Iesaki rakstu: 
Cik vēl Saeimā ir melīgu, pērkamu draņķu – šis ir galvenais jautājums, uz ko droši vien ne tikai man gribētos saņemt skaidru atbildi pēc mūsu portāla šodien publiskotā Aivara Lemberga un Silvas Bendrātes trasta līguma.
Šis līgums, kā paši labi varat izlasīt, pašreizējo Saeimas deputāti ne tikai pirms trīspadsmit gadiem pārvērtis par faktisku Lemberga marioneti, bet arī rada pārliecinošu priekšstatu par vienu konkrētu tautas priekšstāvi kā melīgu un pērkamu draņķi – neatkarīgi no tā, vai viņas pērkamie pakalpojumi arī kā izmantoti pircēja labā.
Vairāk nekā nožēlojami skan pašas Saeimas deputātes skaidrojumi par to, ka marionetes līgums esot tikai Lemberga „uzticēšanās man, manis respektēšana, vēlēšanās palīdzēt”, ka „nekas nav uzdāvināts vai aizdots – viss ir atstrādāts” un ka „tie 2250 lati - tas ir nieka šķaudījiens, piliens pie tām visām vajadzībām”.
Savukārt vēl derdzīgāk par to, ka Saeimas deputāte savā rīcībā, šķiet, pilnīgi sirdsšķīsti nesaskata nekā nosodāma, ir tas, kas, ļoti iespējams, sekos šai publikācijai. Jo nez kāpēc liekas, ka tie paši jauno laiku nesēji, kas pirms dažiem gadiem spraucās zvērēt baznīcā un jau dažus mēnešus vēlāk mēģināja no šī zvēresta aizlīst, nu ķersies pie visdažādāko attaisnojumu meklēšanas savai mīļajai pērkamajai kolēģei.
Zīmīgi, ka priekšvēlēšanu klipā, kas atrodams Vienotības interneta lapā, tieši Bendrāte, kas visus šos gadus saskaņā ar viņas rūpīgi slēpto līgumu bijusi spiesta pirms katras „viņas” uzņēmuma dalībnieku sapulces saskaņot ar Lembergu savu balsojumu, runā par to, kā viņa un viņai līdzīgie atdošot Latvijai pašcieņu un lepnumu par savu valsti.
Nu mums būs viens šāds patiesības brīdis, jo nu mēs paši savām acīm redzēsim, vai tiks darīts kaut kas, lai šādi melīgi un pērkami, turklāt vēl pie rokas pieķerti draņķi nepaliktu mūsu valsts likumdevēju vidū. Vai arī – mēs pieredzēsim, ka šajā vārnu barā vārna vārnai acī neknābj un neknābs, it īpaši tad, ja viņām ir pamatotas aizdomas, ka varbūt nācies mieloties pie vienas un tās pašas maitas.
Un tad nu uz jautājumu par to, cik vēl Saeimā ir melīgu, pērkamu draņķu, mēs arī būsim saņēmuši skaidru atbildi.
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.