Cik lojāls Latvijas valstij ir jaunais Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs?
Pietiek lasītājs12.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man kā uzņēmējam, Latvijas patriotam un godīgam nodokļu maksātājam ir radies šis jautājums, kaut gan vai vispār ir vērts jautāt? Goda un cieņas lieta. Ja dažam labam kas tāds vēl ir atlicis.
Kā jau pēc vēlēšanām ierasts un politikas vērotājiem labi zināms, šajās dienās jauno ministru birojos top cukurotas siles. Kur remdēt savu lielo "apetīti", atraduši caurkrituši ministri, izsvītroti deputāti un pat skolnieki. Taču mēļo, ka par šo pelnrušķītes stāstu zemāk "žagoties" sāk pat iepriekš minētie.
Stāsts ir par jauno Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Artjomu Uršuļski, kurš ir bijis viens no bēdīgi slavenās Zatlera reformu partijas biedriem, bet šoreiz ne par šo “samudrīšanos”. Rīga tomēr ir maza, procesi ir pārredzami, logi caurskatāmi, un kā kuluāros runā, jau neilgi pēc vēlešanām Uršuļska kungs bija "piešāvis" roku un visai aktīvi piestaigājis uz partijas biroju Vecrīgā. Tas rezultējies ar “rūpala izkārtošanu” sev, iegūstot otru augstāko amatu Labklājības ministrijā 9. janvāra rītā.
Kā jau karš Ukrainā pierādīja, pastāv kolaboranti, kuri līdz karam šķita visai lojāli un nekaitīgi, bet reālos kara apstākļos ir kolaboranti jeb tautas valodā vienkārši “šautu mugurā”. Jautāsiet, kas liecina par to, ka Uršuļskis atbilst iepriekš minētajiem parametriem?
1. Par Uršuļska kunga, maigi sakot, iejūtīgo attieksmi pret krieviem ir dzirdēts no Vienotības flanga vairāku gadu garumā. Krievvalodīgo aizstāvības runas dzirdētas kā draugu, tā darba kolēģu starpā. Bieži vien gan izvēlējies klusēt, bet reizēm pasprukuši, piemēram, aizstāvības komentāri okupekļa puķu licējiem.
2. Cik dzirdēts, tad dzimtajā Latgalē Uršuļskis joprojām uztur kontaktus ar bērnības draugiem no “podjezda”, kuru ikdienas sarunvaloda ir krievu un kuru uzskati Krievijas iebrukumā Ukrainā ir, maigi izsakoties, atšķirīgi. Ne velti ir teiciens - pasaki, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu.
3. Publiski pieejamā informācija par Uršuļska gaitām ir visai skopa. Lielus jautājumus rada “Facebook” profilā ievietotā profila bilde 2015. gada augustā (pēc tikko veiktās Krimas okupācijas un uzsāktā kara) ar Uršuļska kungu smaidīgās grimasēs Sanktpēterburgas ielās. Vai Artjomu tobrīd uztrauca Krievijas uzsāktais karš? Maz ticams.
4. Tāpat zīmīgi, ka Uršuļska sociālajos tīklos kopš 2022. gada 24. februāra nav ne miņas no atbalsta Ukrainai - ne “Twitter”, ne “Facebook” platformās. Tas rada vairāk jautājumu nekā atbilžu, it īpaši šī brīža ģeopolitiskajā situācijā.
5. 2020. gada 23. februārī, kas Latvijas okupācijas laikā tika saukta par vīriešu dienu, Uršuļskis savā “Twitter” dalījās ar atmiņām par padomju maršala nāvi 1939. gadā un to, ka “mums ir jāatceras mūsu varoņi.
Lato Lapsas nesenā tēze par to, ka “mainīsies laiki, mainīsies arī kolaboranti un kolaboranti Latvijā dzīvo kā nieres taukos”, ir pavisam patiess. Nav šaubu, ka šādu personāžu atrašanās jebkuros politiskajos amatos ir vistiešākais drauds Latvijas drošībai.
Lai arī jaunās ministres Evikas Siliņas līdzšinējā politiskā darbība ir bijusi gana veiksmīga, tomēr šādas neviennozīmīgas personas “uzpeldēšana” var rezultēties politiskajā bedrē pašai ministrei.
Noteikti jāatceras, ka vairākos normatīvajos aktos viena no prasībām dažādu amatu ieņemšanai ir nevainojama reputācija. Lai gan jēdzienam “reputācija” nav konkrētu robežu un tās drīzāk ir atkarīgas no “filozofiskā domu gājiena”, tomēr šis konkrētais gadījums ir īsts “kases grāvējs” un liek uzdot jautājumus ne tikai Labklājības ministrijai, bet arī valsts drošības iestādēm.
Konkrētā personāža “barošana” Latvijas iedzīvotājiem izmaksās 74 000 EUR gadā jeb vairāk nekā 6 000 EUR mēnesī. Kā savas valsts patriotam man nav pieņemama prokrievisku elementu nonākšana valsts pārvaldē. Vai karš Ukrainā nav devis gana daudz mācību? Jaunajai labklājības ministrei acīmredzot ir nospļauties uz sava kolēģa neviennozīmīgu nostāju Krievijas iebrukumā Ukrainā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
