Iesaki rakstu: 
Kas un cik no tā sauktā parastā cilvēka jeb no mums, parastajiem cilvēkiem, ir atkarīgs? Ko un kā mēs varam ietekmēt un ko un kā ietekmējam? Ja teikt īsi, tad neietekmējam neko un nekā. Vai ar mums kāds rēķinās, vai mūsu gribu kāds ņem vērā, un vai kādam mūsu vēlmes ir saistošas? Neviens mūs vērā neņem, nevienam no varas neinteresē mūsu vēlmes, un tās tiem nav saistošas.
Kāpēc tā ir, un kas pie tā vainojams?
Var bezgalīgi stāstīt to, kādi viņi ir un kas tiem prātā, tas ir, varai. Var pat izvirzīt versijas, kāpēc viņi dara tā un ne citādi. Var. Var vēl daudz ko citu, bet kā tas ietekmē tos, kuri rīkojas, pieņem lēmumus un valda? Nekā.
Arī plaši izplatītie un pielietotie dzelžainie argumenti, piemēram, «es tā nedomāju» vai «man ir cits viedoklis», kā arī «diez vai tā ir, tā nevar būt...» nedarbojas un nevar darboties, jo pamatojas aplamā lietu izpratnē. Nedarbojas – tas nozīmē, nekādi neietekmē. Tajā, ka mūs neņem vērā, vainīgi esam mēs paši. Šādu lietu kārtību varneši izmanto, bet varneši šādu situāciju nav radījuši; to izdarījām mēs, un nu vara plūc augļus.
Vara
Es zinu, ka manis teiktais ir saucēja balss tuksnesī radīts troksnis. Ne jūs ieklausīsieties, ne jūs atzīsiet, un ne jūs darīsiet. Šai ziņā nemainīsies nekas. Ja neieklausāties jūs, cilvēki parastie, tad kāpēc gan manī būtu jāklausās varai?
Lai nebūtu tikai jautāts pieklājības pēc, stipri visu vienkāršojot, atbildēšu uz paša izvirzītajiem jautājumiem.
Varai ir intereses - gan saimnieciskas, gan politiskas un arī globālas, un varneši šīs intereses īsteno un aizstāv.
Kādas intereses ir jums, un ko jūs darāt, lai tās īstenotu, un kā to, kas jums ir izdevies, aizstāvat? Savas saimnieciskās intereses jūs risināt vienkārši. Ja ēdiena pietiek trijiem, bet gribētāju ir pieci, tad kādi ir jāpastumj malā. Vara, to redzot, bez lielas piepūles ar šo manipulē un veicina mūsu grūstīšanos ap sili.
Vai tu atkal gribi par to parunāt?
Politisko interešu un arī globālo jums nav vispār. Tas, ka jūs kādreiz par to runājat, liecina tikai par to, ka piedalāties kādā sarunā vai diskusijā, taču nebūt nepierāda, ka jums ir patiesas intereses un vēlmes. Varbūt tikai uzturat sarunu, un jums pat ir vienaldzīgi, par ko runāt. Tā ir tikai daiļrunība. Jums ir svarīgi tikai tas, vai izdodas kādu pastumt malā.
Ja jums būtu patiesas intereses un vēlmes, tad tās pārtaptu darbībā. Tad, veiksmīgāki vai neveiksmīgāki, būtu redzami mēģinājumi organizēties, lai panāktu un aizsargātu savas intereses.
Maldu ceļi
Ja jūs apvienotos kādās organizācijās, kaut vai truškopju biedrībās, un to vārdā cīnītos un īstenotu savas intereses, tad tas būtu apliecinājums jūsu vēlmju un nodomu patiesumam. Šādi apliecinājumi radītu kaut nelielu ietekmi un spētu kaut minimāli jelko ietekmēt, un liktu varai ar jums rēķināties.
Bet jūs pat nedibināt partijas, jūs pat neiestājaties esošajās. Jūs staigājat maldu ceļus, nevienam neticat, nevienam neklausāt un nevienu necienāt. Uz visu jums ir vieni un tie paši jau minētie dzelžainie argumenti – «es tā nedomāju» vai «man ir cits viedoklis», kā arī «diez vai tā ir, tā nevar būt...», un tu vispār neesi tā vērts, lai es tevī ieklausītos un tērētu tam laiku.
Vienaldzīgam būt...
Jūs pat nespējat regulāri skatīties manas tiešraides, ja tur nav par sunīšiem un kaķīšiem. Jūs nespējat ierosināt, jautāt un noformulēt savu viedokli.
Vai tas prasa lielu piepūli nospiest īkšķīti, vienalga, kurā virzienā? Galvenais ir izrādīt aktivitāti. Vai daudz pūļu prasa kādas norādes iekopēšana sociālajos tīklos? Nu kaut tik daudz! Tas neprasa nedz sviedru, nedz naudas. Nē, jūs to nedarāt, un es zinu, kāpēc.
Tāpēc, ka jums tas ir vienaldzīgi, un nesāciet atkal savu daiļrunību, ka esat ļoti norūpējušies, tikai «es tā nedomāju» vai «man ir cits viedoklis», kā arī «diez vai tā ir, tā nevar būt...».
Izmisums
Diemžēl par patiesību mēs uzskatām tikai to, kam paši piekrītam.
Tāpēc arī turpmāk vara neņems vērā jūsu viedokli, un jūsu vajadzības viņiem būs svešas, jo ar jums var nerēķināties, jums var nejautāt. Pietiks jums parādīt dažu sekunžu priekšvēlēšanu rullīti, un jūs atkal ievēlēsiet.
Un, to redzot, jūs kritīsiet vēl dziļākā depresijā un izplatīsiet viedokli, ka «neko nevajag darīt», jo «neko jau nevar izdarīt». Bet ko jūs esat patiesi darījuši un cik ilgi?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
