 69,9%. Rīgā +46%. Liepājā +42,5%.

Šobrīd nekas nemainās, vienīgi tas, ka Lembergs publiski visu vainu par ostas izsaimniekošanu liek uz Tāli Linkaitu (JKP) un, protams, Jāni Bordānu (JKP). Apbrīnojama spēja nomelnot, sagrozīt faktus, acīs skatoties...

Bīstams ir tāds cilvēks, it īpaši, ja viņš tiek pie varas... Tāda saimniekošana ir devusi graujošu ietekmi ne tikai Ventspilij, bet arī Latvijai kopumā... Tādus zaudējumus Latvijas ekonomikai nav izdevies nodarīt ne Laventam, ne kādam citam...

Tikai jēlnaftas un kālija izsaimniekošanas rezultātā valsts cietusi 3 miljardus lielus zaudējumus.  Ja skaita uz vienu ventspilnieku -100 000 €. Lūk, tā saimniekoja vecais komunists... Vai tas nav ārprāts... mūsu deguna galā...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

FotoPandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai izaicinājumus, bet arī jaunas iespējas ekonomikas nākotnes attīstībai. Politiķu pienākums ir šīs iespējas izmantot, nodrošinot, ka pēc pandēmijas pārvarēšanas ekonomika piedzīvos izaugsmi.
Lasīt visu...