Cik profesionāli vai angažēti ir Latvijas Televīzijas žurnālisti?
Aleksandrs Kiršteins27.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
21. decembra raidījumā Šodienas jautājums Latvijas Televīzijas žurnāliste Anete Bērtule iztaujā Saeimas deputātu Alvilu Ašeradenu, ko viņš domājot par manu un Rancāna kunga novērtējumu Satversmes tiesai (ST) kā dārgai un dekoratīvai iestādei. Ašeradens stostās un murmina, ka tas viņu apbēdina, ne vārda nepasakot galveno, kā viņš vērtē Satversmes tiesas spriedumu, ka Abrene esot „jauniegūta teritorija”, uz kuru neattiecas prasība par tautas nobalsošanu.
Žurnāliste Jaunās Vienotības deputātam neuzdod jautājumu, ko darīt ar valsts nodevībā iesaistītiem tiesnešiem vai kā vērtēt ST priekšsēdētājas apgalvojumu, ka sieviete var būt tēvs vai ka valstij jāaizstāv visas ģimenes (poligāmās?), vai ka tautai nav tiesību rīkot referendumus par partnerattiecību likumu, jo tauta esot likumdevējs, kuram jāpilda ST lēmumi. A. Bērtule neuzdod nevienu jautājumu pēc būtības, atstājot neziņā skatītājus, ka ST jautājumus kādreiz skatīja Augstākās tiesas Senāts vai, kā atjaunot ST prestižu.
Par šādiem žurnālistiem varētu neuztraukties, ja katru dienu masu informācijas līdzekļos nebūtu jāklausās slavinošas un pieglaimīgas diskusijas ar kreisi liberālo viedokļu paudējiem un naidīgas attieksmes demonstrēšana pret konservatīvi noskaņotiem cilvēkiem. Vai nodokļu maksātāji ar to ilgstoši samierināsies? Šaubos.
Pievienoju stenogrammu, ko patiesībā teicu, jo žurnāliste A. Bērtule neuzskatīja par vajadzīgu pajautāt manu viedokli.
Saeimas sēde: 21.12.2020 Debates
Ināra Mūrniece: Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam
Aleksandrs Kiršteins: Labdien, kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Pilnībā piekrītu Rancāna kunga teiktajam ar dažiem papildinājumiem. Es domāju, ka ļoti nopietni ir cietis Satversmes tiesas prestižs. Un tas sākās ar “slaveno” lēmumu par Abreni, kas it kā esot jaunpievienota teritorija, tādēļ uz to neattiecas prasība par tautas nobalsošanu tās atvienošanas gadījumā no Latvijas.
Man ir lielas bailes, ka pēc šīs analoģijas Satversmes tiesa var nolemt, ka tautas nobalsošana nav vajadzīga arī Latgales gadījumā. Kāpēc? Tāpēc, ka Latgale atšķirībā no Kurzemes un Vidzemes nekad nebija autonoma province, - tā bija Vitebskas guberņas un daļēji arī Pleskavas guberņas sastāvdaļa. Līdz ar to Satversmes tiesa pēc analoģijas ar Abreni varētu pateikt, ka tā ir jaunpievienota teritorija, tādēļ uz to nekāda tautas nobalsošana neattiecas.
Es piekrītu Rancāna kungam, Satversmes tiesa - šī dekoratīvā un mums dārgi izmaksājošā iestāde - varētu arī nebūt, jo tādas Satversmes tiesas nav Igaunijā, nav Somijā un nav arī Zviedrijā. Kāpēc? Nedaudz paskatījos, un izrādās, ka tur konstitucionālos jautājumus un Eiropas Savienības lēmumu atbilstību vietējai likumdošanai izskata Augstākās tiesas. Arī Latvijā, parlamentārās republikas laikā ar Satversmi saistītos jautājumus lieliski un profesionāli izskatīja Augstākās tiesas Senāts. Tad kāpēc mums šobrīd ir vajadzīgas divas paralēli esošas iestādes: gan Augstākā tiesa, gan Satversmes tiesa?
Tomēr, kamēr nav pabeigta Latvijas tieslietu sistēmas reforma, mums vajadzētu kaut ko darīt, lai uzlabotu pašreizējās Satversmes tiesas prestižu, ko neizbēgami ir sagrāvusi esošā Satversmes tiesas priekšsēdētāja ar savu bezgalīgo fantāzijas lidojumu, paziņojot, ka mums vajag atbalstīt visa veida “ģimenes” - īpaši, ja tās ir reģistrētas arī ārzemēs.
Tas absolūti neatbilst patiesībai. Ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā netiks atbalstīta, piemēram, Saūda Arābijā reģistrēta poligāma ģimene. Zināms, ka Francijas prezidents Makrons nesen ir parakstījis rīkojumu izraidīt no Francijas visas ģimenes, kurās vīriem ir vairākas sievas. Tātad Satversmes tiesas priekšsēdētājas paziņojumi nav pareizi. To pasaka arī Civillikums.
Mums vajadzētu ievēlēt tādu tiesnesi, kas ciena un respektē Civillikumu ne tikai pēc burta, bet arī pēc gara. Civillikums ļauj saprast, kādu ģimeni valsts aizsargā. Civillikumā ir skaidri noteikts, ka tēvs ir tas, kuram var noteikt paternitāti, tātad sieviete nevar saņemt tēvam domātās apmaksātās brīvdienas pēc bērna piedzimšanas ģimenē, bet tikai sociālo pabalstu, ja tāds tiešām ir nepieciešams.
Mums vajadzētu nobalsot par to tiesnesi, kurš ir iepazinies ar ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas pieņemta 1948. gadā un kuras 16. pants nosaka: “Vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši pilngadību, ir tiesības bez jebkādiem ar rasi, tautību vai reliģisko pārliecību saistītiem ierobežojumiem stāties laulībā un dibināt ģimenes.” Tātad šeit ir minēti tikai trīs ierobežojumi, kas nevar būt - pārējie ierobežojumi var būt un tos nosaka likumdevējs.
Mums ir vajadzīgi tādi Satversmes tiesas tiesneši, kas ciena ģimeni un laulību, tēvu un māti, necenšoties mainīt šo vārdu patieso nozīmi!
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
