Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas
Iekšlietu ministrija06.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Kā norāda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, Tieslietu ministrijas virzītie grozījumi likumā "Par tiesu varu" par Ekonomisko lietu tiesas izveidi rada atklātus korupcijas riskus, kas nav sabiedrības interesēs. Faktiski tiek bīdīts uz priekšu "tukšs brends" - Ekonomisko lietu tiesa bez satura un bez saskaņotiem, pārdomātiem likuma pavadošiem normatīvajiem aktiem.
S. Ģirģens: "Es nevēlos piekrist Tieslietu ministra idejai veidot šaura loka tiesnešu klanus, kuri būtu privileģēti skatīt ekonomiska rakstura lietas. Mēs esam izslimojuši sērgu, kad lietas dalībnieki varēja izskaitļot laiku, kurā brīdī iesniegt tiesā prasības pieteikumu, lai tas nonāktu pie "pareizā" tiesneša.”
Iekšlietu ministrs norāda, ka joprojām nav veikts pilnvērtīgs tiesu sistēmas audits. Eksperti nav izvērtējuši esošās tiesu sistēmas kļūdas, kas kavē konkrētu lietu tiesvedības termiņus. Tieslietu ministrija joprojām nav izstrādājusi procesuālās tiesību normas, kuras regulētu jaunās Ekonomiskās tiesas tiesvedības procesu.
Iekšlietu ministrs, atsaucoties uz MK sēdē izskatāmā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" pievienoto anotāciju, norāda, ka tā paredz Ekonomisko lietu tiesas vajadzībām Rīgas apgabaltiesā izveidot vairāk nekā divas kolēģijas. Respektīvi - manuāli pārdalām esošos tiesnešus vairākās grupās, savukārt apelācijas instances tiesa ekonomisko lietu kategorijai tiek virtuāli izveidota.
S. Ģirģens: "Kurā demokrātiskā valstī šāda sasteigtā, neizdiskutētā veidā tiek veidotas jaunas tiesas? Tā pēc būtības ir fikcija un iejaukšanās tiesu autonomijā. KNAB vajadzētu vērst uzmanību uz faktu, ka Ekonomisko lietu tiesas vajadzībām Rīgas apgabaltiesā jau ir uzsākti procesi, ar kuriem Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 38 tiesneši tiek manuāli sadalīti divās vai vairākās grupās, lūdzot kolēģiem pašiem izvelēties lietu kategorijas, kuras skatīt. Tas ir nepiedodams nonsenss.
Kā tad paliek ar elektronisko lietu sadali? Manuprāt, elektroniska lietu sadale starp potenciālu 12 tiesnešu grupu, kuriem ir šaura lietu specializācija un 38 tiesnešiem ir acīmredzams risks".
Kā norāda S. Ģirģens, jau 2018.gada nogalē noslēdzās tiesu reforma izveidojot "tīras" trīs instanču tiesas - civillietas, krimināllietas un administratīvās tiesas, apvienojot atsevišķas tiesas, lai maksimāli samazinātu korupcijas riskus. Tāpat tiesnešu specializācija tiesu ietvaros notiek jau tagad.
S. Ģirģens: "Aicinu tiesu sistēmai piederīgās institūcijas, it sevišķi Tieslietu padomi, aktīvi paust pozīciju par kvalitatīvu un saskaņotu Ekonomisko lietu tiesas izveidi, nepieļaut iejaukšanos tiesu autonomijā (neatkarībā), nepārdomātu un juridiski defektīvu tiesību normu virzīšanu uz apstiprināšanu Saeimā, kas gala rezultātā radīs koruptīvu tiesu vidi.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
